Ukraiņas dieznvidrietumos dzīvojošie ļaudis ES finanšu institūciju finansētu agrouzņēmumu darbības rezultātā saskaras ar vides un dzīves kvalitātes samazināšanos kā arī iebiedēšanu no uzņēmēju un atsevišķu ierēdņu puses. Augstākminēto izraisa strauja Eiropas lielākās mājputnu fermas izplešanās, ziņo CEE Bankwatch tīkls (bankwatch.org). Ukraiņu lielākās putnu fabrikas īpašnieks Mironivski Hliboproduct (MHP) saņem dāsnu finansiālu atbalstu no Eiropas publiskajām finanšu institūcijām un pasaules bankas, un tiek plānots dubultot ražošanas apjomu, pastiprinot šī biznesa ietekmi un apkārtni gan sociālajā, gan vides jomā, apgalvo cits ziņojums, ko klajā laidis Multinacionālo korporāciju izpētes centrs SOMO.

Bankwatch ziņojums “Melnā pasaule: Ukrainas Agrobizness un lauku kopienu marginalizācija” (“Black Earth: Agribusiness in Ukraine and the Marginalisation of Rural Communities”) atrodams šeit:

http://bankwatch.org/publications/black-earth

SOMO ziņojums: “Vistas skrien: Biznesa stratēģja un putnu ražotāja MHP negatīvā ietekme Ukrainā” (“Chicken Run: The Business Strategies and Adverse Impacts of Poultry Producer MHP in Ukraine” ) atrodama šeit:

http://www.somo.nl/publications-en/Publication_4228?set_language=en

Blogs ar augstas izšķirtspējas bildēm un publiskās naudas finansējumu un to saņēmējiem Ukraiņu agrobiznesa sektorā ir atrodams šeit:

http://bankwatch.org/news-media/blog/images-and-graphs-large-scale-agribusiness-ukraine-and-local-communities

Izpētes misija, ko īstenoja Ukraiņu un starptautisku pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji apmeklēja Ukrainas dienvidrietumu reģionu un tikās ar 100 vietējiem iedzīvotajiem 2015. gada maijā. Šajā laikā tika saņemts liels daudzums liecību, ka vietējie iedzīvotāji tiek agresīvi ietekmēti no MHP kompānijas pauses, lai tie iznomātu savas zemes un atļautu putnu fabrikas paplašināšanos.

Misijas pārstāvji vizītes laikā bija liecinieki arī spēcīgai smakai, kas nāca no vistu fermas, lielam daudzumam vistu mēslu, kas bija vienkārši izmesti Viņņitsas (Reģions Ukrainas Dienvidrietumos) apkārtējos laukos. Papildinot to, misijas pārstāvjiem bija iespēja pārliecināties par palielinātās transporta plūsmas negatīvo ietekmi lauku ciemos- plaisām mājās un bedrēm lauku ceļos. Šie un citi atklājumi tiek detalizēti aprakstīti Bankwatch ziņojumā.

MHP līdz šim ir saņēmusi vairāk par 500 miljoniem Eiro kā aizdevumus no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (EBRD) un Eiropas Investīciju bankas (EIB), un primāri no Pasaules bankas starptautiskās finanšu korporācijas (IFC)

Šis finansu atbalsts, kura daļa tika izmantota Viņņicas kompleksa būvniecībai, paredzēja, ka MHP ieviesīs vairāku drošības un vides standartus. Kompānija ziņo, ka tās darbība atbilst Ukraiņu likumdošanai un tā seko līdz pasaules labās prakses standartiem.

Tomēr, vietējo iedzīvotāju liecības rāda, ka sociālās un vides ietekmes negatīvā puse no šāda kompleksa darbības ir nepietiekami mazināta, neskatoties uz saņemtajām pretenzijām.   Kompānija ne tikai izvairās no konsultācijām ar vietējiem iedzīvotājiem, bet arī nekad nav paudusi informāciju, kas izskaidrotu vietējo cilvēku bažas, neskatoties uz nepārtrauktiem pieprasījumiem. Tā rezultātā, MHP nevēlēšanās komunicēt ar bažīgajiem iedzīvotājiem, ir radījusi dabīgu savstarpēju neuzticēšanos.

