Kampaņa “SAGLABĀSIM LATVIJAS KĀPAS 2017”

( http://zalie.lv/saglabasim-latvijas-kapas/)

Piedalīties – Sadarboties – Aizsargāt

Projekta mērķis bija – iesaistīt interešu grupas kvalitatīvas un daudzfunkcionālas piekrastes infrastruktūras objektu izveides plānošanā un labiekārtošanā, nodrošinot piekrastes unikālās dabas un kultūras objektu aizsardzību un vides pieejamību.

Tas bija sasniedzams ar profesionāla monitoringa / audita palīdzību, kas tika izdarīts projekta īstenošanas laikā. Visas Latvijas piekrastes garumā (500 km) tika apmeklēti vairāk kā 40 kāpu publiskās infrastruktūras objekti. Šajos monitoringa reidos mūsu eksperti tikās ar piekrastes pašvaldību, vietējās sabiedrības (NVO) un valsts dabas aizsardzības iestāžu pārstāvjiem, lai dalītos informācijas apmaiņā un meklētu konkrētus risinājumus.

Konkrētu priekšlikumu apspriešana notika Reģionālajos semināros, kuri notika Nīcas, Rojas, Saulkrastu un Salacgrīvas pašvaldībās. Ārvalstu pieredze tika apspriesta Starptautiskā konferencē Jūrmalā, kas notika 26. un 27. septembrī.

Piekrastes publiskās infrastruktūras pieejamība ir arī sabiedrības tiesību jautājums, kas ir definēts Orhūsas konvencijā. Par šo tēmu tika rīkots seminārs, kurā piedalījās VARAM amatpersonas, Eksperte Orhūsas tiesību jomā, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas eksperti. Pasākumu ar bezmaksas telpu izmantošanu atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Rīgā.

Projekta rezultātā:

1. tika panākta vienošanās ar pašvaldībām par konkrētu kāpu publiskās infrastruktūras objektu uzlabošanu un līdzekļu piesaisti 2018.gadā;
2. izvēlēti konkrēti kāpu objekti, kuru labiekārtošanai jāsāk saskaņošanas procedūras
3. LZK un Apeirons vienojās par jauna Dabas pieejamības sertifikāta – NaaC izstrādi;
4. konferences dalībnieki un īpaši piekrastes pašvaldību pārstāvji izteica interesi par pieredzes apmaiņas vizīti uz Vācijas Baltijas jūras piekrasti, ko koordinēs LZK.
5. ārvalstu partneri ierosina aktivizēt Orhūsas konvencijas ieviešanas problēmu plašāku diskusiju, tādēļ 2018. gadā.Latvijā tiks izplatīts buklets “Zini savas tiesības”.

Atbalsts jaunas perspektīvas ilgtspējīgas lauku ekonomikas

Plānošanai Ukrainas reģionos

Ukrainas parlaments 2015. gada novembrī apstiprināja Ukrainas Vietnotās un Visaptverošās Lauksaimniecības un Lauku attīstības stratēģiju 2015- 2020 gadam. (Single and Comprehensive

Strategy and Action Plan for Agriculture and Rural Development in Ukraine for 2015.- 2020).

Valsts grūtās ekonomiskās situācijas dēļ, vairāku stratēģijas prioritāšu īstenošana nodota Ārzemju donoru rokās.

Latvijas Zaļās kustības 2017. gada projekta uzdevums bija atbalstīt Ukrainas nacionālās stratēģijas 7. Prioritātes, kas saistīta ar lauku ekomomikas dažādošanu, īstenošanu, organizējot informatīvi atbalstošas aktivitātes Čerņigovas, Čerkasi, Ļvovas, Viņņicas, Ivano Frankovskas reģionos

Projekta laikā, kopā ar sadarbības partneriem Ukrainā, īstenotas informatīvi izglītojošas aktivitātes lauku iedzīvotāju, galvenokārt mazo lauksaimnieku, zināšanu vairošanai par pievienotās vērtības radīšanu lauksainiecības produktiem, vietējo ekonomiku, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, ekonomiskās diversifikācijas jautājumiem, kopienu enerģijas, kooperācijas, lauku tūrisma un vietējo iniciatīvu veicināšanas jomām. Projektā iesaistītajiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņā uz Latviju, lai teorētiski iegūtās zināšanas piedzīvotu praksē īstenotas.

