Ar stratēģiju Eiropa 2020, ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, lai panāktu pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisiju politiku, zaļāku ekonomiku un resursu efektīvu Eiropu. Virzība uz šiem mērķiem, kas šobrīd ir nepietiekama, lai atrisinātu vides problēmas Eiropā, līdz šim ir bijusi lēna. Galvenokārt tāpēc, ka tā ir cietusi no īstenotās klimata politikas, kurā dominējuši pārsvarā īstermiņa risinājumi ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, kas bieži vien tika pieņemti, lai aizsargātu noteiktas interešu grupas.
Eiropas Pusgads (Eurpean Semester) ir viens no ES ieviestajiem instrumentiem, lai veicinātu strukturālās reformas un sakārtotu valsts makroekonomisko politiku. Eiropas Komisija savā Gada izaugsmes pētījumā (Annual Growth Survey), kas veido ieteikumu kopumu atsevišķām valstīm, ir iekļāvusi Zaļā budžeta jeb vides fiskālo reformu, kas ir daļa no izaugsmei labvēlīgas fiskālās politikas.
Vides degradācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko mūsdienās jāsaskaras, lai veicinātu ekonomikas attīstību, jo bieži izmaksas un ieguvumi no dabas resursiem pilnībā neatspoguļo to cenu. Tādejādi tiek stimulēta neilgtspējīga resursu izmantošanu, padarot piesārņošanu un vides degradāciju rentablu. Šādi klimata pārmaiņas rada ārējās izmaksas ekonomikai un sabiedrībai, kamēr tirgus cenas neatspoguļo reālās ražošanas un patēriņa izmaksas. Un vides fiskālo reformu mērķis ir paaugstināt piesārņojošu darbību cenu, kas pazīstams arī kā piesārņotājs maksā princips, lai pārietu uz videi draudzīgāku ekonomiku.
Tāpēc tikuši piesaistīti vides NVO visā Eiropā, kuru eksperti un pārstāvji snieguši konsultācijas un praktiskus piemērus un ieteikumus citām valstīm, kas apkopoti vienkopus šajās rekomendācijās „2014 Country specific recommendations in support of the European Semester process”. Ieteikumi no dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgi, un tieši tāpēc vērtīgi, sniedzot pieredzi citām valstīm par iespējām, piemēram, visā ES teritorijā veikt nodokļu pārorientāciju no darbaspēka uz resursu patēriņu un vidi, pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgas subsīdijas un ieviest ilgtspējīgas investīcijas. Starp Eiropas vides NVO, bijām arī mēs, Latvijas Zaļā kustība, un mūsu ekspertes Selīnas Vancānes un vēl citu 18 dalībvalstu un Eirozonas pārstāvju izstrādātās rekomendācijas varat apskatīt zemāk: