”BIEDRĪBAS“LATVIJAS ZAĻĀ KUSTĪBA”
DARBĪBAS STRATĒĢIJA

Apstiprināta biedrības “Latvijas Zaļā kustība” valdes sēdē
2026. gada 29. augustā

Protokols Nr. 2-1-5/2026   |   Lēmums Nr. 5

Stratēģijas darbības periods: 29.08.2026.–31.12.2029.

1. Stratēģijas mērķis un statuss

Šī ir biedrības “Latvijas Zaļā kustība” (turpmāk – LZK) vidēja termiņa darbības stratēģija, kas nosaka organizācijas attīstības prioritātes, mērķus, uzdevumus, sagaidāmos rezultātus un uzraudzības principus laikposmam no 2026. gada 29. augusta līdz 2029. gada 31. decembrim.

Stratēģija balstīta LZK statūtos noteiktajā pamatmērķī – vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā Latvijā, Eiropā un pasaulē – un četros statūtos noteiktajos uzdevumos: uzticama vides un sabiedrības tiesību aizstāvība, efektīva sabiedrības līdzdalība un atklātība, sabiedrības vides apziņas celšana, kā arī videi draudzīgu risinājumu praktiska ieviešana.

Stratēģija vienlaikus nostiprina LZK kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas lomu: tā paredz ne tikai vides aizsardzības aktivitātes, bet arī sabiedrības iesaisti, interešu pārstāvību, sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, NVO, izglītības iestādēm, vietējām kopienām un starptautiskajiem partneriem.

Stratēģiskais princips LZK apvieno trīs savstarpēji papildinošas pieejas: (1) interešu pārstāvību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, (2) praktisku rīcību dabas un vides aizsardzībā un (3) sabiedrības, īpaši jauniešu un mazāk iesaistītu grupu, spēju stiprināšanu pašiem līdzdarboties pārmaiņu radīšanā.

2. Organizācijas identitāte

2.1. Misija

Aizsargāt vidi un sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu dzīves vidi, veicinot sabiedrības līdzdalību, vides apziņu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu Latvijā, Eiropā un pasaulē.

2.2. Vīzija 2029

Latvijas Zaļā kustība ir uzticama, neatkarīga un sabiedrībā atpazīstama vides pilsoniskās sabiedrības organizācija ar aktīvu reģionālo un starptautisko sadarbības tīklu, kas spēj ietekmēt lēmumus sabiedrības interesēs, iesaistīt dažādas iedzīvotāju grupas praktiskā rīcībā un radīt izmērāmus uzlabojumus dabas, piekrastes, klimata, enerģētikas un vides pieejamības jomās.

2.3. Pamatvērtības

Vērtība	Nozīme LZK darbībā
Sabiedrības un vides intereses	LZK lēmumos prioritizē sabiedrības kopējo labumu, dabas kapitāla saglabāšanu un nākamo paaudžu intereses.
Demokrātija un līdzdalība	Lēmumiem par vidi jātop atklāti, informēti un ar jēgpilnu sabiedrības iesaisti.
Neatkarība	Organizācijas pozīcijas nosaka statūtu mērķi, pierādījumi un sabiedrības intereses, nevis finansētāju vai politisko spēku intereses.
Vienlīdzība un iekļaušana	LZK nepieļauj diskrimināciju un veido iespējas iesaistīties cilvēkiem ar atšķirīgām spējām, pieredzi, vecumu un sociālo situāciju.
Pierādījumos balstīta rīcība	Interešu pārstāvība un risinājumi tiek balstīti datos, ekspertīzē, praktiskajā pieredzē un labajā praksē.
Sadarbība	Ilgtspējīgas pārmaiņas tiek veidotas kopā ar NVO, kopienām, izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām un starptautiskajiem partneriem.
Praktiska rīcība	LZK savieno politikas darbu ar talkām, monitoringu, izglītību, pilotiniciatīvām un citiem redzamiem risinājumiem.
Atklātība un atbildība	Organizācija rūpējas par pārskatāmu lēmumu pieņemšanu, finanšu līdzekļu atbildīgu izlietojumu un sabiedrības informēšanu par rezultātiem.