SOMO analīze liecina, ka negatīvā ietekme, ko izjūt vietējās kopienas ir saistīta ar putnu fabrikas straujo izplešanos. Jau 2014. gadā, pirmajā kompleksa darbības gadā, Viņņicas putnu fabrika ražoja 205 000 tonnas putnu gaļas. Otrā ražotņu fazes būvēšana sāksies šī gada beigās un tiks pabeigta 2018. gadā, kad tiks saražots jau 900 000 tonnu putnu gaļas un liela daļa no tās tiks eksportēta.

Turklāt, negatīvās ietekmes uz vietējām kopienā un vidi mazināšana tiek kavēta, jo MHP turpina neizpaust nepieciešamo informāciju un piedāvā novecojušu pārsūdzību mehānismu izmantošanu. Piedevām, kopš 2014. gada Ukraiņa valdība ir ieviesusi moratoriju iznspekcijām, kas tiešā veidā apdraud veselības un vides standartu ievērošanu ražotnē.

“ES un investīciju bankas pieeja Ukrainas ekonomikas izaugsmei kalpo kāda interesēs, kas nav vietējās kopienas” saka Tim Steinwegs, SOMO vecākais pētnieks. “MHP stāsts rāda, ka ir izplešanās limiti industriālām fermām ir, jo tie sāk traucēt vietējās kopienām”

“Finansu institūcijas, kas MHP redz kā nopietnu spēlētēju Ukrainas ekonomiskajā atlabšanā un Ukrainu kā būtisku spēlētāju globālās pārtikas piegādē, ir jāprioritizē caurspīdīgums, atbildība un vietējo kopienu līdzdalība, nevis to izslēgšana un kontroles uzspiešana tikai dažu cilvēku rokās” saka Fidanka Bacheva- McGrath, EBRD koordinatore CEE Bankwatch tīklā.

http://bankwatch.org/news-media/for-journalists/press-releases/rural-communities-ukraine-bearing-brunt-unchecked-agribusi

No Latvijas Zaļās kustības misijā Ukrainā un CEE Bankwatch ziņojuma tapšanā piedalījās Āris Ādlers

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Itergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) 5. ziņojums pierāda, ka atmosfērā ir sasniegta pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju koncentrācija. Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija – ir par 40% lielāka nekā pirms industrializācijas un Zemes vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni 0,7°C. Savukārt vidējā gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 1^oC, un ir paredzams, ka nākamajā simtgadē tā pieaugs vēl par 2–6^oC. Globālā sasilšana ir nepārprotama parādība un daudzas no pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gs. 50. gadiem, nekad iepriekš nav piedzīvotas. Arvien biežākas un postošākas kļūst klimata pārmaiņu ekstrēmās izpausmes, kuru rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas. Klimata pārmaiņu dominējošais cēlonis ir bijusi cilvēka darbība.

Lai arī zinātnieki ir vienisprātis, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās un tieši cilvēka darbība ir tā iemesls, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un tieši kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka:

• pieaugs nokrišņu daudzums;
• būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi;
• nākamo 100 gadu laikā, ledāju kušanas rezultātā, celsies jūras līmenis.

Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas; siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās vietām, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas iedzīvotāju patēriņa emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni un tuvojas 8 tonnām CO₂ uz cilvēku gadā. Mums ir jāsamazina piesārņojums, lai mēs paši un nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk.

Galvenie soļi klimatam draudzīgam dzīvesveidam:

1. solis. Pārtika

Visvieglāk un efektīvāk samazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņu var mainot savus ēšanas paradumus. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku!

2. solis. Mājoklis

Vislielāko kopējo SEG emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis – apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju, iegādājies tikai energoefektīvas ierīces.

3. solis. Transports

Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem.

4. solis. Iepirkšanās

Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūrai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus.

5. solis. Stādi!

Kokus, dārzeņus vai ko citu.

6. solis. Politika

Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas un klimata politiku.

7. solis. Kopiena

Atrodi domubiedrus, kam arī rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.

