Dienvidu gāzes koridors (To sauc arī par Eiro-Kaspijas mega cauruļvadu sistēmu ir sistēma, kas sastāv no milzu caurulēm un ir paredzēta, lai gāzi no Kaspijas jūras reģiona transportētu uz Eiropu.
Vides organizācijas Eiropā uzskata, ka projekts ir nelietderīgs, vērtējot gāzes pieprasījuma samazināšanos, ko prognozē Eiropas Savienības 2050.gada enerģijas stratēģija, kā arī faktu, ka projekta īstenošana neatbrīvos Eiropas valstis no to gāzes atkarības no Krievijas. Vienlaikus aptuveni 45 miljardi ASV dolāru investīciju tiks ieguldīts gan tiešam, gan netiešam Azerbaidžānas autoritārā režīma atbalstam, kā arī nodarīs lielu ļaunumu vietējām kopienām un videi gāzes tranzīta zemēs.
Ir trīs būtiski argumenti, kas jāņem vērā plānotā projekta kontekstā:
- Fosilās degvielas masveida piegāde caur Dienvidu gāzes koridoru apdraud Eiropas apņemšanos samazināt CO2 izmešus
Milzu infrastruktūras izbūve, kāda ir paredzēta Dienvidu gāzes koridora gadījumā, “ieslodzīs” Eiropu fosilās degvielas gūstā, kas novedīs pie miljoniem tonnu CO2 emisijas.
Eiropas Savienībā šobrīd ir vērojams gāzes importa infrastruktūras kapacitāšu pārpalikums. Tas īpaši vērojams kopš 2007. gada recesijas, kad gāzes pieprasījums būtiski kritās. Prognozes liecina, ka nepieciešamais apjoms atgriezīsies iepriekšējā līmenī tikai 2020. gadā. Tomēr, kontekstā ar ES 2050 enerģijas stratēģiju, tiek sagaidīta dabas gāzes importa samazināšanās pie jebkuriem scenārijiem. 2020. gadā, kad paredzēts Dienvidu Gāzes koridora nodošana ekspluatācijā, ES stratēģija paredz gāzes piegāžu būtisku samazinājumu. Līdz ar to, mēs varam runāt par to, ka Dienvidu Gāzes koridors tikai palielinās gāzes importa infrastruktūras kapacitāšu pārpalikumu.
Kontekstā ar ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Dienvidu Gāzes koridora būvniecība tikai pārcels daļu gāzes piegāžu no Krievijas uz Azerbaidžānu, tomēr ņemot vērā faktu, ka Krievijas naftas kompānijai Lukoil pieder 10% Azerbaidžānas Shah Deniz, kas ir būtiskākais gāzes piegādātājs Dienvidu Gāze koridoram, šī piegāžu diversifikācija ir maznozīmīga.
Kontekstā ar Enerģijas Savienības centieniem diversificēt gāzes piegādes, būtiski ir strādāt pie investīcijām energoefektivitātē un atjaunīgo energoresursu izmantošanā. Tas īpaši attiecas uz Austrumeiropu (arī Latviju), kas ir būtiski atkarīga no Krievijas energonesēju piegādēm. Ar investīcijām enerģijas efektivitātē un atjaunīgajos energoresursos, atkarība tiktu krietni mazināta jau tuvākajā laikā.
Tāpat, 2015. gadā notikušā klimata konferencē panāktā tā saucamā Parīzes vienošanās paredz samazināt globālās temperatūras izmaiņas ne vairāk kā 1,5 grādu apmērā no pirms industrializācijas līmeņa. Šīs mērķis var tiks sasniegts tikai ar ekonomiku dekarbonizāciju, iekļaujot tādas iniciatīvas kā ogles un naftas degvielu lietošanas pārtraukšanu vai būtisku samazināšanu. Jaunu cauruļvadu būvniecība ir pretrunā ar Parīzes vienošanos.
- Ar investīcijām Dienvidu Gāzes koridora būvniecībā, Eiropa Investīciju Banka atbalstīs autoritāro režīmu Azerbaidžānā
Paredzēts, ka lielākais gāzes apjoms, kas nokļūs Dienvidu Gāzes koridorā nāks no Azerbaidžānas – valsts, kurā ir ievērojamas problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu.