3. LZK darbības pamats un līdzšinējā pieredze

LZK statūti paredz plašu darbības instrumentu kopumu: publiskas akcijas un talkas, seminārus, konferences un diskusijas, vides izglītību un sabiedrības informēšanas kampaņas, sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām, citām sabiedriskajām un starptautiskajām organizācijām, kā arī praktisku videi draudzīgu risinājumu veicināšanu.

Publiski pieejamā informācija apliecina LZK ilgstošu darbu vairākās savstarpēji saistītās jomās: sabiedrības interešu aizstāvībā un līdzdalībā, piekrastes kāpu aizsardzībā, klimata un enerģētikas politikā, vides izglītībā, atjaunojamās enerģijas veicināšanā, vietējo kopienu iesaistē un starptautiskā sadarbībā.

LZK darbojas ar reģionālo un interešu nodaļu starpniecību, kā arī piedalās nacionālos un starptautiskos NVO sadarbības tīklos. Publiski norādīta līdzdalība Vides konsultatīvajā padomē, Latvijas Pilsoniskās alianses padomē un NVO līdzdalības konsorcijā, kā arī dalība INFORSE-Europe, EKOenergy Network un Coalition Clean Baltic tīklos.

Pēdējo gadu projektu un aktivitāšu pieredze demonstrē stratēģisko pēctecību: INFORSE projekti klimata un enerģētikas jomā, BESTBelt un SONET projekti piekrastes un pelēko kāpu aizsardzībai, jauniešu forumi un Piekrastes vērotāju aktivitātes, kā arī NaaC dabas pieejamības programma.

2026. gadā LZK turpināja šo virzienu praktisku attīstību: Upesgrīvas pamatskolā tika organizēts 5. Piekrastes Jauniešu forums par klimatu un Baltijas jūras piekrasti; Upesgrīvas un citu skolu jaunieši piedalījās Pelēkās kāpas sakopšanas aktivitātēs; vienlaikus vairākās Latvijas piekrastes vietās tika turpināta NaaC dabas pieejamības sertifikācija.

4. Stratēģiskā situācijas analīze

4.1. Galvenie sabiedrības un vides izaicinājumi

• klimata pārmaiņu ietekme uz Baltijas jūru, piekrastes eroziju, dabas teritorijām un vietējām kopienām;
• bioloģiskās daudzveidības un jutīgu piekrastes biotopu, tostarp pelēko kāpu, saglabāšanas nepieciešamība;
• nepieciešamība nodrošināt jēgpilnu un agrīnu sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;
• nepieciešamība stiprināt NVO neatkarīgu, profesionālu un pierādījumos balstītu interešu pārstāvību;
• nevienlīdzīgas iespējas dažādām sabiedrības grupām iesaistīties pilsoniskajās un vides aktivitātēs;
• jauniešu iesaistes nepārtrauktības un praktisku pilsoniskās līdzdalības prasmju stiprināšanas nepieciešamība;
• publiskās dabas vides pieejamības pilnveidošana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un citām pieejamības vajadzībām;
• nepieciešamība paātrināt klimatam un videi draudzīgu enerģijas, resursu aprites un patēriņa risinājumu ieviešanu;
• NVO ilgtermiņa kapacitātes, finansējuma dažādošanas, biedru un brīvprātīgo iesaistes stiprināšana.

4.2. LZK attīstības priekšrocības

• statūtos skaidri nostiprināta sabiedrības tiesību aizstāvības un līdzdalības misija;
• vairāku desmitgažu pieredze vides interešu pārstāvībā, izglītībā un praktiskās dabas aizsardzības aktivitātēs;
• reģionālās un interešu nodaļas, kas nodrošina saikni ar vietējām kopienām;
• ilgstoša pieredze piekrastes un Baltijas jūras jautājumos;
• jauniešu iesaistes formāti – Piekrastes vērotāji, jauniešu forumi, talkas un praktiskas vides aktivitātes;
• NaaC programma kā praktisks instruments dabas pieejamības veicināšanai;
• nacionālie un starptautiskie sadarbības tīkli, kas ļauj izmantot ekspertīzi un labo praksi;
• spēja savienot vietējas iniciatīvas ar valsts un starptautiska līmeņa politikas dialogu.