Autors: Jānis Brizga

Šīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid projekta „Prompting change in European attitudes towards the IMF’s development role and developing country debt management to help achieve the MDGs” ietvaros.

Viens no Gruziju raksturojošiem elementiem ir kalnu ciemati. Cilvēki šajos ciematos jau gadu simtiem nodarbojās ar piemājas lauksaimiecību un lopu audzēšanu. Mūsdienās ierasto kalnu ciemu ainavu papildina elektrības vadi, satelītšķīvji un aizvien biežāk- lieli džipi vai visurgājēji.   Lai arī kopīgo ekonomisko situāciju nevar nosaukt par izcilu, jo daudziem cilvēkiem nav darba, ļaudis šajās apdzīvotajās vietās ir optimisma pilni un, ar nelieliem izņēmumiem, negrasās pamest savu dzimtu mājas un zemes labākas dzīves meklējumos.

Tomēr, ierasto dzīves ritmu apdraud mūsdienu attīstības procesi, ar ko industriālā pasaule saprot investīcijas infrastruktūrā un enerģētikas sektorā. Tā kā nacionālai valdībai nav iespējams finansēt savas „attīstības vajadzības”, talkā nāk dažādi ārzemju fondi un bankas. Viens no būtiskākajiem attīstības projektu finansētājiem ir Eiropas Investīciju un Attīstības banka (European bank for Reconstruction and Development) (EBRD). Šī banka tika dibināta 1991. gadā, lai Centrāl un Austrumeiropas valstīm palīdzētu pārstukturēt savas ekonomikas atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. Svarīgi arī piebilst, ka šī banka pieder 64 valstīm, tātad, šo valstu pilsoņiem, arī Latvijas iedzīvotājiem.

Lai šādas publiskās investīcijas veicinātu valstu attīstību, finanšu institūcijas izstrādā vadlīnijas, kuras jāievēro īstenojot banku pilnīgi vai daļēji finansētos projektus, un tās attiecas gan uz sociālo, gan vides ietekmi. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja projekts ietekmē vietējos iedzīvotājus, pirms tam ir jānotiek noteikta standarta publiskām apspriedēm ar cilvēkiem, kurā tiek iztirzāti pilnīgi visi projekta faktori, bet ja zaudējumi ir neizbēgami, tie ir pienācīgi jākompensē.

Būvējot jaunus infrastrukturas projektus vairumā gadījumu notiek lielāka vai mazāka negatīva ietekme uz dabas un sociālo vidi. To ietekmē pats būvniecības kā arī ietekme no objekta ekspluatācijas. Mūsdienās, Eiropas Savienībā tiek noteikti dažādi mehānismi kā novērtēt sociālo un vides ietekmi kā arī kompensācijas procedūras apkārtnē dzīvojošajiem.

Pagājušā gada 70-tajos gados Svanetijā (Gruzijas Ziemeļrietumi) tika būvēta Enguri hidroelektrostacija, kuru veidoja 271 metru liels megadambis, kuru vēl šobrīd uzskata par otru augstāko dambi pasaulē.

Būvniecības rezultātā upes augštecē ir izveidojies milzu ūdens rezervuārs, kurš nodrošina tehnoloģisko elektrības radīšanai nepieciešamo infrastruktūru, vienaicīgi, radot milzu ietekmi uz reģionu un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem (Appludinātas teritorijas, apkārtnes klimata izmaiņas u.c.).

Lai vietējiem iedzīvotājiem kompensētu milzu ūdens rezervuāra radītās klimata (Būtiski palielinājies gaisa mitrums reģionā ar visām no tā izrietošajām sekām videi) izmaiņas, viens no „labumiem” bija bezmaksas elektrība, ko 40 km rādiusā dzīvojošie cilvēki varēja izmantot neierobežotā daudzumā.

2015. gada jūnijā neliela attīstības ekspertu grupa no Čehijas, Latvijas, Igaunijas un Gruzijas devās uz reģionu, lai izpētītu esošu un potenciāli būvējamu milzu hidro būvju ietekmi uz vidi un cilvēkiem kā arī to, cik lielā mērā Gruzijas valdība, investori un būvnieki iesaista vietējos iedzīvotājus šādu objektu būvniecības plānošanā.

