Category Archives: Bloga ieraksts

Alternatīva Ukrainas reģionu attīstībai- Zaļās kustības darbs Ukrainā

Šobrīd Ukraina no vienas puses ir smagā ekonomiskā un politiskā stāvoklī, bet no otras puses ir “kā izlutināts bērns”, kam visi mēģina palīdzēt gan metodiski, gan finansiāli.  Ukrainas politikai, virzoties Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) virzienā, tiek izstrādātas jaunas, kontinenta Rietumu daļai atbilstošas un saprotamas politikas, tiek piesaistīti dažādi finanšu intrumenti, tai skaitā publisko banku (Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības banka un Eiropas Investīciju banka un citas) izdoti kredīti valsts ekonomikas modernizācijai un parstrukturēšanai.
Ukraina jau vēsturiski ir bijusi pieteikami agrāra valsts. Pēc Padomju Savienības sabrukuma lauku dzīvē, līdzīgi kā Latvijā, notikušas lielas izmaiņas. Ukrainas laukos no vienas puses attīstījušies milzu Lauksaimniecības uzņēmumi, bet no otras puses iedzīvotāji kļuvuši nabadzīgāki un lauku ciemi lēnām iztukšojas, galvenokārt uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju rēķina. Tāpat pastāv milzīgs skaits mazo zemnieku, kuru ekonomiskā nozīmē saglabākas augsta.

01

Lasīt tālāk… →

Problemātiskā Agrobiznesa ekspansija Ukrainā

Kompānija “Myronivsky Hliboproduct PJSC” , kas Ukrainā vairāk zināma ar saīsinājumu MHP ir viena no lielākajiem graudu un mājputnu ražotājām Eiropā ar vienu no spēcīgākajiem zīmoliem Ukrainā, kā arī ar vienu no lielākajiem potenciāliem izaugsmei, lai kļūtu par lielāko gaļas ražotāju Ukrainā.

01

Uz doto brīdi Eiropas Investīciju banka ir apstirpinājusi 85 miljonu EUR kredītu kompānijas biznesa modeļa pārveidei un kompānijas ekspansijas veicināšanai lauku reģionos, savukārt iepriekšējos gados sākot ar 2010. gadu no Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības bankas lauksaimniecības infrastruktūrai un tirgus ekspansijas stratēģijas īstenošanai saņemti 165 miljoni ASV dolāru.

Šobrīd aktīvi tiek rakstīti arvien jauni vietējo Nevaldības organizāciju un aktīvistu ziņojumi par vietējo kopienu iebildumiem par MHP ekspansiju un tās negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī uz sociālajiem aspektiem. Turklāt, kopā ar MHP izplešanās plāniem četros reģionos vietējās kopienās parādās arvien jauni gadījumi, kuros būtu nepieciešama steidzīga rīcība, lai uzlabotu kompānijas rīcību.

Kopienu iebildumi un spiediens uz aktīvistiem

Kompānijai savā ekspansijas darbībā novērojamas sistemātiskas problēmas dialoga veidošanai ar vietājām kopienām. Kā ziņo vietējo kopienu aktīvisti un NVO, MHP izdara sistemātisku spiedienu tajās kopienās, kurās cilvēki ir iebilduši pret MHP kompānijas būvniecības plāniem.

Vietās, kur MHP izvērš savu darbību, visu iesaistīto pušu dialoga veidošana aizvien cieš neveiksmi. Tas veido kompānijai aizvien sliktāku reputāciju. Četvertinivkas ciemā, kas atrodas Viņņicas reģionā, kopienas publiskajās tikšanās balsoja pret jebkādu būvniecību, tomēr MHP turpināja plānus. Kā atbildes reakcija kompānijas ignorancei 2015. gada nogalē sekoja iedzīvotāju ceļu bloķēšanas aktivitātes. Neilgi pēc protestiem, aktīvists no Četvertinovkas ciemata tika piekauts. Vardarbību veica neidentificēti cilvēki Ladižinas pilsētas tirgū. Cietušais uzskata, ka šis atgadījums ir saistāms ar viņa darbību pret MHP būvniecību viņa ciemā. Līdzīgs notikums ir noticis arī agrāk ar vienu no aktīvistiem Ladižinā. Pēdējais vardarbības akts noticis Jasnorižija ciemā (Cherkasy reģions). Vasils Tkačenko, Jasnorijas ciema padomes vadītājs, tika piekauts ciemata padomes telpās 2015. gada 21. decembrī. Tkačenko bija aktīvs MHP būvniecības pretinieks viņa ciema teritorijā.

