Kopš Otrā pasaules kara visā pasaulē ir notikusi būtiska ekonomiskā izaugsme un straujš iedzīvotāju skaita pieaugums: cilvēku skaits šajā laika posmā ir gandrīz trīskāršojies un tagad pārsniedz septiņus miljardus. Līdz ar to ir arī būtiski pastiprinājušās mūsu radītās ietekmes uz vidi. Atjaunojamie un neatjaunojamie dabas resursi sāk izsīkt, pieaug piesārņojums (tajā skaitā arī atkritumu apjomi).

Bagātākās valstis vienmēr ir bijušas dzīves līmeņa paraugs nabadzīgākām valstīm. ASV kā vienas no bagātākajām pasaules valstīm, pateicoties to agresīvajam mārketingam, kļuvušas par dzīves standartu paraugu daudziem. Taču, ja visas pasaules iedzīvotāji dzīvotu kā ASV, būtu nepieciešamas nepilnas četras planētas, lai visus nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem un absorbētu radīto piesārņojumu. Līdz ar to visiem pasaules iedzīvotājiem nav iespējams nodrošināt šādu dzīves līmeni. Ja jaunattīstības valstis vēlētos sasniegt attīstīto valstu pašreizējo patēriņa līmeni, pasaules dabas resursi izsīktu jau pāris desmitu gadu laikā.