Izcelti raksti

Latvijas Zaļā kustība aicina uz Vasaras nometni!

10653815_578812935558317_8022435426522068746_nŠīs vasaras beigās – 20., 21.augustā mēs, Latvijas Zaļā kustība (LZK), aicinām visus mūsu draugus uz zaļi domājošos cilvēkus pavadīt divas dienas ieskautus meža ielokā, baudot Latvijas zaļumu un risinot sarunas par vides aizsardzību un ilgtspēju, t.sk., LZK darbiem, idejām un nākotni. Šīs divas dienas mēs nodrošināsim ar visu nepieciešamo – transportu, naktsmājām un gardu ēdienu.

Ja Tu neesi LZK biedrs, bet Tevi interesē zaļais dzīvesveids, vides aizsardzība un Tu labprāt iesaistītos Latvijas Zaļās kustības darbībā, piesakies, aizpildot anketu:

https://docs.google.com/forms/d/1_8OJYSyVxWIBCCEtV3iS99VEAeh3l7wxqMrxoOjpXlc/viewform?edit_requested=true

Ja Tu jau esi LZK biedrs, piesakies šīm divām gan darbos, gan domās zaļajām dienām, rakstot uz e-pastu zalie@zalie.lv.

Pieteikšanās līdz 7.augustam. Pasteidzies, jo vietu skaits ierobežots. Sīkākā informācija: zalie@zalie.lv

Izcelti raksti

Klimats mainās

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Itergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) 5. ziņojums pierāda, ka atmosfērā ir sasniegta pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju koncentrācija. Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija – ir par 40% lielāka nekā pirms industrializācijas un Zemes vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni 0,7°C. Savukārt vidējā gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 1oC, un ir paredzams, ka nākamajā simtgadē tā pieaugs vēl par 2–6oC. Globālā sasilšana ir nepārprotama parādība un daudzas no pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gs. 50. gadiem, nekad iepriekš nav piedzīvotas. Arvien biežākas un postošākas kļūst klimata pārmaiņu ekstrēmās izpausmes, kuru rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas. Klimata pārmaiņu dominējošais cēlonis ir bijusi cilvēka darbība.

Lai arī zinātnieki ir vienisprātis, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās un tieši cilvēka darbība ir tā iemesls, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un tieši kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka:

  • pieaugs nokrišņu daudzums;
  • būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi;
  • nākamo 100 gadu laikā, ledāju kušanas rezultātā, celsies jūras līmenis.

Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas; siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās vietām, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas iedzīvotāju patēriņa emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni un tuvojas 8 tonnām CO2 uz cilvēku gadā. Mums ir jāsamazina piesārņojums, lai mēs paši un nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk.

Galvenie soļi klimatam draudzīgam dzīvesveidam:

  1. solis. Pārtika

Visvieglāk un efektīvāk samazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņu var mainot savus ēšanas paradumus. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku!

  1. solis. Mājoklis

Vislielāko kopējo SEG emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis – apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju, iegādājies tikai energoefektīvas ierīces.

  1. solis. Transports

Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem.

  1. solis. Iepirkšanās

Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūrai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus.

  1. solis. Stādi!

Kokus, dārzeņus vai ko citu.

  1. solis. Politika

Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas un klimata politiku.

  1. solis. Kopiena

Atrodi domubiedrus, kam arī rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.

Autors: Jānis Brizga

EU FlagŠīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid projekta „Prompting change in European attitudes towards the IMF’s development role and developing country debt management to help achieve the MDGs” ietvaros.

Izcelti raksti

Bezmaksas elektrības slazds Gruzijā, …ko mēs esam gatavi ziedot, lai tiktu pie vairāk investīcijām

01Viens no Gruziju raksturojošiem elementiem ir kalnu ciemati. Cilvēki šajos ciematos jau gadu simtiem nodarbojās ar piemājas lauksaimiecību un lopu audzēšanu. Mūsdienās ierasto kalnu ciemu ainavu papildina elektrības vadi, satelītšķīvji un aizvien biežāk- lieli džipi vai visurgājēji.   Lai arī kopīgo ekonomisko situāciju nevar nosaukt par izcilu, jo daudziem cilvēkiem nav darba, ļaudis šajās apdzīvotajās vietās ir optimisma pilni un, ar nelieliem izņēmumiem, negrasās pamest savu dzimtu mājas un zemes labākas dzīves meklējumos.

