Latvijas Zaļā kustība ir partneris projektā “Vides aktīvistu prasmju banka”. Projekta ietvaros pavisam drīz tiks īstenoti daudzveidīgi, e-vidē un kontaktsemināros kombinēti apmācību kursi NVO darbiniekiem, biedriem un interesentiem par kopumā trim tematiem: Klimata pārmaiņas un enerģija, Vides vietējās iniciatīvas un Sabiedrības līdzdalība.

Šā gada 21.februārī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu – tiesvedības laikā atļaut turpināt iesākto Ventspils slimnīcas Talsu filiāles būvniecību. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca savos kārtējos paziņojumos Talsu novada ziņās un „Talsu Vēstīs” ir izteikusi gandarījumu par iespēju turpināt būvniecību, kā arī izteikusi apgalvojumu, ka „var bez raizēm turpināt objekta celtniecības darbus”, un, ka „nav pamata domāt, ka šī tiesvedība beigsies savādāk”. Tā kā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca turpina iesākto sabiedrības dezinformēšanas kampaņu, izplatot puspatiesības, uzskatām par savu pienākumu informēt ieinteresēto sabiedrību par šī tiesas lēmuma būtību.

27.novembrī Rīgā viesojās Andrejs Ožarovskis – vides aktīvists no Krievijas, kas ilgtstoši seko līdzi atomenerģijas jautājumiem Krievijā (tai skaitā Kaļiņingradā), Baltkrievijā, kā arī Baltijas jūras reģionā. Andrejs žurnālistiem sniedza vairākas intervijas, kā arī tikās ar Latvijas vides aktīvistiem, lai informētu par aktuālo situāciju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu glabātuves izbūves plāniem pie Sosnovy Bor – netālu no Baltijas jūras. Paredzēts, ka 50 metru dziļumā tiks raksts kilometru garš tunelis, kurā būs vieta 250 tūkstošiem kubikmetru radioaktīvo atkritumu. Ņemot vērā šīs glabātuves tuvumu Baltijas jūrai un iespējamos riskus videi, arī Latvijai vajadzētu izrādīt interesi par šo projektu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem.

Starptautiskā vides organizācija CEE Bankwatch Network sadarbībā ar Latvijas Zaļo kustību izsludina konkursu projektu idejām, kas ilgtspējīgā un “zaļā” veidā veicinātu vietējo kopienu attīstību, trim labāko priekšlikumu autoriem paredzot naudas balvas 1000 eiro apmērā.

Nupat ir sācies ES fondu plānošanas periods 2014. – 2020. gadam, tāpēc patlaban visas dalībvalstis gatavo priekšlikumus, kam tieši šo fondu līdzekļus novirzīt. Līdz gada beigām arī Latvijai ir jāsagatavo savs sākotnējais piedāvajums sarunām ar Eiropas Komisiju – jānodefinē prioritātes un jomas, kur fondu finansējuma izlietojums vislabāk atbilstu tieši Latvijas vajadzībām.

Kopš 2012.gada februāra Latvijas Zaļā kustība ir aktīvi iesaistījusies Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadiem (NAP2020) izstrādes procesā – piedaloties darba grupās, sniedzot atzinumus un komentārus, kā arī iesaistoties diskusijās Vides konsultatīvās padomes ietvaros. Šodien, 21.septembrī, noslēdzas sabiedriskās apspriešanas process par NAP2020 sākotnējo redakciju.