Viens no Gruziju raksturojošiem elementiem ir kalnu ciemati. Cilvēki šajos ciematos jau gadu simtiem nodarbojās ar piemājas lauksaimiecību un lopu audzēšanu. Mūsdienās ierasto kalnu ciemu ainavu papildina elektrības vadi, satelītšķīvji un aizvien biežāk- lieli džipi vai visurgājēji. Lai arī kopīgo ekonomisko situāciju nevar nosaukt par izcilu, jo daudziem cilvēkiem nav darba, ļaudis šajās apdzīvotajās vietās ir optimisma pilni un, ar nelieliem izņēmumiem, negrasās pamest savu dzimtu mājas un zemes labākas dzīves meklējumos.
Tomēr, ierasto dzīves ritmu apdraud mūsdienu attīstības procesi, ar ko industriālā pasaule saprot investīcijas infrastruktūrā un enerģētikas sektorā. Tā kā nacionālai valdībai nav iespējams finansēt savas „attīstības vajadzības”, talkā nāk dažādi ārzemju fondi un bankas. Viens no būtiskākajiem attīstības projektu finansētājiem ir Eiropas Investīciju un Attīstības banka (European bank for Reconstruction and Development) (EBRD). Šī banka tika dibināta 1991. gadā, lai Centrāl un Austrumeiropas valstīm palīdzētu pārstukturēt savas ekonomikas atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. Svarīgi arī piebilst, ka šī banka pieder 64 valstīm, tātad, šo valstu pilsoņiem, arī Latvijas iedzīvotājiem.
Lai šādas publiskās investīcijas veicinātu valstu attīstību, finanšu institūcijas izstrādā vadlīnijas, kuras jāievēro īstenojot banku pilnīgi vai daļēji finansētos projektus, un tās attiecas gan uz sociālo, gan vides ietekmi. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja projekts ietekmē vietējos iedzīvotājus, pirms tam ir jānotiek noteikta standarta publiskām apspriedēm ar cilvēkiem, kurā tiek iztirzāti pilnīgi visi projekta faktori, bet ja zaudējumi ir neizbēgami, tie ir pienācīgi jākompensē.
Būvējot jaunus infrastrukturas projektus vairumā gadījumu notiek lielāka vai mazāka negatīva ietekme uz dabas un sociālo vidi. To ietekmē pats būvniecības kā arī ietekme no objekta ekspluatācijas. Mūsdienās, Eiropas Savienībā tiek noteikti dažādi mehānismi kā novērtēt sociālo un vides ietekmi kā arī kompensācijas procedūras apkārtnē dzīvojošajiem.
Pagājušā gada 70-tajos gados Svanetijā (Gruzijas Ziemeļrietumi) tika būvēta Enguri hidroelektrostacija, kuru veidoja 271 metru liels megadambis, kuru vēl šobrīd uzskata par otru augstāko dambi pasaulē.
Būvniecības rezultātā upes augštecē ir izveidojies milzu ūdens rezervuārs, kurš nodrošina tehnoloģisko elektrības radīšanai nepieciešamo infrastruktūru, vienaicīgi, radot milzu ietekmi uz reģionu un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem (Appludinātas teritorijas, apkārtnes klimata izmaiņas u.c.).
Lai vietējiem iedzīvotājiem kompensētu milzu ūdens rezervuāra radītās klimata (Būtiski palielinājies gaisa mitrums reģionā ar visām no tā izrietošajām sekām videi) izmaiņas, viens no „labumiem” bija bezmaksas elektrība, ko 40 km rādiusā dzīvojošie cilvēki varēja izmantot neierobežotā daudzumā.
2015. gada jūnijā neliela attīstības ekspertu grupa no Čehijas, Latvijas, Igaunijas un Gruzijas devās uz reģionu, lai izpētītu esošu un potenciāli būvējamu milzu hidro būvju ietekmi uz vidi un cilvēkiem kā arī to, cik lielā mērā Gruzijas valdība, investori un būvnieki iesaista vietējos iedzīvotājus šādu objektu būvniecības plānošanā.