02Tomēr, ierasto dzīves ritmu apdraud mūsdienu attīstības procesi, ar ko industriālā pasaule saprot investīcijas infrastruktūrā un enerģētikas sektorā. Tā kā nacionālai valdībai nav iespējams finansēt savas „attīstības vajadzības”, talkā nāk dažādi ārzemju fondi un bankas. Viens no būtiskākajiem attīstības projektu finansētājiem ir Eiropas Investīciju un Attīstības banka (European bank for Reconstruction and Development) (EBRD). Šī banka tika dibināta 1991. gadā, lai Centrāl un Austrumeiropas valstīm palīdzētu pārstukturēt savas ekonomikas atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. Svarīgi arī piebilst, ka šī banka pieder 64 valstīm, tātad, šo valstu pilsoņiem, arī Latvijas iedzīvotājiem.

Lai šādas publiskās investīcijas veicinātu valstu attīstību, finanšu institūcijas izstrādā vadlīnijas, kuras jāievēro īstenojot banku pilnīgi vai daļēji finansētos projektus, un tās attiecas gan uz sociālo, gan vides ietekmi. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja projekts ietekmē vietējos iedzīvotājus, pirms tam ir jānotiek noteikta standarta publiskām apspriedēm ar cilvēkiem, kurā tiek iztirzāti pilnīgi visi projekta faktori, bet ja zaudējumi ir neizbēgami, tie ir pienācīgi jākompensē.

03Būvējot jaunus infrastrukturas projektus vairumā gadījumu notiek lielāka vai mazāka negatīva ietekme uz dabas un sociālo vidi. To ietekmē pats būvniecības kā arī ietekme no objekta ekspluatācijas. Mūsdienās, Eiropas Savienībā tiek noteikti dažādi mehānismi kā novērtēt sociālo un vides ietekmi kā arī kompensācijas procedūras apkārtnē dzīvojošajiem.

Pagājušā gada 70-tajos gados Svanetijā (Gruzijas Ziemeļrietumi) tika būvēta Enguri hidroelektrostacija, kuru veidoja 271 metru liels megadambis, kuru vēl šobrīd uzskata par otru augstāko dambi pasaulē.

Būvniecības rezultātā upes augštecē ir izveidojies milzu ūdens rezervuārs, kurš nodrošina tehnoloģisko elektrības radīšanai nepieciešamo infrastruktūru, vienaicīgi, radot milzu ietekmi uz reģionu un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem (Appludinātas teritorijas, apkārtnes klimata izmaiņas u.c.).

Lai vietējiem iedzīvotājiem kompensētu milzu ūdens rezervuāra radītās klimata (Būtiski palielinājies gaisa mitrums reģionā ar visām no tā izrietošajām sekām videi) izmaiņas, viens no „labumiem” bija bezmaksas elektrība, ko 40 km rādiusā dzīvojošie cilvēki varēja izmantot neierobežotā daudzumā.

2015. gada jūnijā neliela attīstības ekspertu grupa no Čehijas, Latvijas, Igaunijas un Gruzijas devās uz reģionu, lai izpētītu esošu un potenciāli būvējamu milzu hidro būvju ietekmi uz vidi un cilvēkiem kā arī to, cik lielā mērā Gruzijas valdība, investori un būvnieki iesaista vietējos iedzīvotājus šādu objektu būvniecības plānošanā.