Projekta rezultāti kalpos par būtisku balstu, Ukrainas lauku attīstības kursa virzīšanai Eiropas Savienības izpratnes virzienā.

Starptautiska konference

“Ilgtspējīgas attīstības mērķi: Sabiedrības iesaistīšana un izglītošana

 ilgtspējīgas Baltijas jūras piekrastes attīstības veicināšanā”

Baltic Beach Hotel, Jūrmala, Latvija

2017. gada 26.-27. septembris

Latvijas Zaļā kustība, Koalīcija par tīru Baltiju un Frīdriha Ēberta fonds organizēja Starptautisku konferenci “Ilgtspējīgas attīstības mēŗķi: Sabiedrības iesaistīšana un izglītošana ilgtspējīgas Baltijas jūras piekrastes attīstības veicināšanā”.

Baltijas jūras reģiona valstīm ir senas tradīcijas tirdzniecības, tūrisma kā arī dažādu kultūras un izglītības projektu sadarbības jomā. Ir pienācis laiks veicināt pieredzes apmaiņu un jaunus aktuālus sadarbības projektus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un piekrastes unikālo dabu saudzējošu reģiona attīstību, vienlaikus veicinot arī piekrastes ekonomiku. 

2015. gadā, ANO valstis vienojās par 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un uzdevumiem to sasniegšanai, laika periodam līdz 2030.gadam. Konferencē tiks diskutēti 8.,11.,14.,15.,16. un 17. mērķu uzdevumi un to izaicinājumi Baltijas jūras reģionā.

Viena no Konferences tēmām bija Baltijas jūras piekrastes infrastruktūras risinājumi, kas nodrošinātu dabas daudzveidības aizsardzību un pieejamību, ievērojot Universālā dizaina principus. Latvijas Zaļajā kustība un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir uzsākusi darbu pie vienota dabas pieejamības sertifikata “NaAc” (Nature Accessible) izstrādes, par kura darbības mērķiem un principiem informēsim konferencē. Jaunā sertifikāta uzdevums būs nodrošināt pieejamību pie dabas objektiem – Baltija jūras piekrastes teritorijās, ievērojot visus dabas aizsardzības principus un arī veicinot mazo uzņēmēju un pašvaldību ekonomisko izaugsmi.

Baltijas jūras reģions var lepoties ar dažādām starpvalstu institūcijām valstu un NVO sadarbības veicināšanai, kurām ir vienots mērķis – dabas daudzveidības, kultūrvēstures mantojuma aizsardzība un saglabāšana, kā arī līdzsvarota un ilgtspējīga piekrastes attīstība. Pateicoties mūsu partneriem – Koalīcijai par tīru Baltiju, Frīdriha Ēberta fonda Baltijas birojam, Latvijas Vides aizsardzības fondam, CEE Bankwatch, Zviedrijas vēstniecībai Latvijā, Rojas novada un Jūrmalas pilsētas domēm, kā arī Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”, konferencē piedalījās eksperti un praktiķi, kas dalījās pieredzē ar inovatīviem un aktuāliem plānošanas risinājumiem, kā arī īstenotiem projektiem, kas veicinājuši piekrastes dabas daudzveidības saglabāšanu un vienlaikus arī nodrošinājuši to pieejamību.

Šī bija pieredzes apmaiņas konference, kuras otrā diena bija paredzēta izbraukumam uz Rojas pludmali un Kolkas raga Priežu taku, kur pieejamības un dabas saglabāšanas principi ir sabalansēti un veiksmīgi arī īstenoti. Ekspertu prezentācijas, “Dialogs ar…” (Paneļdiskusijas) un World Café diskusijas bija veltītas divām tēmām:

• Reģionālā identitāte, sabiedrības izglītošana un dabas vērtību saglabāšana kā Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pamats;
• Tūrisma infrastruktūras risinājumi, lai saglabātu piekrastes dabu, nodrošinātu pieejamību un veicinātu vietējās ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras piekrastē.