4.3. Organizācijas attīstības vajadzības 2026–2029

• sistemātiskāk mērīt LZK darbības rezultātus un ietekmi, neaprobežojoties ar pasākumu skaitu;
• stiprināt biedru, nodaļu, jauniešu un brīvprātīgo ilgtermiņa iesaistes mehānismus;
• mērķtiecīgi veidot iekļaujošus līdzdalības formātus grupām, kas pilsoniskajā sabiedrībā iesaistās retāk;
• turpināt attīstīt pierādījumos balstītas interešu pārstāvības kapacitāti un sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem;
• dažādot finansējuma avotus un palielināt pamatdarbības ilgtspēju;
• uzturēt publiski pieejamu un aktuālu informāciju par organizācijas pārvaldību, finansējumu, darbību un sasniegtajiem rezultātiem.

5. Stratēģiskais virsmērķis 2029

Virsmērķis Stiprināt Latvijas Zaļo kustību kā neatkarīgu, profesionālu un iekļaujošu vides pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas aizstāv sabiedrības un vides intereses, veicina jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un kopā ar iedzīvotājiem, jauniešiem, kopienām un partneriem īsteno praktiskas, ilgtspējīgas pārmaiņas.

6. Stratēģiskās prioritātes, mērķi un rezultāti

6.1. Prioritāte I – Sabiedrības interešu pārstāvība un jēgpilna līdzdalība

Mērķis: stiprināt LZK spēju neatkarīgi un profesionāli pārstāvēt sabiedrības un vides intereses nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, nodrošinot sabiedrībai iespējas ietekmēt ar vidi saistītus lēmumus.

Galvenie uzdevumi

• piedalīties valsts un pašvaldību politikas plānošanas, konsultatīvajos un sabiedriskās apspriešanas procesos;
• sagatavot datos, ekspertu atziņās, normatīvajā regulējumā un labajā praksē balstītus priekšlikumus, atzinumus un politikas iniciatīvas;
• organizēt diskusijas, forumus, fokusgrupas, kampaņas un citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes;
• veidot dialogu starp iedzīvotājiem, NVO, kopienām, pašvaldībām un valsts institūcijām;
• attīstīt vienkāršus un saprotamus līdzdalības instrumentus, lai vides lēmumu pieņemšanā iesaistītos plašāks sabiedrības loks;
• aizstāvēt sabiedrības tiesības uz informāciju, atklātību un līdzdalību vides jautājumos.

Sagaidāmie rezultāti līdz 2029. gada beigām

• LZK ik gadu aktīvi iesaistās vismaz 3 būtiskos valsts, reģionāla vai pašvaldību līmeņa politikas/lēmumu pieņemšanas procesos;
• stratēģijas periodā sagatavoti vismaz 6 rakstiski, pierādījumos balstīti priekšlikumi, atzinumi vai politikas iniciatīvas;
• ik gadu īstenota vismaz 1 publiska diskusija, forums, kampaņa vai līdzdalības akcija par aktuālu vides jautājumu;
• nostiprināta LZK atpazīstamība kā uzticamai vides un sabiedrības interešu pārstāvības organizācijai.

6.2. Prioritāte II – Piekrastes, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība

Mērķis: saglabāt un atjaunot Latvijas piekrastes un citu vērtīgu dabas teritoriju ekoloģisko kvalitāti, apvienojot sabiedrisko uzraudzību, praktiskus apsaimniekošanas darbus, vides izglītību un kopienu līdzdalību.

Galvenie uzdevumi

• turpināt piekrastes un kāpu aizsardzības, monitoringa un sabiedriskās uzraudzības aktivitātes;
• organizēt talkas, dabas atjaunošanas, piesārņojuma mazināšanas un citas praktiskas vides aktivitātes;
• attīstīt Piekrastes vērotāju / Coast Watch pieeju un jauniešu praktisku līdzdalību piekrastes izpētē;
• veicināt vietējo iedzīvotāju, skolu, NVO un pašvaldību sadarbību piekrastes problēmu risināšanā;
• izmantot aktivitātēs iegūtos novērojumus un datus interešu pārstāvībā un priekšlikumu sagatavošanā.

Sagaidāmie rezultāti līdz 2029. gada beigām

• ik gadu īstenotas vismaz 2 praktiskas piekrastes vai dabas aizsardzības aktivitātes ar sabiedrības līdzdalību;
• vismaz vienā piekrastes teritorijā turpināts regulārs sabiedrības/jauniešu monitoringa un praktiskās apsaimniekošanas cikls;
• stratēģijas periodā nostiprināta sadarbība ar vismaz 3 pašvaldībām vai vietējām kopienām piekrastes un dabas aizsardzības jautājumos;
• praktisko aktivitāšu rezultāti izmantoti sabiedrības informēšanā un interešu pārstāvībā.