Apmeklējot Čuberi (Chuberi) un Nakra kopienas, kas atrodas netālu no esošā rezervuāra (teritorija, kurā tiek nodrošināta bezmaksas elektrība), liels bija ekspertu pārsteigums par vietējo iedzīvotāju spītīgo vēlmi apkurei izmantot malku nevis elektrību. Izrādās, ka atbilde ir pavisam vienkārša:

Neskatoties uz reģiona lielo ietekmi Gruzijas elektrības nodrošināšanai, pats reģions cieš no nekalitatīviem un novecojošiem elektrotīkliem kā rezultātā mainīga sprieguma dēļ ir apdraudēta jebkādu elektroierīču izmantošana.

Vietējā skolā tika skaidrots, ka dēļ elektrības problēmām, skolā no ierindas izgājuši jau seši no 8 skolas datoriem. Līdzīgi var notikt ar jebkuru ierīci. Ja skolu vai māju apsildīšanai netiks izmantota malka, tad elektrības zudumu, mainīgā sprieguma dēļ cilvēki vairāk sals nekā priecāsies par bezmaksas elektrību

04

Problēmas sagādā fakts, ka energokompānija nemaz neplāno veikt nekādus ieguldījumus elektro tīklu modernizēšanā. Paradoskāli, bet sarunas par bezmaksas elektrības nodrošināšanu un tās turpināšanu/pārtraukšanu tiek izmantots kā arguments vēlēšanu kampānās vietējā un reģionālā līmenī jau vairākus gadu.

Daudzi vietējie iedzīvotāji saka, ka labprāt uztādītu sev elektrības skaitītājus un sāktu maksāt par pakalpojumu, ja tāds tiek nodrošināts, tomēr līdz šim centieni izmainīt situāciju ir bijuši neveiksmīgi.

Tā kā elektrība tiek nodrošināta bez maksas, neviens nav ieinteresēts modernizēt padomju laika infrastruktūru. Tā rezultātā teorētiski šīs enerģijas avots ir bezmaksas, tomēr šodien vieglāk ir nepaļauties uz elektrību nekā to izmantot kā ieguvumu apkārtnē dzīvošo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai.

Šobrīd Gruzijā līdzīgi kā Latvijā netiek saražots pietiekami daudz elektības, lai apmierinātu esošo pieprasījumu. Elektrība tiek importēta, kas rada energo atkarību no kaimiņu valstīm. Gruzijas Enerģētikas ministrijas augsti stāvošs ierēdnis, ar kuru tikāmies vizītes laikā Tbilisī, skaidroja, ka atkarība no kaimiņu valstīm ir kā vēzis, kas iznīcina valsti. Tieši tāpēc, valdība dara visu iespējamo, lai būvētu jaunas hidroelektrostacijas, tādā veidā, izmantojot kalnu upju potenciālu.

05Tā, jau vairākus gadus tiek strādāts, lai nedaudz kilometrus upes augštecē no Enguri dambja, būvētu citu milzu Hidoelektro staciju Kudoni (Khudoni), kas paredz 170 m augsta dambja būvniecību ar 406 hektāru lielas teritorijas appludināšanu. Šī rezervuāra dēļ plānots pārvietot Khaiši (Kaishi) kopienu, kura sastāv no aptuveni 2000 Svani (Svenetijas iedzīvotāji), kas apludināmajās teritorijās ir dzīvojuši gadsmitiem ilgi.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie finansējuma meklējumiem jauna projekta īstenošanai – Neskra Hidroelektro stacijas būvniecības, kas paredz 135 m augsta dambja izbūvi un spēkstacijas izbūvi 15 km no dambja netālu no Čuberi ciema.   Lai arī šī dambja būvniecības rezultātā netiks apludinātas teritorijas kur dzīvo cilvēki, šī vieta ir zināma kā reģions ar biežiem zemes nogruvumiem un dubļu lavīnām.

