Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Itergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) 5. ziņojums pierāda, ka atmosfērā ir sasniegta pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju koncentrācija. Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija – ir par 40% lielāka nekā pirms industrializācijas un Zemes vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni 0,7°C. Savukārt vidējā gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 1oC, un ir paredzams, ka nākamajā simtgadē tā pieaugs vēl par 2–6oC. Globālā sasilšana ir nepārprotama parādība un daudzas no pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gs. 50. gadiem, nekad iepriekš nav piedzīvotas. Arvien biežākas un postošākas kļūst klimata pārmaiņu ekstrēmās izpausmes, kuru rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas. Klimata pārmaiņu dominējošais cēlonis ir bijusi cilvēka darbība.
Lai arī zinātnieki ir vienisprātis, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās un tieši cilvēka darbība ir tā iemesls, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un tieši kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka:
- pieaugs nokrišņu daudzums;
- būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi;
- nākamo 100 gadu laikā, ledāju kušanas rezultātā, celsies jūras līmenis.
Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas; siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās vietām, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.
Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas iedzīvotāju patēriņa emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni un tuvojas 8 tonnām CO2 uz cilvēku gadā. Mums ir jāsamazina piesārņojums, lai mēs paši un nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk.
Galvenie soļi klimatam draudzīgam dzīvesveidam:
- solis. Pārtika
Visvieglāk un efektīvāk samazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņu var mainot savus ēšanas paradumus. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku!
- solis. Mājoklis
Vislielāko kopējo SEG emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis – apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju, iegādājies tikai energoefektīvas ierīces.
- solis. Transports
Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem.
- solis. Iepirkšanās
Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūrai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus.
- solis. Stādi!
Kokus, dārzeņus vai ko citu.
- solis. Politika
Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas un klimata politiku.
- solis. Kopiena
Atrodi domubiedrus, kam arī rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.
Autors: Jānis Brizga
Šīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid projekta „Prompting change in European attitudes towards the IMF’s development role and developing country debt management to help achieve the MDGs” ietvaros.