Informācijas un konsultāciju trūkums ar vietējām kopienām

Bez jau iepriekš minētā, ietekmētajām kopienām nebija pieejama ar vides ietekmi uz vidi informācija, Ietekmes uz vidi novērtējumu dokumenti ir pieejami projektu finansētāju banku mājas lapās, tomēr vietējām kopienām nebija pieejama informācija par šo faktu publisko apspriežu laikā. Ciemata iedzīvotāji un vietējās autoritātes nezināja neko par to, kura no iestādēm (Eiropas Investīciju Banka, Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības banka vai kāds cits finsanšu instruments) plāno investēt kompānijā MHP. Šis fakts ierobežo iespēju vietējiem iedzīvotājiem izmantot finanšu iestāžu izstrādātos iebildumu sniegšanas mehānismus (Complaign mechanisms)

02

Jau vairāku gadu garumā, kompānija MHP neveiksmīgi mēģina izveidot kvalitatīvu dialogu ar vietējām kopienām. Mūsu skatījumā, kompānijas finansētājiem būtu jāveido sadarbība un jārespektē iedzīvotāju tiesības protestēt kā arī izteikt savu viedokli un jāiegrožo nelikumīgas darbības pret protestētājiem. Mēs aicinām jebkuru finansētāju pārliecināties un ņemt vērā vietu sociālo situāciju, kas saistīta ar kompānijas MHP darbības paplašināšanu.

Ietekme uz vidi un sociālajiem aspektiem

Uz doto brīdi, MHP kompānijas biznesa paplašināšana Ukrainas mērogā ir balstīta uz neadekvātu un krietni samazinātu ietekmes uz vidi un sociāliem aspektiem novērtējumu.

  • Nepietiekami ir izvērtēta ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Piemēram, dokumentā nav minēts, ka Jablunivas ciemā plānotā ferma tiek plānota būvēt blakus aizsargājamai teritorijai- Seredņiodņiprovski Nacionālais dabas parkam.
  • Vairākos Ietekmes uz vidi novērtējumos trūkst novērtējums par amonjaka, putekļu, sērūdeņraža un slāpekļskābes emisiju apjomu, kam būtu jābūt atbilstoši labākajām Eiropas Savienības praksēm. Līdzīgi ir arī nekorekti norādītās gāzu emisijas novērtējumu dokumentos.
  • Ietekmes uz vidi novērtējums identificē nozīmīgu artēzijas aku ūdens izmantošanu, tomēr dokumentos trūkst ģeohidroloģiskā novērtējuma potenciālās ietekme uz šādu ūdens izmantošanu.
  • Ietekmes uz vidi novērtējumā trūkst arī mēslu vadības sistēmas apraksts, kas ietver mēslu uzglabāšanu un likvidēšanu. Vizuāli, mēslu uzglabāšana Viņņicas un Čerkassa reģionos, liecina, ka kompānija izmanto nenossegtas novietenes, kas nav atbilstošas EU labajai praksei. Šāda tipa novietnes bez jumta, ir potenciāls smakas avots, gaisa piesārņotājs un gāzu emisiju vairotājs. Viņņicas reģionā mēsli ir izvietoti arī tā sauktajās laicīgās uzglabāšanas vietās atklātos laukos, kas arī nav minēts novērtējuma dokumentos, un kam arī ir negatīvs potenicālā vides ietekme.