Nakra ciema iedzīvotāji (Ciems, kurš atrodas upes lejtecē aiz iespējamā dambja) jau piedzīvojuši zemes nogruvumus. Vienā no gadījumiem bijusi apraksta attālāka zemnieku saimniecība, kā rezultātā iznīcinātas ēkas, bet tikko iegātātais un apraktais traktors, vēljoprojām nav atrasts. Satiktie ietekmētās apkārtnes ļaudis ir pamatoti satraukti, ka, būvniecības un tālākas stacijas ekspluatācijas rezultātā šādu nogruvumu skaits varētu tikai palielināties. Vietējās skolas skolotāji saka, ka, ja gadījumā dambis tomēr tiks būvēts, sajūtas būs kā filmā, kur katru dienu jādzīvo bailēs no iespējamiem zemes nogruvumiem. Elektrostaciju darbināšanai tiek plānots izmantot arī upes, kuras pilda dubļu skalošanas funkciju. Tā kā šādos projektos parasti upes plūdumā paliek tikai 10% ūdens, arī šī upju funcija tiks iznīcināta.

06

Iedzīvotāju bažas apstiprina arī citi gadījumi, kur slikti plānotu hidro būvju būvniecības rezultātā, zemes nogruvumu dēļ aprakti dzīvi cilvēki. Tāds notikums noticis noticis Dariali hidro stacijas būvniecības rezultātē (Kazbegi kalnos, Gruzijas Ziemeļos)

Runājot par esošu elektrības ražotņu ekspluatāciju un jaunu hidrostaciju būvēšanu, vienā svaru kausā ir valsts energoneatkarība un ekonomiskie ieguvumi, bet otrā kausā ir iedzīvotāji, vietu vēsture un dažādi ilgtspējīgi vietas attīstības scenāriji.

Mūsdienu Gruzijā lielu lomu lēmumu pieņemšanai par attīstību spēlē dažādi lobiji, ārvalstu investori. Bieži vien, pieņemtie lēmumi ir triviāli- investīcijas par katru cenu- infrastruktūru par katru cenu. Runājot par energo jomas attīstību, tiek plānots iejaukties veselu reģionu ierastajā dzīves ritējumā, ignorējot šo kopienu alternatīvus attīstības scenārijus, iespēju, ka būvējot trīs kaskādē izvietotas hidro elektro stacijas, varētu samazināties jau esošās stacijas jaudas un citi faktori. Problēmas sagādā arī fakts, ka pie milzīgajiem investīciju apjomiem un milzīgajām izmaiņām apkārtējā vidē, Gruzijai nav savas enerģētikas stratēģijas.

Lielākās bažas par projektu lietderību rada fakts, ka Gruzijas valdībai nav izstrādāti nekādi aprēķini par atsevišķu investīciju pozitīvajām vai negatīvajām sekām uz valsti. Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējumi, ir pozitivi biznesa plāni investoriem , bet kādu ieguvumu gūst valsts un tās iedzīvotāji…?

Tā kā Nenskra hiroelektrostacijas projekts ir tikai izstrādes posmā un projekta īstenotāji ir pārrunu procesā par finansējuma iegūšanu no EBRD, tad mūsu kā Eiropas pilsoņu pienākums ir rūpēties lai bankas, kas strādā attīstības vārdā palīdz valstīm attīstīties ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju intereses, kuras tie varēs paust iedzīvotāju tikšanās reizēs, kas pateicoties pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbam tiks organizētas atbilstoši Eiropas Savienības labās prakses principiem.

Tomēr, pats būtiskākais, ir atcerēties, ka finansējums attīstībai ir domāts valstu un to pilsoņu labklājības celšanai, nevis investoru biznesa projektu īstenošanai, bet mēs kā Latvijas pilsoņi, kuru vārdā tiek veiktas publiskas investīcijas attīstības projektos, esam līdzatbildīgi par cilvēku radītajām sekām uz to valstu vidi un vietējo iedzīvotāju dzīves ritumu.

Autors: Āris Ādlers, Latvijas Zaļā kustība/CEE Bankwatch

 Attistibas_gadsEU FlagBilde

Šis materiāls ir ticis izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Materiāla saturs ir Latvijas Zaļās kustības atbildība un nekādā gadījumā nevar būt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

 

 

Izcelti raksti

Aicinām parakstīt petīciju “Pārraujiet Grieķijas parāda važas!”

