Ikviens cilvēks savas dzīves laikā ietekmē apkārtējo vidi, līdzcilvēkus un citas dzīvās būtnes. Cilvēka un dabas mijiedarbība ir loģiska un nenovēršama, tomēr mēs, atšķirībā no citām dzīvām radībām, esam patērētāji, kas pārmainījuši un pielāgojuši pasauli savām vajadzībām tik ļoti, ka mums pieejamie dabas resursi strauji sarūk.

Reizēs, kad vienkopus pulcējas daudz ļaužu, cilvēka rīcības sekas pamanāmas jo īpaši spilgti. Mēs glabājam patīkamas atmiņas par pasākumiem, kuros mūs priecējuši mākslinieki, mūziķi un aktieri, kas ar visu savu sirds un talanta spēku ir snieguši mums neaizmirstamu priekšnesumu. Tomēr līdztekus kopā būšanas priekam un kultūras baudījumam nākas pamanīt arī sabiedrības pretrunīgo iedabu — mēs izbaudām mākslu un priecājamies par skaisto, bet vienlaikus atstājam aiz sevis postījumus un neapdomīgi izšķērdējam resursus. Labā ziņa ir tā, ka cilvēki kopumā arvien atsaucīgāk uzņem videi draudzīga dzīvesveida idejas, tāpēc to iekļaušana pasākumu ietvaros ir saprātīgs solis.

Lai mainītos, kādam ir jābūt celmlauzim, un tieši celmlaužiem ir veidota videi draudzīgu pasākumu organizēšanas rokasgrāmata. To veidojot, esam pārlapojuši daudzus līdzīgus pasaulē izdotus materiālus, tikušies un konsultējušies ar pasākumu rīkotājiem un vides organizācijām Latvijā, Dānijā un Lietuvā, kā arī iesaistījuši darba grupā Latvijas pasākumu organizētājus. Rokasgrāmatā galvenokārt skatīta vides ilgtspējība, aicinot rīkoties tā, lai mūsu paaudzes dzīvesveids neapdraudētu nākamo paaudžu iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pārējās divas ilgtspējības dimensijas — sociālā un ekonomiskā — šoreiz netiek skartas, tomēr tās ir vienlīdz nozīmīgas un būtu jāņem vērā, organizējot pasākumus.

Mēs aicinām rīkoties videi draudzīgi ikvienu, bet jo īpaši pasākumu organizatorus — valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekus, komercsektora un nevalstisko organizāciju pārstāvjus —, cilvēkus, kuri rada pasākumu vidi. Mēs ceram, ka rokasgrāmata iedvesmos rīkoties citādi, palīdzēs rūpīgāk pārdomāt pasākuma norisi. Reizēm tie būs nelieli soļi, kas, sākumā piesardzīgi sperti, vēlāk pāraug pārliecinošā maratonskrējienā.

Lai mūsu apkopotie ieteikumi un pieredzes stāsti iedvesmo rīkoties zaļāk gan plaši apmeklētu mūzikas festivālu un valsts mēroga svētku, gan mazāku reģionālu notikumu organizētājus!

Izmantojiet: Rokasgrāmatas videi draudzīgiem pasākumiem elektronisko versiju latviešu valodā.

Seminārs organizēts projekta „Guidelines for Sustainable Event Management” ietvaros ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu.

Ukraiņas dieznvidrietumos dzīvojošie ļaudis ES finanšu institūciju finansētu agrouzņēmumu darbības rezultātā saskaras ar vides un dzīves kvalitātes samazināšanos kā arī iebiedēšanu no uzņēmēju un atsevišķu ierēdņu puses. Augstākminēto izraisa strauja Eiropas lielākās mājputnu fermas izplešanās, ziņo CEE Bankwatch tīkls (bankwatch.org). Ukraiņu lielākās putnu fabrikas īpašnieks Mironivski Hliboproduct (MHP) saņem dāsnu finansiālu atbalstu no Eiropas publiskajām finanšu institūcijām un pasaules bankas, un tiek plānots dubultot ražošanas apjomu, pastiprinot šī biznesa ietekmi un apkārtni gan sociālajā, gan vides jomā, apgalvo cits ziņojums, ko klajā laidis Multinacionālo korporāciju izpētes centrs SOMO.

