Pirms četriem gadiem ar Vācijas fondu finansiālu atbalstu, LZK uzsāka Pelēkās kāpas atjaunošanu Engures ezera Dabas parka piekrastē un Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā.
Diemžēl šo gadu laikā, atjaunotajās Pelēkās kāpas teritorijās daudzviet ir saaugušas jaunas priedītes un krūmi, kas traucē Pelēkās kāpas reto biotopu veģetācijai.
Latvijas Zaļā kustība, sadarbībā ar CEE Bankwatch Network ir sagatavojusi analīzi “Enerģētiskā nabadzība Latvijā: energoefektivitātes pasākumu ieviešana un atbalsta mehānismi”.
Enerģētiskā nabadzība ir lielākā problēma Eiropā, un tās būtība sakņojas faktā, ka Eiropas iedzīvotājiem ir zemi ienākumi, kā arī energo-neefektīvas ēkas. 2014.gadā, piemēram, zemāko-ieņēmumu mājsaimniecība Eiropā iztērēja aptuveni 9% no visiem saviem izdevumiem tikai enerģētikas izmaksām vien.
Latvijas Zaļā kustība, Vides aizsardzības klubs un kustība “Lielo kapu draugi” lūgusi Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) publiskot Skanstes tramvaja līnijas projekta pieteikumu un pārbaudīt, vai tas nesatur krāpšanas pazīmes.
Trīs organizācijas 26.oktobrī izsūtīja vēstuli CFLA, kurā, pamatojoties uz informācijas atklātības likumu un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumu, lūdz izsniegt Skanstes tramvaja projekta pieteikumu. Viņi pauž, ka sabiedrībai tas ļautu pārliecināties par projekta pamatojumu un pierādījumiem savlaicīgai sabiedrības iesaistei projekta sagatavošanā.
Vēstuli parakstīja un iesniedza Latvijas Zaļās kustības valdes locekle Selīna Vancāne kopā ar Vides aizsardzības klubu un aktīvistiem no “Lielo Kapu draugi”.
Klimata pārmaiņas ietekmē mūs jau šobrīd un tas rada neatgriezeniskas sekas gan vidē, gan sabiedrībā, kas ar laiku var radīt neizmērojamus izdevumus nākamajām paaudzēm, pakļaujot tās vēl neapzinātiem riskiem un ierobežojot sabiedrības izaugsmes iespējas. Tādējādi Eiropa šobrīd ir saskārusies ar lieliem izaicinājumiem publisko investīciju jomā, lai līdz 2050.gadam sasniegtu tās nospraustos mērķus – pāreja uz ekonomiku, kas ir brīva no fosilās enerģijas, kas ir balstīta atjaunīgo energoresursu izmantošanā un vispārējā resursu efektīvā izmantošanā. Eiropas Savienības Struktūrfondiem 2014-2020.gada plānošanas periodā (turpmāk tekstā – ES Fondi) 351 miljardu EUR apmērā ir jānodrošina būtiska daļa šo investīciju, it īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, kur ES Fondi veido lielāko daļu no publiskajām investīcijām infrastruktūrā.
Latvijas Zaļā kustība kopā ar CEE Bankwatch Network izdevuši jaunu publikāciju par centrālās un Austrumeiropas valstu plāniem investēt ES fondu līdzekļus jaunajā budžeta periodā 2014.-2020. gadam. Pētījumā analizēta arī Latvija.
Meklē atbildes uz jautājumiem:
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, un galveno problēmjautājumu izklāstu meklē zemāk publikācijā (skatīt 21.lpp, publikācija sagatavota angliski).