Cilvēkus Eiropā nomoka taupības pasākumi, šī neveiksmi cietusī politika un aplamais risinājums pieaugošajiem valdību parādiem, no kuriem lielu daļu radījusi finanšu palīdzības sniegšana bankām.  Viņi tāpat kā miljoniem iedzīvotāju attīstības valstīs turpina izjust dziļas vairākkārtēju valsts parādu krīžu un desmitiem gadu ilgstošu taupības pasākumu sekas.

Lasīt tālāk

Izcelti raksti

Piesakies starptautiskai apmācībai projektā “Decarbonize our Future!”

Ja tu organizē pasākumu vai redzi sevi kā pasākumu organizatoru nākotnē, tad projekts “Decarbonize our Future!” meklē tieši tevi!

Piedalies neformālās izglītības apmācībā par to, kā padarīt pasākumus videi draudzīgākus, un kopā ar citiem Latvijas, Dānijas un Baltkrievijas jauniešiem izmēģināt un eksperimentēt ar un par dažādām tēmām, kas tiks iekļautas videi draudzīgu pasākumu vadlīnijās, kas būs lielisks palīgs ikvienai organizācijai un pasākumu organizatoriem uzlabot pasākumu kvalitāti, padarot tos videi draudzīgākus.

Lasīt tālāk

Izcelti raksti

Nacionālas debates jauniešiem “Ieguvumi Latvijas sabiedrībai ES Padomes prezidentūras laikā”

BildeAttistibas_gads

Laiks: 2015. gada 11.aprilis
Vieta: Iecavas vidusskola

 

Pasākumā tiksies ap 150 skolēnu no visas Latvijas, kā arī viņu treneri un debašu tiesneši, lai latviešu un angļu valodās debatētu par tēmu Latvijas sabiedrība ir/nav ieguvēja no ES Padomes prezidentūras.
Latvijas Zaļā kustība pasākumu organizē ciešā sadarbībā ar biedrību „Debašu centrs”. Biedrība Debašu centrs, kuras vadība atrodas Liepājā ar novadu debašu centriem Rīgā, Iecavā, Daugavpilī un Cēsīs, koordinē Latvijas debašu kustību skolēniem. Debates ir kultūrizglītojoša programma, kas māca valodas kultūru, psiholoģisko likumību pielietojumu, loģikas principus. Tā palīdz kā skolēniem tā arī skolotājiem apgūt māku izteikties, gan uzklausīt. Informācija par debašu gaitu : www.debasucentrs.lv
Debašu dalībnieki ir aicināti disksutēt un savās argumentācijās iekļaut tēzes, kas skar Latvijas īpašo lomu prezidnetūras laikā globālā attīstības kontekstā, strādājot pie globālās attīstības ilgtermiņa mērķiem.

Pasakuma dienas kartiba
8:30 –  9:00      Registracija ar brokastim
9:00 – 9:15      Pasakuma atklašana
9:15 – 10:15    Latvijas prezidentura ES padome- loma attistibas veicinašanai globala meroga un kopigo procesu ietekme uz Latvijas attistibu.
–    Latvijas prezidenturas ES Padome sekretariats (Linda Jakobsone)
–    Latvijas Republikas Arlietu ministrija (Madara Silina)
–    Eiropas gada Attistibas sadarbibai labas gribas vesniece (Agita Hauka)
–    Latvijas Zala kustiba (Aris Adlers);
10:30 -12:00      1. debašu rinkis
12:00 -13:15     2. debašu rinkis
13:15- 13.30     kafijas pauze
13:30- 14:45     3. debašu rinkis
14:45         Pusdienas
Atlases kartas rezultatu pazinošana, pusfinala pretinieku komandu paru pazinošana
15:30        Pusfinala debate
16:45         Pusfinala rezultatu pazinošana, finala komandu pazinošana
17:00         Finala debate ( latviešu val. – skolas aktu zale)
18:30         Uzvaretaju pazinošana, apbalvošana

EU Flag

Šis projekts tiek finansets ar Eiropas Komisijas atbalstu

Attīstības finansējums un finansēšanas attīstība

Projekta nosaukums: Attīstības finansējums un finansēšanas attīstība Eiropas attīstības gadam 2015: Eiropas mēroga kampaņa, lai saskaņotu Eiropas investīcijas attīstības valstīs ar globālajiem attīstības mērķiem pēc 2015. gada, kā arī Eiropas Savienības politikas kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības mazināšanu.