Apmeklējot Čuberi (Chuberi) un Nakra kopienas, kas atrodas netālu no esošā rezervuāra (teritorija, kurā tiek nodrošināta bezmaksas elektrība), liels bija ekspertu pārsteigums par vietējo iedzīvotāju spītīgo vēlmi apkurei izmantot malku nevis elektrību. Izrādās, ka atbilde ir pavisam vienkārša:
Neskatoties uz reģiona lielo ietekmi Gruzijas elektrības nodrošināšanai, pats reģions cieš no nekalitatīviem un novecojošiem elektrotīkliem kā rezultātā mainīga sprieguma dēļ ir apdraudēta jebkādu elektroierīču izmantošana.
Vietējā skolā tika skaidrots, ka dēļ elektrības problēmām, skolā no ierindas izgājuši jau seši no 8 skolas datoriem. Līdzīgi var notikt ar jebkuru ierīci. Ja skolu vai māju apsildīšanai netiks izmantota malka, tad elektrības zudumu, mainīgā sprieguma dēļ cilvēki vairāk sals nekā priecāsies par bezmaksas elektrību
Problēmas sagādā fakts, ka energokompānija nemaz neplāno veikt nekādus ieguldījumus elektro tīklu modernizēšanā. Paradoskāli, bet sarunas par bezmaksas elektrības nodrošināšanu un tās turpināšanu/pārtraukšanu tiek izmantots kā arguments vēlēšanu kampānās vietējā un reģionālā līmenī jau vairākus gadu.
Daudzi vietējie iedzīvotāji saka, ka labprāt uztādītu sev elektrības skaitītājus un sāktu maksāt par pakalpojumu, ja tāds tiek nodrošināts, tomēr līdz šim centieni izmainīt situāciju ir bijuši neveiksmīgi.
Tā kā elektrība tiek nodrošināta bez maksas, neviens nav ieinteresēts modernizēt padomju laika infrastruktūru. Tā rezultātā teorētiski šīs enerģijas avots ir bezmaksas, tomēr šodien vieglāk ir nepaļauties uz elektrību nekā to izmantot kā ieguvumu apkārtnē dzīvošo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai.
Šobrīd Gruzijā līdzīgi kā Latvijā netiek saražots pietiekami daudz elektības, lai apmierinātu esošo pieprasījumu. Elektrība tiek importēta, kas rada energo atkarību no kaimiņu valstīm. Gruzijas Enerģētikas ministrijas augsti stāvošs ierēdnis, ar kuru tikāmies vizītes laikā Tbilisī, skaidroja, ka atkarība no kaimiņu valstīm ir kā vēzis, kas iznīcina valsti. Tieši tāpēc, valdība dara visu iespējamo, lai būvētu jaunas hidroelektrostacijas, tādā veidā, izmantojot kalnu upju potenciālu.
Tā, jau vairākus gadus tiek strādāts, lai nedaudz kilometrus upes augštecē no Enguri dambja, būvētu citu milzu Hidoelektro staciju Kudoni (Khudoni), kas paredz 170 m augsta dambja būvniecību ar 406 hektāru lielas teritorijas appludināšanu. Šī rezervuāra dēļ plānots pārvietot Khaiši (Kaishi) kopienu, kura sastāv no aptuveni 2000 Svani (Svenetijas iedzīvotāji), kas apludināmajās teritorijās ir dzīvojuši gadsmitiem ilgi.
Šobrīd notiek aktīvs darbs pie finansējuma meklējumiem jauna projekta īstenošanai – Neskra Hidroelektro stacijas būvniecības, kas paredz 135 m augsta dambja izbūvi un spēkstacijas izbūvi 15 km no dambja netālu no Čuberi ciema. Lai arī šī dambja būvniecības rezultātā netiks apludinātas teritorijas kur dzīvo cilvēki, šī vieta ir zināma kā reģions ar biežiem zemes nogruvumiem un dubļu lavīnām.