6.3. Prioritāte III – Iekļaujoša vides pilsoniskā līdzdalība, jaunieši un dabas pieejamība

Mērķis: paplašināt iespējas dažādām sabiedrības grupām, īpaši bērniem un jauniešiem, tostarp jauniešiem ar speciālām izglītības vajadzībām, kā arī cilvēkiem ar pieejamības vajadzībām, aktīvi iesaistīties vides aizsardzībā un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.

Galvenie uzdevumi

• veidot ilgtermiņa sadarbību ar izglītības iestādēm un jauniešu grupām, sasaistot vides izglītību ar praktisku pilsonisko līdzdalību;
• attīstīt pielāgotus un drošus iesaistes formātus bērniem un jauniešiem ar speciālām izglītības vajadzībām;
• iesaistīt jauniešus talkās, piekrastes monitoringā, vides izziņā, jauniešu forumos, diskusijās un citās LZK aktivitātēs;
• stiprināt jauniešu prasmes formulēt viedokli, sadarboties, uzņemties atbildību un piedalīties lēmumu ietekmēšanā;
• turpināt NaaC dabas pieejamības programmu sadarbībā ar pieejamības jomas ekspertiem, pašvaldībām un dabas objektu apsaimniekotājiem;
• popularizēt universālā dizaina un vides pieejamības principus, īpaši publiskās dabas un piekrastes teritorijās.

Sagaidāmie rezultāti līdz 2029. gada beigām

• izveidots un praksē pārbaudīts regulārs iekļaujošas līdzdalības modelis sadarbībā ar vismaz vienu skolu, kurā mācās bērni un jaunieši ar speciālām izglītības vajadzībām;
• 2027.–2028. gadā iekļaujošās piekrastes un pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs iesaistīti vismaz 20 unikāli bērni un jaunieši ar speciālām izglītības vajadzībām;
• 2027.–2028. gadā īstenotas vismaz 6 praktiskas, jauniešiem pielāgotas vides/pilsoniskās līdzdalības aktivitātes;
• stratēģijas periodā NaaC ietvaros izvērtēti, atkārtoti izvērtēti vai sertificēti vismaz 6 dabas vai piekrastes objekti, atbilstoši pieejamajiem resursiem un sadarbības iespējām;
• izveidota ilgtermiņa sadarbība starp LZK, izglītības iestādēm, pieejamības ekspertiem un vietējām kopienām.

6.4. Prioritāte IV – Klimats, enerģētika un videi draudzīgi risinājumi praksē

Mērķis: veicināt klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un videi draudzīgu attīstību, apvienojot politikas dialogu, sabiedrības izglītošanu un praktisku risinājumu sagatavošanu un demonstrēšanu.

Galvenie uzdevumi

• turpināt sabiedrības un politikas veidotāju iesaisti klimata, enerģētikas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos;
• izmantot INFORSE un citu starptautisko tīklu ekspertīzi un labo praksi Latvijas apstākļiem piemērotu risinājumu veicināšanai;
• attīstīt klimata pratību un pietiekamības, aprites ekonomikas, enerģijas taupīšanas un atbildīga patēriņa praksi;
• sadarbībā ar izglītības iestādēm un kopienām izstrādāt klimatam draudzīgas attīstības vai rīcības plānus;
• sagatavot turpmāku projektu pieteikumus praktisku klimata un atjaunojamās enerģijas risinājumu ieviešanai, neierobežojot LZK neatkarīgo interešu pārstāvības lomu.

Sagaidāmie rezultāti līdz 2029. gada beigām

• ik gadu īstenotas vismaz 2 klimata, enerģētikas vai ilgtspējīga dzīvesveida izglītojošas vai politikas dialoga aktivitātes;
• sadarbībā ar vismaz vienu izglītības iestādi vai kopienu izstrādāts klimatam draudzīgas attīstības/rīcības plāns;
• sagatavots vismaz 1 turpmāka finansējuma projekta pieteikums praktisku klimata vai atjaunojamās enerģijas risinājumu ieviešanai;
• starptautisko partneru labā prakse regulāri izmantota LZK priekšlikumos, izglītojošajos materiālos vai pilotiniciatīvās.

