Ir pagājuši 10 gadi kopš pirmās “Saglabāsim Latvijas Kāpas” kampaņas. Kopš tā laika kāpu saglabāšana ir Latvijas Zaļās kustības prioritāte kas kļuvusi par plānveidīgu programmu, kuras ietvaros dažādos formātos darbs notiek regulāri. 2018. gada sākumā uzsākās kārtējais šīs programmas projekts turpmākajiem trim gadiem.
Mazs ekskurss vēsturē.
Ar mērķi maksimāli informēt Latvijas sabiedrību un ārvalstu tūristus par mūsu piekrastes dabas bagātībām un nepieciešamību tās nosargāt, 2007.gadā, piesaistot vietējos un ārvalstu fondus, LZK uzsāka kampaņu “Saglabāsim Latvijas Kāpas”. Nākošo trīs gadu laikā situācija krasi uzlabojās, jo plaši tika izplatīti bukleti vairākās valodās, rīkotas sabiedriskās kontroles reidi kāpās, veikta informatīva kampaņa masu medijos un to maksimāli plaši atspoguļoja televīzija un radio. 2016. gadā LZK atkārtoti veica reidus visā piekrastē, secinot, ka situācija kopumā pasliktinās – kāpas atsevišķos piekrastes posmos tiek izbraukātas un tādējādi pakļautas iznīcībai. Pieaugošais tūristu un pašmāju atpūtnieku skaits, kā arī kvalitatīvas infrastruktūras, konkrēti atpūtas vietu un auto stāvvietu trūkums, veicināja strauju kāpu dabas daudzveidības iznīcināšanu un kāpu joslas degradāciju kopumā.
Latvijas piekraste ir unikāla ar saviem dabas un kultūras pieminekļiem, Natura 2000 un citām neskartām kāpu teritorijām, kas piesaista apmeklētājus, bet būtiska šīs teritorijas problēma ir kvalitatīvas un daudzfunkcionālas infrastruktūras objektu nepietiekamība. Pieaugošais tūristu un pašmāju atpūtnieku skaits, atpūtas vietu un auto stāvvietu trūkums, veicina strauju kāpu dabas daudzveidības iznīcināšanu.To veicina arī informācijas trūkums par saudzējamajām kāpu teritorijām un to aizsardzības nepieciešamību, lai saglabātu unikālo piekrastes dabu arī nākotnei.
Saskaņā ar MK 17.11.2016. Rīkojumu Nr.692 Tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai visā Latvijas piekrastē tiek plānoti jauni daudzfunkcionāli un kvalitatīvi infrastruktūras objekti.
Tādejādi, LZK darba uzdevums kārtējā, 2017. gada projektā, bija sabiedrības uzmanības pievēršana piekrastes infrastruktūras problēmai un konkrētu risinājumu piedāvājums. Ņemot vērā, ka esošajos un no jauna būvējamos infrastruktūras objektos svarīgs ir ne tikai dabas aizsardzības aspekts, bet arī pieejamības faktors, proti, Universālā dizaina principu īstenošana (atpūtas vietu pieejamība gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan ģimenēm ar bērniem un sirmgalvjiem), šādi objekti nedrīkst būt pretrunā vietējo iedzīvotāju interesēm un to plānošanā ir jāiesaista vietējās iedzīvotāju grupas, ieinteresētās NVO un eksperti. Šī darba rezultātam jābūt konkrētu kāpu joslas infrastruktūras objektu izbūves-pārbūves veicināšana, nodrošinot dabas saglabāšanu un vienlaicīgi arī pieejamību vairākos piekrastes posmos, vismaz septiņās Latvijas piekrastes vietās.
Sekojoši, 2018.–2020. projekta ietvaros paredzēti konkrēti piekrastes publiskās infrastruktūras labiekārtošanas darbi, kā arī pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Šajā laikā notiks Kāpu sakopšanas talkas un priežu stādīšana, kā ikgadēja tradīcija, kurā iesaistīsies pašvaldības, skolas, vietējā sabiedrība, Latvijas valsts meži un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki.
Savukārt, Dabas pieejamības sertifikāta ieviešana, kuras kritēriju izpildē tiktu apvienoti dabas aizsardzības un universālā dizaina principi, kā arī darbs pie Latvijas sertificēšanas sistēmas starptautiskas atzīšanas, ir būtisks mērķis un atbildīgs uzdevums nākošo trīs gadu periodam.
Lai mums veicas kopā paveikt šo darbu!