Konferences rīkotāji bija aicinājuši piedalīties ekspertus, politiķus, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, žurnālistus un NVO aktīvistus no visa Baltijas jūras reģiona, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas.

PROGRAMMA

Otrdiena, 26. septembris

08.00	Reģistrēšanās
09.00	Konferences atklāšana: Jānis Matulis, Latvija Zaļās kustības (LZK) Valdes priekšsēdētājs Alda Ozola, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Dr. Tobias Mörschel, Frīdriha Ēberta fonda (FES) Baltijas biroja direktors Mikhail Durkin, Koalīcijas par tīru Baltiju (CCB) izpilddirektors
1.tēma	Reģionālā identitāte, sabiedrības izglītošana un dabas vērtību saglabāšana kā Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pamats
Moderators:	Mikhail Durkin (Zviedrija)
09.30	– Mikhail Durkin, CCB izpilddirektors – “Baltijas jūras reģiona identitāte un dabas vērtību mantojums”  (Zviedrija) – Dr. Elmar Römpczyk, Ilgtspējības eksperts – “Ilgtspējīga Baltija – kā tai kļūt par veiksmes stāstu?” (Vācija) – Dr. Ingela Isaksson, Rietumgotlandes reģiona pārvaldes Plānošanas un būvniecības departamenta reģionālā koordinātore “Labāki un stiprāki kopā – sadarbība bez robežām Baltijas jūras vārdā” (Zviedrija)
11.00	Kafijas pauze
11.30	Dialogs ar….  – Moderē Mikhail Durkin
13.00	Pusdienas
2.tēma	Tūrisma infrastruktūras risinājumi, lai saglabātu piekrastes dabu, nodrošinātu pieejamību un veicinātu vietējās ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras piekrastē
Moderators:	Jānis Matulis (Latvija)
14.00	– Dr.-Ing. Frank Weichbrodt, Mecklenburg-Vorpommern reģiona Lauksaimniecības un Vides ministrija –  „Piekrastes aizsardzība Mecklenburg-Western Pomerania reģionā – organizācija, piemēri un izaicinājumi“ (Vācija)– Gunta Lukstiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Attīstības un plānošanas jautājumos – “Skatījums uz piekrastes attīstību  – Latvijas pieeja” (Latvija) – Svetlana Nigmatulina, Neatkarīgās NVO “Sociālo un izglītības projektu attīstības centrs “AURA”” direktore – “Iekļaujošs un pieejams tūrisms Baltijas piekrastē un projekts “Dream adventure”” (Krievija) – Ivars Balodis, “Apeirons” Valdes priekšsēdētājs – “Dabas pieejamības sertifikāta “Nature-Accessible” idejas prezentēšana” (Latvija)
15.30 16.00	Kafijas pauze World Café diskusijas, moderē Dr. Elmar Römpczyk
17.30 18.00	Diskusiju apkopojums un ierosinājumi Izstāde un domu apmaiņa
19.00	Jūrmalas pilsētas domes pieņemšana un priekšsēdētāja vietnieces Ritas Sproģes uzruna konferences delegātiem Jūrmalas pilsētas Muzejā, Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala

Trešdiena, 27. septembris

Rojas pašvaldības publiskās pludmales un Kolkas raga Priežu takas apmeklējums

08.00	Izbraukšana no viesnīcas
10.00   11.30	Rojas pludmales apmeklējums, piedalās Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja Kolkas raga “Priežu takas” apmeklējums, piedalās Vilnis Skuja, DAP Slīteres Nacionālā parka vecākais eksperts
13.30 17.00	Pusdienas Rojā Atgriešanās Jūrmalā, viesnīcā

