Šā gada 21.februārī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu – tiesvedības laikā atļaut turpināt iesākto Ventspils slimnīcas Talsu filiāles būvniecību. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca savos kārtējos paziņojumos Talsu novada ziņās un „Talsu Vēstīs” ir izteikusi gandarījumu par iespēju turpināt būvniecību, kā arī izteikusi apgalvojumu, ka „var bez raizēm turpināt objekta celtniecības darbus”, un, ka „nav pamata domāt, ka šī tiesvedība beigsies savādāk”. Tā kā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca turpina iesākto sabiedrības dezinformēšanas kampaņu, izplatot puspatiesības, uzskatām par savu pienākumu informēt ieinteresēto sabiedrību par šī tiesas lēmuma būtību.

Augstāk minētā Administratīvās apgabaltiesas lēmuma noslēgumā tiesa norāda (citāts):

„Administratīvā apgabaltiesa vienlaikus norāda, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesas galīgā nolēmuma saturs un rezultāts var atšķirties no tiesas secinājumiem, kas izdarīti, izlemjot trešās personas (Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas) lūgumu par administratīvā akta darbības atjaunošanu. Turklāt norādāms arī uz risku, ko uzņemas pati persona, kas prasa pagaidu aizsardzību vai tālākas no tās izrietošas sekas. Pagaidu aizsardzība tiesas procesa laikā ir tikai un vienīgi pašas šīs personas iniciatīva, un nedz iestāde, nedz tiesa pēc savas iniciatīvas tiesas procesa laikā neuzspiež attiecīgajai privātpersonai (Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai) saņemt pagaidu aizsardzību. Tas nozīmē, ka tikai pati privātpersona, kas lūdz pagaidu aizsardzību, būs atbildīga par saviem zaudējumiem, kas radīsies piemērotās pagaidu aizsardzības gadījumā. Šajā gadījumā, ja iestādes lēmums ar tiesas spriedumu tiks atzīts par prettiesisku ar pienākumu novērst uzsāktās izpildes sekas, tad trešajai personai būs jāsamierinās ar zaudējumiem, kas radušies no iestādes lēmuma darbības ietvaros veiktajām darbībām.”

Tātad tiesa ar šo nolēmumu ir noņēmusi no sevis jebkādu atbildību par sekām, kas būs radušās Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas iniciētā tiesas lēmuma sakarā, proti, ja ar spēkā stājušos spriedumu būvatļauja un tātad visa būvniecība kopumā tiks atzīta par nelikumīgu, visi zaudējumi par iesākto būvniecību, tai skaitā Eiropas piešķirtais finansējums būs jāatmaksā pašai trešajai personai – Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai no saviem līdzekļiem. Acīmredzot Ventspils slimnīca ir gatava riskēt ar savu budžetu, iepriekš paredzot sev labvēlīgu tiesas spriedumu, kas šajā gadījumā ir neattaisnojams risks.

Latvijas Zaļā kustība un Vides izglītības fonds „Par sakoptu Latviju” pauž apņēmību novest šo tiesvedību līdz galam, lai saprastu vai Latvijā sabiedrības iesaistīšanas un plānošanas noteikumu principi ir jāievēro, jebšu šādu par sabiedrības līdzekļiem īstenotu projektu īstenošanai pietiek ar atsevišķu deputātu balsīm. Esam pārliecināti, ka mūsu juridiskie argumenti tiks rūpīgāk izvērtēti un ņemti vērā tiesvedības laikā, kad lieta tiks skatīta pēc būtības.

Gaidīsim tiesu un cerēsim, ka Latvija ir tiesiska valsts, kurā sabiedrībai ir tiesības tikt uzklausītai.

2013.gada 7.martā