03

  • Ietekmes uz vidi novērtējumā nav minētas arī citas netiešās ietekmes, kā piemēram, pastiprināta ceļu lietošana, kas vietējiem iedzīvotājiem liek dzīvot aizvien pieaugošā putekļu un vibrāciju apstākļos.

Pilna un vispusīga novērtējuma uz sociālajiem un vides aspektiem novērtējuma trūkuma dēļ, pastāvīgi dokumentācijā tiek mazināta kompānijas MHP darbības negatīvā ietekme.

Zemju paplašināšanās un spiediens uz kopienām

Lauksaimniecības zeme Ukrainā ir sadalīta gabalos, kas ir aptuveni divu hektāru lielumā un ir sadalīta vietējo iedzīvotāju vidū. Valstī valda moratorijs pārdot lauksaimniecības zemi, tāpēc vietējie iedzīvotāji var tikai iznomāt zemi. Tā kā MHP aizvien meklē iespējas iznomāt vairāk zemes Ladižinas apkārtnē, lai paplašinātu Viņņicas kompleksu, dažādu vides organizāciju ekspedīcijā, kas notika 2015. gada maijā, tika intervēti vietējie iedzīvotāji Ulianovkas un Bilousivkas ciemos, kuri atzina, ka izjutuši spiedienu iznomāt viņu zemi kompānijai. Vietējie iedzīvotāji atzina, ka sistemātiski tiek spiesti parakstīt nomas līgumus ar kompāniju. Cilvēki tiek regulāri apmeklēti individuāli, pat līdz četrēm reizēs. Kompānija no sākuma vēršas pie neaizsargātajiem iedzīvotājiem, īpaši veciem ļaudīm, vientuļām atraitnēm, tomēr arī strādnieki un ģimenes tiek spiestas un pierunātas iznomāt viņu zemes gabalus.

Ukraina

Ilgtspējīga ekonomikas attīstība prasa caursaktāmību, atbildību un lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Tādas kompānijas kā MHP ir jāiesaista atklātā dialogā ar vietējām kopienām pilsonisko sabiedrību, lai nodrošināt to jautājumu un bažu kliedēšanu par potenciālo sūdzību izvērtēšanu. Publiskiem attīstības finansētājiem nevajadzētu sadarboties ar kompānijām, kas neievēro šos standartus.

Rakstā izmantoti www.bankwatch.org materiāli. Foto: Āris Ādlers un Kadri Green

EU FlagŠis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Kas ir Dienvidu Gāzes koridors? Kāpēc mums to nevajag finansēt!

Dienvidu gāzes koridors (To sauc arī par Eiro-Kaspijas mega cauruļvadu sistēmu ir sistēma, kas sastāv no milzu caurulēm un ir paredzēta, lai gāzi no Kaspijas jūras reģiona transportētu uz Eiropu.

Vides organizācijas Eiropā uzskata, ka projekts ir nelietderīgs, vērtējot gāzes pieprasījuma samazināšanos, ko prognozē Eiropas Savienības 2050.gada enerģijas stratēģija, kā arī faktu, ka projekta īstenošana neatbrīvos Eiropas valstis no to gāzes atkarības no Krievijas. Vienlaikus aptuveni 45 miljardi ASV dolāru investīciju tiks ieguldīts gan tiešam, gan netiešam Azerbaidžānas autoritārā režīma atbalstam, kā arī nodarīs lielu ļaunumu vietējām kopienām un videi gāzes tranzīta zemēs.

Atels1

Ir trīs būtiski argumenti, kas jāņem vērā plānotā projekta kontekstā:

  • Fosilās degvielas masveida piegāde caur Dienvidu gāzes koridoru apdraud Eiropas apņemšanos samazināt CO2 izmešus

Milzu infrastruktūras izbūve, kāda ir paredzēta Dienvidu gāzes koridora gadījumā, “ieslodzīs” Eiropu fosilās degvielas gūstā, kas novedīs pie miljoniem tonnu CO2 emisijas.