Nakra ciema iedzīvotāji (Ciems, kurš atrodas upes lejtecē aiz iespējamā dambja) jau piedzīvojuši zemes nogruvumus. Vienā no gadījumiem bijusi apraksta attālāka zemnieku saimniecība, kā rezultātā iznīcinātas ēkas, bet tikko iegātātais un apraktais traktors, vēljoprojām nav atrasts. Satiktie ietekmētās apkārtnes ļaudis ir pamatoti satraukti, ka, būvniecības un tālākas stacijas ekspluatācijas rezultātā šādu nogruvumu skaits varētu tikai palielināties. Vietējās skolas skolotāji saka, ka, ja gadījumā dambis tomēr tiks būvēts, sajūtas būs kā filmā, kur katru dienu jādzīvo bailēs no iespējamiem zemes nogruvumiem. Elektrostaciju darbināšanai tiek plānots izmantot arī upes, kuras pilda dubļu skalošanas funkciju. Tā kā šādos projektos parasti upes plūdumā paliek tikai 10% ūdens, arī šī upju funcija tiks iznīcināta.
Iedzīvotāju bažas apstiprina arī citi gadījumi, kur slikti plānotu hidro būvju būvniecības rezultātā, zemes nogruvumu dēļ aprakti dzīvi cilvēki. Tāds notikums noticis noticis Dariali hidro stacijas būvniecības rezultātē (Kazbegi kalnos, Gruzijas Ziemeļos)
Runājot par esošu elektrības ražotņu ekspluatāciju un jaunu hidrostaciju būvēšanu, vienā svaru kausā ir valsts energoneatkarība un ekonomiskie ieguvumi, bet otrā kausā ir iedzīvotāji, vietu vēsture un dažādi ilgtspējīgi vietas attīstības scenāriji.
Mūsdienu Gruzijā lielu lomu lēmumu pieņemšanai par attīstību spēlē dažādi lobiji, ārvalstu investori. Bieži vien, pieņemtie lēmumi ir triviāli- investīcijas par katru cenu- infrastruktūru par katru cenu. Runājot par energo jomas attīstību, tiek plānots iejaukties veselu reģionu ierastajā dzīves ritējumā, ignorējot šo kopienu alternatīvus attīstības scenārijus, iespēju, ka būvējot trīs kaskādē izvietotas hidro elektro stacijas, varētu samazināties jau esošās stacijas jaudas un citi faktori. Problēmas sagādā arī fakts, ka pie milzīgajiem investīciju apjomiem un milzīgajām izmaiņām apkārtējā vidē, Gruzijai nav savas enerģētikas stratēģijas.
Lielākās bažas par projektu lietderību rada fakts, ka Gruzijas valdībai nav izstrādāti nekādi aprēķini par atsevišķu investīciju pozitīvajām vai negatīvajām sekām uz valsti. Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējumi, ir pozitivi biznesa plāni investoriem , bet kādu ieguvumu gūst valsts un tās iedzīvotāji…?
Tā kā Nenskra hiroelektrostacijas projekts ir tikai izstrādes posmā un projekta īstenotāji ir pārrunu procesā par finansējuma iegūšanu no EBRD, tad mūsu kā Eiropas pilsoņu pienākums ir rūpēties lai bankas, kas strādā attīstības vārdā palīdz valstīm attīstīties ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju intereses, kuras tie varēs paust iedzīvotāju tikšanās reizēs, kas pateicoties pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbam tiks organizētas atbilstoši Eiropas Savienības labās prakses principiem.
Tomēr, pats būtiskākais, ir atcerēties, ka finansējums attīstībai ir domāts valstu un to pilsoņu labklājības celšanai, nevis investoru biznesa projektu īstenošanai, bet mēs kā Latvijas pilsoņi, kuru vārdā tiek veiktas publiskas investīcijas attīstības projektos, esam līdzatbildīgi par cilvēku radītajām sekām uz to valstu vidi un vietējo iedzīvotāju dzīves ritumu.
Autors: Āris Ādlers, Latvijas Zaļā kustība/CEE Bankwatch
Šis materiāls ir ticis izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Materiāla saturs ir Latvijas Zaļās kustības atbildība un nekādā gadījumā nevar būt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.