6.5. Prioritāte V – Organizācijas ilgtspēja, laba pārvaldība un sadarbības tīkls

Mērķis: stiprināt LZK institucionālo kapacitāti, biedru un brīvprātīgo līdzdalību, finanšu ilgtspēju, iekšējo pārvaldību un sadarbības tīklu, lai organizācija spētu konsekventi īstenot statūtos noteikto misiju.

Galvenie uzdevumi

• ikgadēji pārskatīt stratēģijas izpildi un pārvērst to konkrētos rīcības plānos, budžetos un atbildībās;
• stiprināt reģionālo un interešu nodaļu, biedru, jauniešu un brīvprātīgo iesaisti;
• veidot regulāru iekšējo komunikāciju, pieredzes apmaiņu un kapacitātes stiprināšanas aktivitātes;
• dažādot finansējuma avotus, vienlaikus saglabājot organizācijas neatkarību un caurskatāmu finanšu pārvaldību;
• uzturēt publiski pieejamu, aktuālu informāciju par LZK pārvaldību, statūtiem, kontaktiem, darbību, partnerībām un sasniegumiem;
• nostiprināt ilgtermiņa sadarbību ar NVO, pašvaldībām, izglītības iestādēm, vietējām kopienām un starptautiskajiem tīkliem;
• ieviest vienkāršu rezultātu un ietekmes uzskaites sistēmu visām nozīmīgākajām aktivitātēm.

Sagaidāmie rezultāti līdz 2029. gada beigām

• stratēģijas izpilde izvērtēta vismaz reizi gadā, un nākamā perioda rīcības plāns balstīts izvērtējuma secinājumos;
• ik gadu īstenota vismaz 1 biedru, nodaļu, jauniešu vai brīvprātīgo kapacitātes/pieredzes apmaiņas aktivitāte;
• stratēģijas periodā piesaistīti vismaz divu atšķirīgu veidu ārējie finansējuma avoti, mazinot vienas programmas finansējuma dominanci;
• publiskā informācija par LZK pārvaldību un darbību tiek pārskatīta un aktualizēta vismaz reizi gadā;
• stratēģijas periodā izveidotas vai būtiski nostiprinātas vismaz 3 ilgtermiņa sadarbības partnerības.

7. 2027.–2028. gada prioritārā starpnozaru iniciatīva

Iekļaujoša līdzdalība Latvijas piekrastes aizsardzībā 2027.–2028. gadā LZK prioritāri attīstīs starpnozaru iniciatīvu, kas savieno piekrastes dabas aizsardzību, jauniešu un sociālās atstumtības riskam pakļautu grupu pilsonisko līdzdalību, NaaC dabas pieejamību, vietējo kopienu un pašvaldību sadarbību, kā arī klimata un ilgtspējīga dzīvesveida izglītību.

Iniciatīva balstīsies LZK jau esošajā sadarbībā ar piekrastes skolām un Upesgrīvas pamatskolu, jauniešu forumos, Pelēkās kāpas un liedagu praktiskās aizsardzības aktivitātēs, Piekrastes vērotāju pieejā un NaaC programmā. Tās īstenošanā paredzēts:

• regulāri iesaistīt Upesgrīvas pamatskolas un citu partneru bērnus un jauniešus, tostarp jauniešus ar speciālām izglītības vajadzībām, LZK piekrastes un pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs;
• organizēt Pelēko kāpu un liedagu sakopšanas, dabas izziņas, monitoringa un citas praktiskas aktivitātes;
• radīt jauniešiem piemērotas iespējas paust viedokli, sadarboties un iesaistīties vietējo vides problēmu risināšanā;
• turpināt NaaC dabas pieejamības programmu sadarbībā ar pieejamības jomas ekspertiem un pašvaldībām;
• izstrādāt vismaz vienai sadarbības izglītības iestādei klimatam draudzīgas attīstības/rīcības plānu un sagatavot turpmāka finansējuma pieteikumu praktisku risinājumu ieviešanai;
• veidot ilgtermiņa sadarbību starp LZK, skolu, NVO, pašvaldību un vietējo kopienu;
• projekta un praktisko aktivitāšu pieredzi izmantot interešu pārstāvībā un priekšlikumu sagatavošanā.