Eiropas Savienībā šobrīd ir vērojams gāzes importa infrastruktūras kapacitāšu pārpalikums. Tas īpaši vērojams kopš 2007. gada recesijas, kad gāzes pieprasījums būtiski kritās. Prognozes liecina, ka nepieciešamais apjoms atgriezīsies iepriekšējā līmenī tikai 2020. gadā. Tomēr, kontekstā ar ES 2050 enerģijas stratēģiju, tiek sagaidīta dabas gāzes importa samazināšanās pie jebkuriem scenārijiem. 2020. gadā, kad paredzēts Dienvidu Gāzes koridora nodošana ekspluatācijā, ES stratēģija paredz gāzes piegāžu būtisku samazinājumu. Līdz ar to, mēs varam runāt par to, ka Dienvidu Gāzes koridors tikai palielinās gāzes importa infrastruktūras kapacitāšu pārpalikumu.

Kontekstā ar ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Dienvidu Gāzes koridora būvniecība tikai pārcels daļu gāzes piegāžu no Krievijas uz Azerbaidžānu, tomēr ņemot vērā faktu, ka Krievijas naftas kompānijai Lukoil pieder 10% Azerbaidžānas Shah Deniz, kas ir būtiskākais gāzes piegādātājs Dienvidu Gāze koridoram, šī piegāžu diversifikācija ir maznozīmīga.

Kontekstā ar Enerģijas Savienības centieniem diversificēt gāzes piegādes, būtiski ir strādāt pie investīcijām energoefektivitātē un atjaunīgo energoresursu izmantošanā. Tas īpaši attiecas uz Austrumeiropu (arī Latviju), kas ir būtiski atkarīga no Krievijas energonesēju piegādēm. Ar investīcijām enerģijas efektivitātē un atjaunīgajos energoresursos, atkarība tiktu krietni mazināta jau tuvākajā laikā.

Tāpat, 2015. gadā notikušā klimata konferencē panāktā tā saucamā Parīzes vienošanās paredz samazināt globālās temperatūras izmaiņas ne vairāk kā 1,5 grādu apmērā no pirms industrializācijas līmeņa. Šīs mērķis var tiks sasniegts tikai ar ekonomiku dekarbonizāciju, iekļaujot tādas iniciatīvas kā ogles un naftas degvielu lietošanas pārtraukšanu vai būtisku samazināšanu. Jaunu cauruļvadu būvniecība ir pretrunā ar Parīzes vienošanos.

  • Ar investīcijām Dienvidu Gāzes koridora būvniecībā, Eiropa Investīciju Banka atbalstīs autoritāro režīmu Azerbaidžānā

Paredzēts, ka lielākais gāzes apjoms, kas nokļūs Dienvidu Gāzes koridorā nāks no Azerbaidžānas – valsts, kurā ir ievērojamas problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu.

Azerbaidžānā jau gandrīz 20 gadus valda Alijeva ģimene. Tas panākts negodīgu vēlēšanu ceļā, apspiežot kritiku un ierobežojot mēdiju brīvību.

Pēdējo gadu laikā cilvēktiesību aktīvisti un neatkarīgie žurnālisti nokļuvuši cietumā balstoties uz safabricētām apsūdzībām. Šobrīd tiek lēsts, ka valstī ir aptuveni 100 politisko ieslodzīto.

Atels1

Eiropas Parlaments ir izdevis vairākas rezolūcijas par Azerbaidžānu, no kurām pēdējā ir izdota 2015. gada septembrī.

Ilhams Alijevs dara visu iespējamo, lai noklusinātu kritiku no cilvēktiesību aktīvistu un žurnālistu puses, bet viņam nav iespējas ietekmēt gāzes cenu pasaules gāzes tirgū. Līdz ar to, valsts saskaras ar visām tām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras visas naftas produktu eksportētājvalstis – ekonomikas lejupslīdi. Tas ir novedis līdz vairākiem ielu protestiem, kas tuvākajā laikā, ja situācija nemainīsies, var novest līdz vēl lielākiem protestiem pret režīmu.