Projekta nosaukums: Nevalstisko organizāciju spējināšanu ilgtspējīgas enerģijas izmantošanas veicināšanai vietējās ekonomikas stiprināšanai un klimata aizsardzībai (Saīsināti: Inforce 2016)

Projektā iesaistītās valstis: Dānija, Norvēģija, Krievija, Latvija, Baltkrievija

Projekta mērķi:

• Stirpināt NVO to darbā, kas saistīta ar zema oglekļa risinājumu popularizēšanu, īpaši enerģijas efektivitātes jomā, kas skar vietējās pašvaldības.
• Atbalstīt NVO lomu kā enerģijas efektivitātes un atjaunīgās enerģijas veicinātājus.
• Dalīties labajā praksē un pieredzē starp Ziemeļu un Baltijas valstīm enerģijas efektivitātes un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā
• Veicināt interēsu aizstāvības darbu vietējās ilgtspējīgas enerģijas risinājumu ziņā Krievijā, Baltkrievijā un Latvijā
• Iesaistīt vairāk NVO Ziemeļu- Baltijas sadarbībā klimata un enerģijas jautājumu risināšanā

Projekta vadošais partneris: International Network for Sustainable Energy- Europe (Saīsināti Inforce)

Projekta ieviešanas ilgums (12 mēneši) : Līdz 2016. gada decembrim.

Kopīgais projekta budzēts: 4523000 Dāņu kronas (Lavijas Zaļās kustības un Vides Aizsardzības kluba budžēts:15940 Dāņu kronas

Projekta angliskais nosaukums: Strengthening NGOs in promotion of sustainabe energy for local developemnt and climate protection

Oficiālā projekta mājas lapa: http://www.inforse.org/europe/

Projekta mērķa grupas:

• Iedzīvotāji un NVO Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā un Dānijā
• Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas lēmumu pieņēmēji

Projekta būtiskākās aktivitātes:

• Projekta uzsākšanas pasākums Oslo un Kopenhāgenā
• Mobilās izstādes izveide (Uz LaZK neattiecas)
• Seminārs Latvijā
• Informatīvā biļetena izstrāde (Uz LaZK neattiecas)
• Seminārs Baltkrievijā
• Apmācības skolu mācību spēkiem (Uz Latvija neatiecas)
• Mobilās izstādes popularizēšana (Uz Latviju neattiecas)
• Izlgtspējīgas enerģijas ziņu apkopošana
• Noslēguma seminārs Pēterburgā
• Projekta aktivitāšu apkopošana un ziņošana

Projekta ieviešana:

Projektu Latvijā ievieš atvijas Zaļā kustība ciešā sadarbībā ar Vides Aizsardzības klubu

Projekta finansētājs:

Norden

Projekts “Attīstības finansējums un finansēšanas attīstība Eiropas attīstības gadam 2015: Eiropas mēroga kampaņa, lai saskaņotu Eiropas investīcijas attīstības valstīs ar globālajiem attīstības mērķiem pēc 2015. gada, kā arī Eiropas Savienības politikas kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības mazināšanu”

Projektā iesaistītās valstis: Čehija, Polija, Ungārija, Bulgārija, Slovēnija, Rumānija, Igaunija, Latvija, Horvātija, Slovākija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, Beļģija, Itālija un Spānija

Galvenās aktivitātes:

• Informētības un izpratnes vairošana pilsoniskās sabiedrības vidū un tieši saskarsme ar iedzīvotājiem;
• Iesaistīt mēdijus ar radošu komunikāciju sistemātiksai Eiropas mēroga iesaistei
• Interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanas procesā
• Kapacitātes veicināšana pilsoniskās sabiedrības akvīvistiem, lai radītu izpratni par Finansu investīciju uz Globālo attīstības mērķu pēc 2015 sasniegšanu

Projekta vadošais partneris: CEE Bankwatch Network

Projekta ieviešanas ilgums: Līdz 2017. gada decembrim

Oficiālā projekta mājas lapa: http://bankwatch.org/campaign/development