Šī starpnozaru iniciatīva tieši īsteno Stratēģijas I, II, III, IV un V prioritāti un ir viens no galvenajiem instrumentiem LZK stratēģisko rezultātu sasniegšanai 2027.–2028. gadā.

8. Mērķa grupas un iesaistes principi

LZK darbojas sabiedrības kopējās interesēs. Atkarībā no aktivitātes tiešās mērķa grupas ir LZK biedri, nodaļu aktīvisti un brīvprātīgie; bērni un jaunieši; izglītības iestādes un pedagogi; vietējās kopienas un piekrastes iedzīvotāji; cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un citām pieejamības vajadzībām; citas NVO; pašvaldību un valsts institūciju pārstāvji un lēmumu pieņēmēji. Netiešā mērķa grupa ir sabiedrība kopumā.

Iesaistes principi

• mērķa grupu vajadzības tiek apzinātas pirms aktivitāšu izstrādes, izmantojot sarunas, konsultācijas, fokusgrupas, aptaujas vai partneru sniegto informāciju;
• aktivitāšu saturs un formāts tiek pielāgots mērķa grupas iespējām un vajadzībām;
• izglītojošas aktivitātes, kur iespējams, tiek sasaistītas ar sekojošu praktisku iesaisti un iespēju pašiem rīkoties;
• tiek nodrošināta cieņpilna un nediskriminējoša vide un, iespēju robežās, fiziskā, informatīvā un komunikācijas pieejamība;
• iesaistes rezultāti tiek dokumentēti un izmantoti turpmāko aktivitāšu, interešu pārstāvības un organizācijas darba pilnveidošanai.

9. Sadarbības politika

LZK savu mērķu sasniegšanu balsta sadarbībā, saglabājot organizācijas neatkarību. Stratēģijas periodā prioritāri tiek stiprinātas šādas partnerības:

• vides un pilsoniskās sabiedrības NVO Latvijā;
• pieejamības un cilvēku ar invaliditāti interešu jomas eksperti un organizācijas;
• izglītības iestādes, īpaši piekrastes skolas un skolas, kas strādā ar bērniem un jauniešiem ar speciālām izglītības vajadzībām;
• pašvaldības, to iestādes, dabas objektu apsaimniekotāji un vietējās kopienas;
• valsts pārvaldes institūcijas un konsultatīvās padomes;
• INFORSE-Europe, EKOenergy Network, Coalition Clean Baltic un citi starptautiskie partneri/tīkli;
• augstskolas, pētnieki un nozaru eksperti, ja nepieciešama datu, metodoloģijas vai politikas ekspertīze.

10. Labas pārvaldības, finansēšanas un vienlīdzības principi

10.1. Lēmumu pieņemšana un atbildība

LZK pārvaldība tiek īstenota atbilstoši statūtiem. Augstākā lēmējinstitūcija ir biedru pārstāvju sapulce; valde nodrošina organizācijas izpildvadību, lemj par iesaistīšanos programmās un projektos un pārvalda biedrības līdzekļus. Valdes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi trijos mēnešos, tiek protokolētas, un biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents.

Stratēģijas īstenošanu koordinē valde. Par katru nozīmīgu programmu vai projektu tiek noteikts atbildīgais, skaidri definēti uzdevumi, termiņi, budžets un sagaidāmie rezultāti. Būtiski stratēģiski jautājumi tiek izskatīti valdē, bet ikgadējā darbības plānošana notiek saskaņā ar statūtos noteikto kompetenču sadalījumu.

10.2. Finansējuma un ziedojumu principi

• finansējums tiek piesaistīts tikai tādām aktivitātēm, kas atbilst LZK statūtiem un stratēģiskajiem mērķiem;
• finansētājs vai ziedotājs nedrīkst noteikt LZK publisko pozīciju vai mazināt organizācijas interešu pārstāvības neatkarību;
• līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši piešķīruma mērķim, normatīvajiem aktiem, līgumu nosacījumiem un labas finanšu pārvaldības principiem;
• iepirkumos un pakalpojumu izvēlē tiek ievērots samērīgums, tirgus cena, caurskatāmība un interešu konflikta novēršana;
• LZK tiecas dažādot finansējuma avotus, izmantojot projektu finansējumu, biedru ieguldījumu, ziedojumus un citus normatīvajos aktos atļautus avotus.

