Krīze:

Uz patēriņu balstītā ekonomiskā izaugsme Latvijā veicināja cenu pieaugumu, 2007. gadā inflācijai sasniedzot 14,1%. No 2005. – 2007. gadam valstī privātajā sektorā aizņēmumi bija sasnieguši jau teju 30 miljardus eiro (kas sastādīja 130% no IKP). Arī tas, ka no valsts puses netika nodrošināta pietiekama kreditēšanas tirgus un komercbanku uzraudzība, situāciju bija padarījis vēl jo vairāk nekontrolējamu, un 2008. gadā, iestājoties globālajai finanšu krīzei un tās ietekmē apstājoties ārējā kapitāla ieplūšanai, pārkarsētā Latvijas ekonomika piedzīvoja recesiju. Mazinoties pieprasījumam un destabilizējoties finanšu tirgum, vissmagāk skartās nozares bija būvniecība, ražošanas un mazumtirdzniecība. Lai noturētu finanšu sektora stabilitāti, kopš 2008. gada Latvijā tika veikta budžeta konsolidācija 1,86 miljardu eiro apmērā, stipri samazinot publiskos izdevumus un palielinot nodokļus.

Aizņemas:

Vēloties atjaunot valsts ekonomiku, 2008. gada decembrī Latvija vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), lai starptautiskās palīdzības programmas ietvaros aizņemtos 4,5 miljardus eiro (lai arī sākotnējā vienošanās pieļāva 7,5 miljardu eiro aizdevumu), darījumu pilnībā noslēdzot 2011. gadā. Ceļā līdz palīdzības aizdevuma piešķiršanai Latvija apņēmās īstenot un vēlāk arī īstenoja virkni taupības pasākumu, radot negatīvu ietekmi uz sociālo vidi, attīstību un dabas vidi.