Neilgi pēc Talsu Vides aizsardzības kluba (Talsu VAK) dibināšanas 1989.gada 19.augustā, viens no Talsu VAK dibinātājiem un aktīvistiem, Oļegs Lancmanis, ierosināja sakopt un saglabāt piemiņas vietu Talsu Jauno kapu nomalē apbedītajiem 2. Pasaules kara Kurzemes katlā kritušajiem karavīriem.

Daudzi, gan latviešu, gan vācu Kurzemes katlā ievainotie karavīri tika hospitalizēti uz Talsiem, bijušo ģimnāziju un tie, kas neizdzīvoja no karā gūtajiem ievainojumiem, tika apbedīti Talsu Jaunajos kapos, vietā, uz kuras Padomju laikos tika ierīkota kapu izgāztuve.

Domāju, ka nepateikšu neko pārsteidzošu, apgalvojot, ka katrs no mums reiz ir bijis mazs bērns. Mēs turpinām būt bērni, kamēr vien katram ir tā “atskaites punkts” – vecāki, bet ir laiks, kad mēs sevi pieskaitām vecuma grupai – jaunieši.

Un arī tas nebūs nekas pārsteidzošs, ja uzdrīkstēšos apgalvot, ka daudzi, kuriem jau ir vērā ņemams gadu skaits, vēl joprojām ir jaunieši, jo vecums nav pasē, tas ir galvā.

Tādēļ, turpinot savus kategoriskos apgalvojumus, paudīšu viedokli, ka mēs, kā “zaļie” esam vēl pavisam jauni, jo Latvijas Zaļajai kustībai ir tikai 17 gadu!

Visā Eiropas Savienībā ir uzsākta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atbalstītu lauksaimniekus, kā arī glābtu bites un dabu.