10.3. Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija

LZK nepieļauj diskrimināciju dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, etniskās izcelsmes, tautības, valodas, reliģiskās pārliecības, sociālā stāvokļa, seksuālās orientācijas, politiskās pārliecības vai citu apstākļu dēļ. Organizācija savās aktivitātēs ievēro cieņpilnas saziņas, vienlīdzīgu iespēju, pieejamības un drošas līdzdalības principus.

11. Komunikācija un sabiedrības informēšana

• uzturēt aktuālu mājaslapu un sociālo tīklu komunikāciju par LZK darbu, iespējām iesaistīties un sasniegtajiem rezultātiem;
• publiskot organizācijas statūtus, kontaktinformāciju, pārvaldes institūciju informāciju un citus labas pārvaldības apliecinājumus;
• skaidrot sarežģītus vides un politikas jautājumus sabiedrībai saprotamā valodā;
• sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un partneriem, lai palielinātu sabiedrības informētību un līdzdalības iespējas;
• veidot pieejamus komunikācijas materiālus atbilstoši konkrēto mērķa grupu vajadzībām.

12. Stratēģijas īstenošanas uzraudzība un ietekmes novērtēšana

Stratēģijas uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka LZK vērtē ne tikai veikto aktivitāšu apjomu, bet arī to radītās pārmaiņas. Valde vismaz reizi gadā pārskata stratēģijas izpildi, balstoties uz zemāk norādītajiem indikatoriem un projektu rezultātu datiem.

Prioritāte	Galvenie indikatori	Datu avoti	Biežums
I. Interešu pārstāvība	Dalība politikas/lēmumu procesos; sagatavotie atzinumi/priekšlikumi; institūciju reakcija; diskusijas/forumi	Projektu dokumentācija, vēstules, atzinumi, sanāksmju protokoli, publikācijas	Vismaz reizi gadā
II. Piekrastes un dabas aizsardzība	Praktisko aktivitāšu skaits; iesaistītās personas; teritorijas; konstatētie/īstenotie uzlabojumi	Dalībnieku uzskaite, foto, monitoringa dati, partneru apliecinājumi	Pēc aktivitātēm / ikgadēji
III. Iekļaujoša līdzdalība un pieejamība	Iesaistīto jauniešu un citu mērķa grupu skaits; praktiskā iesaiste; NaaC objekti; dalībnieku prasmju/attieksmes izmaiņas	Dalībnieku uzskaite, pirms/pēc aptaujas, NaaC dokumentācija, fokusgrupu secinājumi	Pēc cikla / ikgadēji
IV. Klimats un enerģētika	Politikas/izglītības aktivitātes; izstrādātie rīcības plāni; turpmāko projektu pieteikumi	Plāni, prezentācijas, pieteikumi, dalībnieku atsauksmes	Ikgadēji
V. Organizācijas ilgtspēja	Biedru/brīvprātīgo aktivitātes; partnerības; finansējuma avotu dažādība; publiskās informācijas aktualitāte	Valdes informācija, gada pārskats, partnerību dokumenti, mājaslapa	Ikgadēji

Stratēģijas īstenošanas izvērtējumā īpaša uzmanība tiek pievērsta ilgtermiņa ietekmei: vai izveidotie sadarbības modeļi turpinās pēc projektu beigām, vai mērķa grupas spēj patstāvīgāk iesaistīties, vai sagatavotie priekšlikumi tiek izmantoti lēmumu pieņemšanā un vai praktiskās aktivitātes rada noturīgus vides vai organizācijas kapacitātes uzlabojumus.

13. Stratēģisko mērķu sasaiste ar LZK statūtiem

Statūtu uzdevums	Stratēģijas prioritātes	Praktiskā sasaiste
Statūtu 2.2.1. – uzticama vides un sabiedrības tiesību aizstāvības organizācija	I prioritāte; V prioritāte	Neatkarīga interešu pārstāvība, profesionāla organizācijas kapacitāte un publiskā uzticamība.
Statūtu 2.2.2. – efektīva sabiedrības līdzdalība un atklātība	I, II un III prioritāte	Līdzdalība politikas procesos, kopienu un jauniešu iesaiste, diskusijas, sabiedriskā uzraudzība.
Statūtu 2.2.3. – sabiedrības vides apziņas paaugstināšana	II, III un IV prioritāte	Vides izglītība, jauniešu forumi, Piekrastes vērotāji, praktiskās aktivitātes, klimata pratība.
Statūtu 2.2.4. – videi draudzīgu risinājumu praktiska izmantošana	II un IV prioritāte; daļēji III	Dabas atjaunošana, pieejama vide, klimata/enerģētikas risinājumi, rīcības plāni un pilotiniciatīvas.

