Gatavojoties Rail Baltica trases sabiedriskajai apspriešanai, kas notiks no 19. novembra līdz 1. decembrim 15 pašvaldībās, kuras skar trase, Latvijas Zaļā kustība sadarbībā ar speciālistiem no Vides Aizsardzības kluba un Latvijas Dabas fonda, aicina paplašināt diskusiju par Rail Baltica trases lietderību.

Ņemot vērā milzīgās publiskās investīcijas projektā Rail Baltica (3.6 miljardi eiro, no tām Latvijā līdz 2 miljardiem eiro (AECOM dati, precīzas izmaksas būs zināmas Nacionālās izpētes rezultātā 2016.gadā)), Latvijas Zaļā kustība 2015. gada 4. novembrī nosūtīja vēstules LR Satiksmes ministrijai, LR Ekonomikas ministrijai un LR Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu sniegt detalizētu informāciju par projekta finansēšanas modeļiem un projekta ietekmi ne tikai uz vidi, bet arī uz tautsaimniecību kopumā, kā arī uz reģionālo attīstību.

Mūsu lielākās bažas ir saistītas ar projekta ietekmi uz vietējām kopienām pie dzelzceļa, kas ietver faktu, ka tiks atsavināti īpašumi cilvēkiem, kam tie piederējuši vairākās paaudzēs, attīstība koncentrējās uz mērķtiecīgu valsts urbanizāciju, projektam būs negatīva ietekme uz jau esošās transporta infrastruktūras uzturēšanu, vietējo pašvaldību attīstības plānu nesaskaņotību ar plānu būvēt dzelceļa līniju. Tāpat Latvijas Zaļo kustību satrauc projekta neskaidrie ekonimiskie ieguvumi kopīgās valsts depopulācijas kontekstā kā arī plānoto finanšu investīciju alternatīvu valsts ekonomikā analīzes publiska neesamība.

Latvijas Zaļā Kustība uzskata, ka ir svarīgi projektu Rail Baltica vērtēt plašākā – ietekmes uz vidi, sabiedrības un reģionu attīstības kontekstā, un neaprobežoties tikai ar diskusijām par projekta ietekmi uz īpašumiem, caur kuriem plānots izbūvēt dzelzceļa līniju, un projekta tehniskajiem risinājumiem, kā piemēram, pieturu skaitu un savienojumu ar Rīgas Starptautisko lidostu.