Bankwatch ziņojums “Melnā pasaule: Ukrainas Agrobizness un lauku kopienu marginalizācija” (“Black Earth: Agribusiness in Ukraine and the Marginalisation of Rural Communities”) atrodams šeit:

http://bankwatch.org/publications/black-earth

SOMO ziņojums: “Vistas skrien: Biznesa stratēģja un putnu ražotāja MHP negatīvā ietekme Ukrainā” (“Chicken Run: The Business Strategies and Adverse Impacts of Poultry Producer MHP in Ukraine” ) atrodama šeit:

http://www.somo.nl/publications-en/Publication_4228?set_language=en

Blogs ar augstas izšķirtspējas bildēm un publiskās naudas finansējumu un to saņēmējiem Ukraiņu agrobiznesa sektorā ir atrodams šeit:

http://bankwatch.org/news-media/blog/images-and-graphs-large-scale-agribusiness-ukraine-and-local-communities

Izpētes misija, ko īstenoja Ukraiņu un starptautisku pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji apmeklēja Ukrainas dienvidrietumu reģionu un tikās ar 100 vietējiem iedzīvotajiem 2015. gada maijā. Šajā laikā tika saņemts liels daudzums liecību, ka vietējie iedzīvotāji tiek agresīvi ietekmēti no MHP kompānijas pauses, lai tie iznomātu savas zemes un atļautu putnu fabrikas paplašināšanos.

Misijas pārstāvji vizītes laikā bija liecinieki arī spēcīgai smakai, kas nāca no vistu fermas, lielam daudzumam vistu mēslu, kas bija vienkārši izmesti Viņņitsas (Reģions Ukrainas Dienvidrietumos) apkārtējos laukos. Papildinot to, misijas pārstāvjiem bija iespēja pārliecināties par palielinātās transporta plūsmas negatīvo ietekmi lauku ciemos- plaisām mājās un bedrēm lauku ceļos. Šie un citi atklājumi tiek detalizēti aprakstīti Bankwatch ziņojumā.

MHP līdz šim ir saņēmusi vairāk par 500 miljoniem Eiro kā aizdevumus no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (EBRD) un Eiropas Investīciju bankas (EIB), un primāri no Pasaules bankas starptautiskās finanšu korporācijas (IFC)

Šis finansu atbalsts, kura daļa tika izmantota Viņņicas kompleksa būvniecībai, paredzēja, ka MHP ieviesīs vairāku drošības un vides standartus. Kompānija ziņo, ka tās darbība atbilst Ukraiņu likumdošanai un tā seko līdz pasaules labās prakses standartiem.

Tomēr, vietējo iedzīvotāju liecības rāda, ka sociālās un vides ietekmes negatīvā puse no šāda kompleksa darbības ir nepietiekami mazināta, neskatoties uz saņemtajām pretenzijām.   Kompānija ne tikai izvairās no konsultācijām ar vietējiem iedzīvotājiem, bet arī nekad nav paudusi informāciju, kas izskaidrotu vietējo cilvēku bažas, neskatoties uz nepārtrauktiem pieprasījumiem. Tā rezultātā, MHP nevēlēšanās komunicēt ar bažīgajiem iedzīvotājiem, ir radījusi dabīgu savstarpēju neuzticēšanos.

SOMO analīze liecina, ka negatīvā ietekme, ko izjūt vietējās kopienas ir saistīta ar putnu fabrikas straujo izplešanos. Jau 2014. gadā, pirmajā kompleksa darbības gadā, Viņņicas putnu fabrika ražoja 205 000 tonnas putnu gaļas. Otrā ražotņu fazes būvēšana sāksies šī gada beigās un tiks pabeigta 2018. gadā, kad tiks saražots jau 900 000 tonnu putnu gaļas un liela daļa no tās tiks eksportēta.

Turklāt, negatīvās ietekmes uz vietējām kopienā un vidi mazināšana tiek kavēta, jo MHP turpina neizpaust nepieciešamo informāciju un piedāvā novecojušu pārsūdzību mehānismu izmantošanu. Piedevām, kopš 2014. gada Ukraiņa valdība ir ieviesusi moratoriju iznspekcijām, kas tiešā veidā apdraud veselības un vides standartu ievērošanu ražotnē.

“ES un investīciju bankas pieeja Ukrainas ekonomikas izaugsmei kalpo kāda interesēs, kas nav vietējās kopienas” saka Tim Steinwegs, SOMO vecākais pētnieks. “MHP stāsts rāda, ka ir izplešanās limiti industriālām fermām ir, jo tie sāk traucēt vietējās kopienām”

“Finansu institūcijas, kas MHP redz kā nopietnu spēlētēju Ukrainas ekonomiskajā atlabšanā un Ukrainu kā būtisku spēlētāju globālās pārtikas piegādē, ir jāprioritizē caurspīdīgums, atbildība un vietējo kopienu līdzdalība, nevis to izslēgšana un kontroles uzspiešana tikai dažu cilvēku rokās” saka Fidanka Bacheva- McGrath, EBRD koordinatore CEE Bankwatch tīklā.

http://bankwatch.org/news-media/for-journalists/press-releases/rural-communities-ukraine-bearing-brunt-unchecked-agribusi

No Latvijas Zaļās kustības misijā Ukrainā un CEE Bankwatch ziņojuma tapšanā piedalījās Āris Ādlers