Apmeklējot Čuberi (Chuberi) un Nakra kopienas, kas atrodas netālu no esošā rezervuāra (teritorija, kurā tiek nodrošināta bezmaksas elektrība), liels bija ekspertu pārsteigums par vietējo iedzīvotāju spītīgo vēlmi apkurei izmantot malku nevis elektrību. Izrādās, ka atbilde ir pavisam vienkārša:

Neskatoties uz reģiona lielo ietekmi Gruzijas elektrības nodrošināšanai, pats reģions cieš no nekalitatīviem un novecojošiem elektrotīkliem kā rezultātā mainīga sprieguma dēļ ir apdraudēta jebkādu elektroierīču izmantošana.

Vietējā skolā tika skaidrots, ka dēļ elektrības problēmām, skolā no ierindas izgājuši jau seši no 8 skolas datoriem. Līdzīgi var notikt ar jebkuru ierīci. Ja skolu vai māju apsildīšanai netiks izmantota malka, tad elektrības zudumu, mainīgā sprieguma dēļ cilvēki vairāk sals nekā priecāsies par bezmaksas elektrību

Problēmas sagādā fakts, ka energokompānija nemaz neplāno veikt nekādus ieguldījumus elektro tīklu modernizēšanā. Paradoskāli, bet sarunas par bezmaksas elektrības nodrošināšanu un tās turpināšanu/pārtraukšanu tiek izmantots kā arguments vēlēšanu kampānās vietējā un reģionālā līmenī jau vairākus gadu.

Daudzi vietējie iedzīvotāji saka, ka labprāt uztādītu sev elektrības skaitītājus un sāktu maksāt par pakalpojumu, ja tāds tiek nodrošināts, tomēr līdz šim centieni izmainīt situāciju ir bijuši neveiksmīgi.

Tā kā elektrība tiek nodrošināta bez maksas, neviens nav ieinteresēts modernizēt padomju laika infrastruktūru. Tā rezultātā teorētiski šīs enerģijas avots ir bezmaksas, tomēr šodien vieglāk ir nepaļauties uz elektrību nekā to izmantot kā ieguvumu apkārtnē dzīvošo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai.

Šobrīd Gruzijā līdzīgi kā Latvijā netiek saražots pietiekami daudz elektības, lai apmierinātu esošo pieprasījumu. Elektrība tiek importēta, kas rada energo atkarību no kaimiņu valstīm. Gruzijas Enerģētikas ministrijas augsti stāvošs ierēdnis, ar kuru tikāmies vizītes laikā Tbilisī, skaidroja, ka atkarība no kaimiņu valstīm ir kā vēzis, kas iznīcina valsti. Tieši tāpēc, valdība dara visu iespējamo, lai būvētu jaunas hidroelektrostacijas, tādā veidā, izmantojot kalnu upju potenciālu.

Tā, jau vairākus gadus tiek strādāts, lai nedaudz kilometrus upes augštecē no Enguri dambja, būvētu citu milzu Hidoelektro staciju Kudoni (Khudoni), kas paredz 170 m augsta dambja būvniecību ar 406 hektāru lielas teritorijas appludināšanu. Šī rezervuāra dēļ plānots pārvietot Khaiši (Kaishi) kopienu, kura sastāv no aptuveni 2000 Svani (Svenetijas iedzīvotāji), kas apludināmajās teritorijās ir dzīvojuši gadsmitiem ilgi.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie finansējuma meklējumiem jauna projekta īstenošanai – Neskra Hidroelektro stacijas būvniecības, kas paredz 135 m augsta dambja izbūvi un spēkstacijas izbūvi 15 km no dambja netālu no Čuberi ciema.   Lai arī šī dambja būvniecības rezultātā netiks apludinātas teritorijas kur dzīvo cilvēki, šī vieta ir zināma kā reģions ar biežiem zemes nogruvumiem un dubļu lavīnām.