Projektā iesaistītās valstis: Čehija, Polija, Ungārija, Bulgārija, Slovēnija, Rumānija, Igaunija, Latvija, Horvātija, Slovākija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, Beļģija, Itālija un Spānija

Galvenās aktivitātes:

  • Informētības un izpratnes vairošana pilsoniskās sabiedrības vidū un tieši saskarsme ar iedzīvotājiem;
  • Iesaistīt mēdijus ar radošu komunikāciju sistemātiksai Eiropas mēroga iesaistei
  • Interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanas procesā
  • Kapacitātes veicināšana pilsoniskās sabiedrības akvīvistiem, lai radītu izpratni par Finansu investīciju uz Globālo attīstības mērķu pēc 2015 sasniegšanu

Projekta vadošais partneris: CEE Bankwatch Network

Projekta ieviešanas ilgums (36 mēneši) : Līdz 2017. gada decembrim.

Kopīgais projekta budzēts: 3352105 EUR

EU Flag

 

Aicina uz semināru Ugālē “Vietējo resursu izmantošana pagasta ekonomikas stiprināšanai”

Biedrība „Latvijas Zaļā kustība” un “Ziemeļkurzemes Biznesa asociācija” aicina uz semināru – diskusiju: “Vietējo resursu izmantošana pagasta ekonomikas stiprināšanai”.

Kad? 20.februārī 10:00- 13:00

Kur? Ugālē, Ugāles pārvaldes 2. stāva zālē (bez iepriekšējas pieteikšanās)

Kontakti: Gunta Abaja- 29172814

Semināra mērķis ir palielināt semināra dalībnieku zināšanas par kopienu ekonomiku un tās veidojošiem elementiem, kā arī vienoties par kopīgu rīcību Ventspils, Dundagas un Talsu novada vietējo pagastu ekonomikas stiprināšanai. Semināra noslēgumā notiks diskusija par to, kāda tipa projekti, kuru nolūks ir stitpināt Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas teritorijas pagastu ekonomiku, būtu īstenojami vietējās attīstības stratēģijas ietvarā pēc 2015. gada.

Semināra lektors un moderators:

Āris Ādlers – Latvijas Zaļās kustības valdes loceklis (Semināru par vietējās ekonomikas plānošanu moderators un rokasgrāmatas „Enerģētikas loma vietējā ekonomikā: sabiedrības virzītu enerģētikas projektu pieeja” līdzautors).

Semināra saturiskais konteksts: Lasīt tālāk

Zaļā infrastruktūra – kas tas ir?

Ja izdzirdot vārdu salikumu “zaļā infrastruktūra” vienīgais, ko iedomājies, ir pļavu ieskauti lauku ceļi, tad šie video Tev palīdzēs saprast, kas tas ir, un kāpēc to svarīgi attīstīt arī Latvijā. Aplūko 3 īsfilmas (2 viegli uztveramas animācijas, 1 – dokumentālā), kas var noderēt arī izglītošanas procesā. Filmas sagatavots projekta GreenInfraNet īstenošanas laikā.

Filma skaidro pasākumu kopumu, kas vērsts uz zaļo teritoriju saglabāšanu un cilvēku labklājības palielināšanu un parāda daudzpusīgos ieguvumus, kādēļ svarīga un kas iegūst. Raksturīgi zaļo infrastruktūru elementi pilsētās ir zaļie parki, dārzi, lauku teritorijās – ilgtspējīgi apsaimniekotas lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, dabas aizsardzības parki, dažāda veida ekoloģiskie koridori u.c.

Lasīt tālāk