Atlicis vien mēnesis līdz oficiāli sāksies jaunais Eiropas Savienības budžeta periods 2014.-2020. gadam. Kā zināms, kopējais ES budžets nākamajiem septiņiem gadiem tika pieņemts pagājušajā nedēļā. Atsaucoties uz pētījumu, ko sagatavojušas „CEE Bankwatch Network” un „Zemes Draugi” Eiropā, Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstis neizmanto EK norādījumu atvēlēt atbilstošu finansējumu zaļajiem projektiem un iniciatīvām.
Gadu atpakaļ Eiropas Komisijas norādīja, ka klimata pārmaiņu mazināšanas rīcībām jāatvēl vismaz 20% no kopējā budžeta, tādejādi uzsākot zema oglekļa ekonomikas plāna ieviešanu, pētījumā secināts, ka šo norādījumu izpildīs tikai Ungārija, kas šobrīd ir plānojusi atvēlēt 22,7% no pieejamā finansējuma klimata pasākumiem.
Latvija plāno atvēlēt 19,4%, taču nav norādīts, kā plānotās rīcības tas ietekmē klimata pārmaiņas. Drīzāk šīs investīcijas tiks novirzītas, lai uzturētu un atjaunotu esošās vides infrastruktūras sistēmas, nevis plānotas jauna veida investīcijas ar pievienoto vērtību klimata pārmaiņu mazināšanai, kā to norādījusi Eiropas Komisija. Tai pat laikā Latvijā nav pat klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģijas, un investīciju prioritātes šajā jomā ir nenoteiktas. Var secināt, ka oficiālie dokumenti norāda, ka investīcijas klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem ir tikai triks.
Latvija no iespējamiem 18 punktiem novērtējumā par klimata pārmaiņu apziņu plānošanas dokumentos izpelnījusies vien 6 punktus. Ne Partnerības līgumā, ne Darbības programmā nav norādīts, kā investīcijas transporta sektorā, ražošanā vai pat vides aizsardzībā panāks siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanos. Iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja, ka katram infrastruktūras projektam būtu jānorāda tā ietekme uz CO2 emisijām – vai nodrošina neto samazināšanos vai palielināšanos – lai nu kā, šāda mērījuma ieviešana nav notikusi. Nekādi citi klimata ietekmes ietveroši mērījumi tā arī nav tikuši ietverti.
Latvijas Darbības programmā nav iekļauts atbalsts atjaunīgajai enerģijai. Tas lielā mērā attiecināms uz valdības moratoriju atjaunīgās enerģijas atbalstam, kur iepriekš solītais atbalsts ir vai nu iesaldēts, vai atcelts un nekādi jauni atbalsta pasākumi netiek plānoti. Šādā veidā tiek apdraudēta iespēja izpildīt Eiropas uzstādītās saistības saskaņā ar ES 2020 mērķi, kas paredz palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru līdz 40 % – neietverot ES fondu atbalstu atjaunīgajai enerģijai– tādejādi Latvija palaiž garām iespēju izpildīt šos uzstādījumus, ja ņem vērā, ka nekādas citas publiskās investīcijas nav plānotas.
NVO, analizējot dalībvalstu sagatavotos izdevumu plānus iesniegšanai Eiropas Komisijā, secina, ka dažās valstīs atjaunīgie energoresursi ir atstāti novārtā un netiek paredzētas pietiekamas investīcijas viedo energosistēmu tīklošanai. Atbalsts emisiju veicinošo ceļu infrastruktūru un lidostu attīstībā tiek ietverts kā investīcijas ilgtspējīga transporta attīstībā.
Lai gan atlikušas tikai dažas nedēļas līdz dalībvalstis apstiprinās ES budžeta plānus 2014.-2020. gadam, Bankwatch un Zemes Draugi Eiropā aicina Eiropas Komisiju nezaudēt modrību attiecībā uz dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka „20 procenti klimatam” ierosinājums netiktu noniecināts Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
Datu vizualizācija, kas tika publicēts pagājušajā nedēļā, kamēr Polijā norisinājās starptautiskā klimata konference COP19, apvieno datus par 8 CAE valstīm – Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Poliju, Slovākiju un Latviju, tika veikts pamatojoties uz katras valsts nacionālo ES fondu kampaņu koordinatoru novērtējumu attiecīgi izsverot klimata pārmaiņu attiecināmību valsts pašreizējos plānošanas dokumentos. Dažādi faktori, piemēram , vai pastāv klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas stratēģijas, vai valsts institūciju līmenī tiek ieviesti un uzskaitīti ar klimata pārmainām saistītie mērījumi, un citi, tika ņemti vērā veicot pētījumu.
Datu vizualizācijas pētījums pieejams šeit: http://bankwatch.org/eastern-Europe-climate-spending-interactive
Vairāk informācijas par pētīju var iegūt sazinoties ar CEE Bankwatch ES Fondu kampaņas koordinatori Latvijā Selīnu Vancāni: selina.vancane@bankwatch.org