Azerbaidžānā jau gandrīz 20 gadus valda Alijeva ģimene. Tas panākts negodīgu vēlēšanu ceļā, apspiežot kritiku un ierobežojot mēdiju brīvību.
Pēdējo gadu laikā cilvēktiesību aktīvisti un neatkarīgie žurnālisti nokļuvuši cietumā balstoties uz safabricētām apsūdzībām. Šobrīd tiek lēsts, ka valstī ir aptuveni 100 politisko ieslodzīto.
Eiropas Parlaments ir izdevis vairākas rezolūcijas par Azerbaidžānu, no kurām pēdējā ir izdota 2015. gada septembrī.
Ilhams Alijevs dara visu iespējamo, lai noklusinātu kritiku no cilvēktiesību aktīvistu un žurnālistu puses, bet viņam nav iespējas ietekmēt gāzes cenu pasaules gāzes tirgū. Līdz ar to, valsts saskaras ar visām tām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras visas naftas produktu eksportētājvalstis – ekonomikas lejupslīdi. Tas ir novedis līdz vairākiem ielu protestiem, kas tuvākajā laikā, ja situācija nemainīsies, var novest līdz vēl lielākiem protestiem pret režīmu.
- Negatīvā ietekme uz Dienvidu Gāzes koridora tranzīta valstīm
Azerbaidžāna nav vienīgā valsts, kas padara Dienvidu gāzes koridora projektu problemātisku.
Tā, piemēram, caurulei ir paredzēts stiepties caur Turcijas teritoriju, kur šobrīd notiek konflikts starp valdības karaspēku un Kurdu grupējumiem. Aktualizējas arī terorisma draudi šajā valstī. Transanatolijas caurule (Daļa no Dienzvidu gāzes koridora) šķērsos divdesmit provinces Turcijas teritorijā. Tas veidos augstas drošības militarizētu koridoru pa visu valsti un ir aprēķināts, ka tas izmaksās 11 miljardu ASV dolāru.
Turcijas varas iestādes saka, ka caurule palielinās nodarbinātību, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka šādas caurules darbība saistās ar zemes un apdzīvoto vietu zaudējumu, vides problēmām un represijām, ja kāds uzdrošinās protestēt.
Grieķijā daudzas vietējās institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izteikušas bažas par cauruļvada maršrutu. Cita starpā, caurule šķērso arī ļoti ražīgu lauksaimniecības apvidu, tāpēc ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem būs būtiska. Šajā apvidū jau ir notikušas būtiskas demonstrācijas, kurās piedalījušies jau 1500 cilvēku.
Tikmēr Itālijā, vietējās kopienas ir sašutušas, ka Transadrijas cauruļvads (Daļa no Dienvidu gāzes koridora) iznīcinās Apulijas krastu un negatīvi ietekmēs tūrismu, lauksaimniecību un zivjsaimniecību šajā apkārtnē. Caurulei zeme jāsasniedz San Fokā Melendungo pašvaldībā, kas ir saņēmusi zilo karogu divām pludmalēm, kā novērtējumu ūdens kvalitātei un labai vides vadībai.
Vietējie mēri strikti iebilst pret Transadrijas cauruļvadu sistēmu un tiem negadījumu riskiem, kas var rasties saistībā ar šādas infrastruktūras izveidi. Līdzīgus iebildumus pret projektu ir izteikusi Itālijas vides un kultūras ministrijas, tomēr Itālijas valdība ir izsniegusi būvniecības atļauju projektam.
Eiropas Investīciju banka (EIB) šobrīd plāno izsniegt lielāko aizdevumu tās vēsturē (2 miljardi Eiro) konsorcijam, kas ir ir atbildīgs par Dienvidu Gāzes koridora Rietumu sekcijas attīstību- Transadrijas cauruli. Papildus Bloomberg nesen ziņoja, ka bankā notiek sarunas par vēl vienu 2 miljardu Eiro aizdevumu Turcijas valsts kompānijai Botas Turku caurules sadaļas būvniecībai.
Papildus tam, kompāniju konsorcijs, kas veicina Transadrijas projektu ir reģistrēts Šveices pilsētā Bārā (Baar), kas ir tā sauktā nodokļu paradīze. Šis fakts rada bažas par šī projekta caurskatāmību no projekta finansētāju puses.
Raksts ir tapis, izmantojot CEE Bankwatch publicēto informāciju un www.bankwatch.org publicētos foto attēlus
Šis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