  • Negatīvā ietekme uz Dienvidu Gāzes koridora tranzīta valstīm

Azerbaidžāna nav vienīgā valsts, kas padara Dienvidu gāzes koridora projektu problemātisku.

Tā, piemēram, caurulei ir paredzēts stiepties caur Turcijas teritoriju, kur šobrīd notiek konflikts starp valdības karaspēku un Kurdu grupējumiem. Aktualizējas arī terorisma draudi šajā valstī. Transanatolijas caurule (Daļa no Dienzvidu gāzes koridora) šķērsos divdesmit provinces Turcijas teritorijā. Tas veidos augstas drošības militarizētu koridoru pa visu valsti un ir aprēķināts, ka tas izmaksās 11 miljardu ASV dolāru.

Turcijas varas iestādes saka, ka caurule palielinās nodarbinātību, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka šādas caurules darbība saistās ar zemes un apdzīvoto vietu zaudējumu, vides problēmām un represijām, ja kāds uzdrošinās protestēt.

Grieķijā daudzas vietējās institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izteikušas bažas par cauruļvada maršrutu. Cita starpā, caurule šķērso arī ļoti ražīgu lauksaimniecības apvidu, tāpēc ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem būs būtiska. Šajā apvidū jau ir notikušas būtiskas demonstrācijas, kurās piedalījušies jau 1500 cilvēku.

Tikmēr Itālijā, vietējās kopienas ir sašutušas, ka Transadrijas cauruļvads (Daļa no Dienvidu gāzes koridora) iznīcinās Apulijas krastu un negatīvi ietekmēs tūrismu, lauksaimniecību un zivjsaimniecību šajā apkārtnē. Caurulei zeme jāsasniedz San Fokā Melendungo pašvaldībā, kas ir saņēmusi zilo karogu divām pludmalēm, kā novērtējumu ūdens kvalitātei un labai vides vadībai.

Atels1

Vietējie mēri strikti iebilst pret Transadrijas cauruļvadu sistēmu un tiem negadījumu riskiem, kas var rasties saistībā ar šādas infrastruktūras izveidi. Līdzīgus iebildumus pret projektu ir izteikusi Itālijas vides un kultūras ministrijas, tomēr Itālijas valdība ir izsniegusi būvniecības atļauju projektam.

Eiropas Investīciju banka (EIB) šobrīd plāno izsniegt lielāko aizdevumu tās vēsturē (2 miljardi Eiro) konsorcijam, kas ir ir atbildīgs par Dienvidu Gāzes koridora Rietumu sekcijas attīstību- Transadrijas cauruli. Papildus Bloomberg nesen ziņoja, ka bankā notiek sarunas par vēl vienu 2 miljardu Eiro aizdevumu Turcijas valsts kompānijai Botas Turku caurules sadaļas būvniecībai.

Papildus tam, kompāniju konsorcijs, kas veicina Transadrijas projektu ir reģistrēts Šveices pilsētā Bārā (Baar), kas ir tā sauktā nodokļu paradīze. Šis fakts rada bažas par šī projekta caurskatāmību no projekta finansētāju puses.

Raksts ir tapis, izmantojot CEE Bankwatch publicēto informāciju un www.bankwatch.org publicētos foto attēlus

EU FlagŠis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Latvijas Zaļā kustība aicina investēt tīrā enerģijā

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir publiskojusi savas darbības stratēģiju darbībai Latvijā un līdz 18.janvārim aicināja ikvienu interesentu izteikt savu viedokli.

Kā svarīgākie stratēģiskie virzieni minēti:
– Enerģētikas drošības stiprināšana un energoefektivitātes uzlabošana
un
– Privātā sektora konkurētspējas palielināšana ar inovāciju palīdzību

Latvijas Zaļā kustība detalizēti ir iepazinusies ar stratēģijas dokumentu un pauž bažas par to, ka dokumentā nav minēts skaidrs atbalsts tā sauktai tīrai enerģijai- enerģijai, kas tiek iegūta no saules un vēja un pastāv bažas, ka lielākā daļa no investīcijām tiks novirzītas, lai atbalstītu biomasas enerģijas infrastruktūru (t.i. kurināmā koksne), kas savukārt paaugstinās mežsaimniecības intensitāti, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi uz dabas daudzveidību.