14. Sasaiste ar NVO fonda stratēģiskajiem darbības virzieniem

NVO fonda virziens	LZK stratēģijas sasaiste	Saturs
NVO darbības stiprināšana	V prioritāte; horizontāli visās prioritātēs	Pamatdarbības kapacitāte, biedri un brīvprātīgie, finanšu ilgtspēja, publiskais tēls, partnerības.
Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm	II un III prioritāte; daļēji IV	Plašākas sabiedrības iesaiste, jaunieši un mazāk iesaistītas grupas, brīvprātīgais darbs, kopienu sadarbība, izglītība ar sekojošu praktisku iesaisti.
NVO interešu pārstāvības stiprināšana	I prioritāte; sasaistē ar II, III un IV	Pārstāvība publiskajā pārvaldē, ekspertīze, datos balstīti priekšlikumi, diskusijas, forumi, fokusgrupas un kampaņas.

15. Stratēģiskie riski un to vadība

Risks	Ietekme	Mazināšanas pieeja
Projektu finansējuma cikliskums	Nepietiekama pamatdarbības nepārtrauktība	Finansējuma avotu dažādošana; vairāku gadu partnerības; pamatdarbības izmaksu plānošana; turpmāko projektu sagatavošana savlaicīgi.
Biedru un brīvprātīgo noslodze	Aktivitāšu nepārtrauktības risks	Skaidras lomas; regulāra komunikācija; jauniešu un jaunu brīvprātīgo iesaiste; pieredzes nodošana.
Mērķa grupu pieejamības barjeras	Daļa sabiedrības nevar pilnvērtīgi iesaistīties	Pielāgoti formāti; sadarbība ar skolām un pieejamības ekspertiem; pieejams transports/informācija, ja nepieciešams un resursi atļauj.
Pašvaldību vai institūciju ierobežota atsaucība	Priekšlikumi netiek ieviesti	Agrīna partneru iesaiste; rakstiski sadarbības apliecinājumi; konkrēti, pierādījumos balstīti priekšlikumi; publisks dialogs un pēcpārbaude.
Sabiedrības polarizācija / dezinformācija vides jautājumos	Mazāka uzticēšanās un iesaiste	Faktu pārbaude; skaidra komunikācija; ekspertu iesaiste; dialoga formāti un medijpratība.
Klimata un laikapstākļu ietekme uz āra aktivitātēm	Pasākumu pārcelšana vai ierobežošana	Rezerves datumi, sezonāla plānošana, alternatīvi iekštelpu/digitāli formāti.

16. Ikgadējā plānošana un stratēģijas aktualizēšana

Stratēģija tiek īstenota ar ikgadējiem rīcības plāniem un projektiem. Valde vismaz reizi gadā izvērtē sasniegtos rezultātus, aktuālo sabiedrības un vides situāciju, finansējuma iespējas un nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumus stratēģijas precizēšanai. Būtiskas izmaiņas tiek apstiprinātas atbilstoši LZK statūtos un iekšējos dokumentos noteiktajai kompetencei.

Ja stratēģijas darbības laikā mainās ārējie apstākļi vai rodas jauni nozīmīgi vides un pilsoniskās sabiedrības izaicinājumi, LZK var pārskatīt aktivitāšu prioritāti, saglabājot nemainīgu statūtos noteikto pamatmērķi, organizācijas neatkarību un šajā stratēģijā definētos pamatprincipus.

17. Stratēģijas apstiprinājums

Biedrības “Latvijas Zaļā kustība” darbības stratēģija 2026.–2029. gadam apstiprināta ar valdes lēmumu 2026. gada 29. augustā un stājas spēkā tās apstiprināšanas dienā.

Valdes priekšsēdētājs: ____(paraksts)________ / Jānis Matulis /

Datums: 2026. gada 29. augusts