Dr.sc.comp. K.Krūmiņš
Kāda māte raksta (sk. https://lvportals.lv/e-konsultacijas/21737-ja-berna-gultinai-bernudarza-tuvu-novietots-dators-2020), ka bērnu dārzā blakus viņas meitiņas gultiņai novietots vecā tipa dators, un jautā vai tas var ietekmēt bērna veselību. Uz to Veselības inspekcija atbild (citēju):
“Datora starojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu nav viennozīmīgi pamatota. Dators izstaro zemas frekvences elektromagnētisko lauku, kas nav uzskatāms par pietiekami kaitīgu cilvēka organismam”.
Dators tik tiešām izstaro elektromagnētisko laku, tai skaitā zemfrekvento elektromagnētisko lauku (ZF EML). ZF EML kaitīgā iedarbība uz cilvēka veselību ir pierādīta jau sen [1] un nav svarīgi vai tā avots ir dators, elektromotors, transformators vai kāda cita elektriskā ierīce. It sevišķi bīstams ZF EML ir bērniem. Lūk, citāts no informācijas avota [1] 9.lpp.:
„Особо опасны ЭМП могут быть для детей, беременных (змбрион), ,людей с заболеваниями центральной нервной, гормональной и сердечно-сосудистой систем, аллергиков, людей с ослабленным иммунитетом”.
Lauka iedarbības kaitīgums ir atkarīgs no lauka intensitātes un iedarbības ilguma. Te jāatzīmē, ka EML sastāv no divām komponentēm – elektriskās un magnētiskās. Dzīvojamās telpās sadzīves elektrisko ierīču gadījumā galvenā noteicošā no vides elektromagnētiskā piesārņojuma viedokļa ir magnētiskā komponente, ko mēra Teslās un apzīmē ar burtu T (mērvienība nosaukta serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja un fiziķa Nikolas Teslas vārdā). Tā ir ļoti stipra lauka mērvienība. Tāpēc praksē lieto mazākas mērvienības –
- nanoteslas nT, mikroteslas µT (1 µT =1000 nT) un
- militeslas mT (1 mT=1000 µT).
Kas attiecas uz ZF EML iedarbības sekām informācijas avotā [1] 68.lpp. lasām, ka pie pastāvīgas iedarbības lauka intensitātes 0,1-0,25 µT sekas var būt dažādu veidu audzēji, asinsvadu saslimšanas, infarkts, bronhīts u.c slimības. Līdz ar to rodas jautājums, ko tad uzskatīt par pieļaujamo ZF EML apstarojuma līmeni? Šai sakarā informācijas avotā [1] 25. lpp. lasām (citēju):
„Уровень 0,2 мкТл в ряде стран (Швеция, США) принят как пороговый при установлении корреляции между значением МП ПЧ и лейкозами при продолжительном облучении”.
Tātad, pastāvīga apstarojuma apstākļos rūpnieciskās frekvences EML magnētiskās komponentes līmenis 0,2 mikroteslas ir tāds līmenis pie kura sāk izpausties pastiprināta saslimšana ar leikozēm. Līdzīgu robežlīmeni uzrāda arī informācijas avots [2] lpp. 2-6. (citēju):
„Für Magnetfeldexpositionen von mehr als 0,2 µT wurden statistisch signifikant erhöhte relative Risiken nachgewiesen”.
Rodas jautājums, kāds tad ir vecā tipa datora izstarotais ZF EML. Ir zināms, ka galvenais vecā tipa datoru elektromagnētiskā starojuma avots ir CRT monitors. Informācijas avotā [3] lpp. 141. lasām, ka CRT monitora magnētiskās plūsmas blīvums 0,2 µT ir 30 cm attālumā no monitora priekšas un 50 cm attālumā visos citos virzienos. Līdz ar to iznāk, ka, lai nepārsniegtu līmeni 0,2 µT, bērna gultiņai jābūt vismaz 50 cm attālumā no monitora. Taču jāņem vērā, ka dotajā telpā var atrasties arī citi elektromagnētiskā starojuma avoti, kas katrs rada savu elektromagnētisko lauku, kuri vektoru veidā summējas ar datora radīto lauku. Tāpēc galīgo atbildi uz jautājumu vai bērna gultiņa atrodas bērna veselībai nekaitīgā attālumā var dot tikai eksperimentāls mērījums. Kamēr tādi mērījumi nav izdarīti, drošības pēc, gultiņu būtu jānovieto vismaz 1 metra attālumā no datora, jo elektromagnētiskā lauka intensitāte krīt proporcionāli attāluma kvadrātam.
Ņemot vērā visu augstāk minēto Veselības inspekcijas apgalvojums, ka
”Datora starojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu nav viennozīmīgi pamatota” ir nepatiess un bērna gultiņai nebūtu jāatrodas blakus datoram.
Populārzinātniskajā raidījumā [4] par dažādu EML avotu starojuma ietekmi uz cilvēka veselību, cita starpā, var noklausīties arī stāstījumu par datora kaitīgo ietekmi uz sievietes un bērna veselību.
Atsauces:
1. Ю.Г. Григоръев, В.С. Степанов, О.А. Григорьев, А.М. Меркулов. ЭЛЕКТРОМАГНИТНАЯ БЕЗОПАСНОСТЬ ЧЕЛОВЕКА. Справочно-информационное издание. Российский национальный комитет по защите неионизирующего излучения. 1999 г.
2. EMF Handbuch. Elektromagnetishe Felder: Quellen, Risiken, Schutz. ECOLOG-Institut für sozial-ökologische Forschung und Bildung.
3. Monica Sandström. Electromagnetic Fields in Offices. International Journal of Occupational Safety and Ergonomics (JOSE) 2006, Vol. 12, No. 2