Nakra ciema iedzīvotāji (Ciems, kurš atrodas upes lejtecē aiz iespējamā dambja) jau piedzīvojuši zemes nogruvumus. Vienā no gadījumiem bijusi apraksta attālāka zemnieku saimniecība, kā rezultātā iznīcinātas ēkas, bet tikko iegātātais un apraktais traktors, vēljoprojām nav atrasts. Satiktie ietekmētās apkārtnes ļaudis ir pamatoti satraukti, ka, būvniecības un tālākas stacijas ekspluatācijas rezultātā šādu nogruvumu skaits varētu tikai palielināties. Vietējās skolas skolotāji saka, ka, ja gadījumā dambis tomēr tiks būvēts, sajūtas būs kā filmā, kur katru dienu jādzīvo bailēs no iespējamiem zemes nogruvumiem. Elektrostaciju darbināšanai tiek plānots izmantot arī upes, kuras pilda dubļu skalošanas funkciju. Tā kā šādos projektos parasti upes plūdumā paliek tikai 10% ūdens, arī šī upju funcija tiks iznīcināta.

Iedzīvotāju bažas apstiprina arī citi gadījumi, kur slikti plānotu hidro būvju būvniecības rezultātā, zemes nogruvumu dēļ aprakti dzīvi cilvēki. Tāds notikums noticis noticis Dariali hidro stacijas būvniecības rezultātē (Kazbegi kalnos, Gruzijas Ziemeļos)

Runājot par esošu elektrības ražotņu ekspluatāciju un jaunu hidrostaciju būvēšanu, vienā svaru kausā ir valsts energoneatkarība un ekonomiskie ieguvumi, bet otrā kausā ir iedzīvotāji, vietu vēsture un dažādi ilgtspējīgi vietas attīstības scenāriji.

Mūsdienu Gruzijā lielu lomu lēmumu pieņemšanai par attīstību spēlē dažādi lobiji, ārvalstu investori. Bieži vien, pieņemtie lēmumi ir triviāli- investīcijas par katru cenu- infrastruktūru par katru cenu. Runājot par energo jomas attīstību, tiek plānots iejaukties veselu reģionu ierastajā dzīves ritējumā, ignorējot šo kopienu alternatīvus attīstības scenārijus, iespēju, ka būvējot trīs kaskādē izvietotas hidro elektro stacijas, varētu samazināties jau esošās stacijas jaudas un citi faktori. Problēmas sagādā arī fakts, ka pie milzīgajiem investīciju apjomiem un milzīgajām izmaiņām apkārtējā vidē, Gruzijai nav savas enerģētikas stratēģijas.

Lielākās bažas par projektu lietderību rada fakts, ka Gruzijas valdībai nav izstrādāti nekādi aprēķini par atsevišķu investīciju pozitīvajām vai negatīvajām sekām uz valsti. Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējumi, ir pozitivi biznesa plāni investoriem , bet kādu ieguvumu gūst valsts un tās iedzīvotāji…?

Tā kā Nenskra hiroelektrostacijas projekts ir tikai izstrādes posmā un projekta īstenotāji ir pārrunu procesā par finansējuma iegūšanu no EBRD, tad mūsu kā Eiropas pilsoņu pienākums ir rūpēties lai bankas, kas strādā attīstības vārdā palīdz valstīm attīstīties ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju intereses, kuras tie varēs paust iedzīvotāju tikšanās reizēs, kas pateicoties pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbam tiks organizētas atbilstoši Eiropas Savienības labās prakses principiem.

Tomēr, pats būtiskākais, ir atcerēties, ka finansējums attīstībai ir domāts valstu un to pilsoņu labklājības celšanai, nevis investoru biznesa projektu īstenošanai, bet mēs kā Latvijas pilsoņi, kuru vārdā tiek veiktas publiskas investīcijas attīstības projektos, esam līdzatbildīgi par cilvēku radītajām sekām uz to valstu vidi un vietējo iedzīvotāju dzīves ritumu.

Autors: Āris Ādlers, Latvijas Zaļā kustība/CEE Bankwatch

Šis materiāls ir ticis izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Materiāla saturs ir Latvijas Zaļās kustības atbildība un nekādā gadījumā nevar būt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.