Šeit ir pieejams pilns ERAB nosūtītās vēstules teksts angļu valodā.

[su_document url=”http://zalie.lv/wp-content/uploads/2016/01/LGM_EBRD_Strategy_LV.pdf”]

Zaļie tiekas Kuldīgā!

Latvijas Zaļā kustība, atsaucoties savu biedru vēlmei uzturēt ciešāku saikni savā starpā, 2016. gadu sāk ar tradīciju- organizēt aktīvistu un atbalstītāju tikšanās pasākumus ne tikai Rīgā, bet arī reģionālajās nodaļās. Šī gada 16. janvārī savu viesmīlību demonstrēja Kuldīgas nodaļa un tās vadītāja Aiga Tetere.

IMG_1099

Tikšanās sākums notika Kuldīgas Attīstības aģentūras telpās, kurā Latvijas Zaļās kustības valde stāstīja par kustības aktivitātēm gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tika skarti gan jautājumi, kas ir saistīti ar ES fondu izlietojumu tikko sākušajā plānošanas periodā, gan Enerģētiku, gan organizācijas darbu projektos, gan sadarbības tīklā Bankwatch, kurā ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm tiek strādāts pie ES publiskā finansējuma izlietojuma atbilstības pieņemamiem vides un sociāliem standartiem.

Tikšanās turpinājumā tika skarti Kuldīgas pilsētai un novadam būtiski jautājumi. Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem Kuldīgā ir atkritumu šķirošana, kā arī ar energoefektivitāti saistīti jautājumi. Tā kā tikšanās laikā piedalījās Kuldīgas komunālo pakalpojumu pārstāvji, Kaspars Poriķis un Dzintars Rušmanis un Kuldīgas novada domes vides speciāliste Dace Jansone, tad uz lielu daļu aktuālajiem jautājumiem tika atbildēts nekavējoties.

Būtiskākais atklājums ir iedzīvotāju nezināšana par daudziem jautājumiem, kas skar to iespējas, piemēram, saņemt no Pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu mājas siltināšanas pasākumiem. Tas radīja ierosmi veikt pasākumus iedzīvotāju un pašvaldības institūciju dialoga un komunikāciju šķēršļu mazināšanai.

Tikšanās turpinājās biedrībā “Kūrava”, kurā dalībniekiem bija iespēja pašiem sagatavot un arī mieloties ar ēdieniem, kas tapuši atbilstoši pagājušā gadsimta receptēm. Pie pašu gatavotu ēdienu pusdienu galda Kuldīgas nodaļas pārstāvjiem bija iespēja vienoties par 2016. gadā veicamajiem darbiem, kur kā prioritāti minēta atkritumu šķirošanas veicināšana Kuldīgā.

IMG_1122

Kopīgi tikai nolemts, ka iespēja tikties Latvijas Zaļās kustības nodaļās ir apsveicama un labu ideju rosinoša, tāpēc kā nākamo tikšanās vietu nosaukta Talsu nodaļa.

Latvijas Zaļās kustības valde pateicas Kuldīgas nodaļas vadītājai Aigai Teterei par tikšanās organizāciju kā arī Dacei Jansonei, Jānim Matulim, Aivaram Valdmanim, Kasparam Poriķim Dzintaram Rušmanim, Ivetai Valtmanei, Rasmai Tīrumai, Dzidrai Viļumai un Valdai Vītrājai kā arī biedrībai “Kūrava” par dalību veiksmīgā pasākuma norisē.

IMG_1130

Uz kopīgu darbu un sadarbību!

Āris Ādlers un Juris Dilba

EU Flag

Šis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli