Kompānija “Myronivsky Hliboproduct PJSC” , kas Ukrainā vairāk zināma ar saīsinājumu MHP ir viena no lielākajiem graudu un mājputnu ražotājām Eiropā ar vienu no spēcīgākajiem zīmoliem Ukrainā, kā arī ar vienu no lielākajiem potenciāliem izaugsmei, lai kļūtu par lielāko gaļas ražotāju Ukrainā.
Uz doto brīdi Eiropas Investīciju banka ir apstirpinājusi 85 miljonu EUR kredītu kompānijas biznesa modeļa pārveidei un kompānijas ekspansijas veicināšanai lauku reģionos, savukārt iepriekšējos gados sākot ar 2010. gadu no Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības bankas lauksaimniecības infrastruktūrai un tirgus ekspansijas stratēģijas īstenošanai saņemti 165 miljoni ASV dolāru.
Šobrīd aktīvi tiek rakstīti arvien jauni vietējo Nevaldības organizāciju un aktīvistu ziņojumi par vietējo kopienu iebildumiem par MHP ekspansiju un tās negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī uz sociālajiem aspektiem. Turklāt, kopā ar MHP izplešanās plāniem četros reģionos vietējās kopienās parādās arvien jauni gadījumi, kuros būtu nepieciešama steidzīga rīcība, lai uzlabotu kompānijas rīcību.
Kopienu iebildumi un spiediens uz aktīvistiem
Kompānijai savā ekspansijas darbībā novērojamas sistemātiskas problēmas dialoga veidošanai ar vietājām kopienām. Kā ziņo vietējo kopienu aktīvisti un NVO, MHP izdara sistemātisku spiedienu tajās kopienās, kurās cilvēki ir iebilduši pret MHP kompānijas būvniecības plāniem.
Vietās, kur MHP izvērš savu darbību, visu iesaistīto pušu dialoga veidošana aizvien cieš neveiksmi. Tas veido kompānijai aizvien sliktāku reputāciju. Četvertinivkas ciemā, kas atrodas Viņņicas reģionā, kopienas publiskajās tikšanās balsoja pret jebkādu būvniecību, tomēr MHP turpināja plānus. Kā atbildes reakcija kompānijas ignorancei 2015. gada nogalē sekoja iedzīvotāju ceļu bloķēšanas aktivitātes. Neilgi pēc protestiem, aktīvists no Četvertinovkas ciemata tika piekauts. Vardarbību veica neidentificēti cilvēki Ladižinas pilsētas tirgū. Cietušais uzskata, ka šis atgadījums ir saistāms ar viņa darbību pret MHP būvniecību viņa ciemā. Līdzīgs notikums ir noticis arī agrāk ar vienu no aktīvistiem Ladižinā. Pēdējais vardarbības akts noticis Jasnorižija ciemā (Cherkasy reģions). Vasils Tkačenko, Jasnorijas ciema padomes vadītājs, tika piekauts ciemata padomes telpās 2015. gada 21. decembrī. Tkačenko bija aktīvs MHP būvniecības pretinieks viņa ciema teritorijā.
Informācijas un konsultāciju trūkums ar vietējām kopienām
Bez jau iepriekš minētā, ietekmētajām kopienām nebija pieejama ar vides ietekmi uz vidi informācija, Ietekmes uz vidi novērtējumu dokumenti ir pieejami projektu finansētāju banku mājas lapās, tomēr vietējām kopienām nebija pieejama informācija par šo faktu publisko apspriežu laikā. Ciemata iedzīvotāji un vietējās autoritātes nezināja neko par to, kura no iestādēm (Eiropas Investīciju Banka, Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības banka vai kāds cits finsanšu instruments) plāno investēt kompānijā MHP. Šis fakts ierobežo iespēju vietējiem iedzīvotājiem izmantot finanšu iestāžu izstrādātos iebildumu sniegšanas mehānismus (Complaign mechanisms)
Jau vairāku gadu garumā, kompānija MHP neveiksmīgi mēģina izveidot kvalitatīvu dialogu ar vietējām kopienām. Mūsu skatījumā, kompānijas finansētājiem būtu jāveido sadarbība un jārespektē iedzīvotāju tiesības protestēt kā arī izteikt savu viedokli un jāiegrožo nelikumīgas darbības pret protestētājiem. Mēs aicinām jebkuru finansētāju pārliecināties un ņemt vērā vietu sociālo situāciju, kas saistīta ar kompānijas MHP darbības paplašināšanu.
Ietekme uz vidi un sociālajiem aspektiem
Uz doto brīdi, MHP kompānijas biznesa paplašināšana Ukrainas mērogā ir balstīta uz neadekvātu un krietni samazinātu ietekmes uz vidi un sociāliem aspektiem novērtējumu.
- Nepietiekami ir izvērtēta ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Piemēram, dokumentā nav minēts, ka Jablunivas ciemā plānotā ferma tiek plānota būvēt blakus aizsargājamai teritorijai- Seredņiodņiprovski Nacionālais dabas parkam.
- Vairākos Ietekmes uz vidi novērtējumos trūkst novērtējums par amonjaka, putekļu, sērūdeņraža un slāpekļskābes emisiju apjomu, kam būtu jābūt atbilstoši labākajām Eiropas Savienības praksēm. Līdzīgi ir arī nekorekti norādītās gāzu emisijas novērtējumu dokumentos.
- Ietekmes uz vidi novērtējums identificē nozīmīgu artēzijas aku ūdens izmantošanu, tomēr dokumentos trūkst ģeohidroloģiskā novērtējuma potenciālās ietekme uz šādu ūdens izmantošanu.
- Ietekmes uz vidi novērtējumā trūkst arī mēslu vadības sistēmas apraksts, kas ietver mēslu uzglabāšanu un likvidēšanu. Vizuāli, mēslu uzglabāšana Viņņicas un Čerkassa reģionos, liecina, ka kompānija izmanto nenossegtas novietenes, kas nav atbilstošas EU labajai praksei. Šāda tipa novietnes bez jumta, ir potenciāls smakas avots, gaisa piesārņotājs un gāzu emisiju vairotājs. Viņņicas reģionā mēsli ir izvietoti arī tā sauktajās laicīgās uzglabāšanas vietās atklātos laukos, kas arī nav minēts novērtējuma dokumentos, un kam arī ir negatīvs potenicālā vides ietekme.
- Ietekmes uz vidi novērtējumā nav minētas arī citas netiešās ietekmes, kā piemēram, pastiprināta ceļu lietošana, kas vietējiem iedzīvotājiem liek dzīvot aizvien pieaugošā putekļu un vibrāciju apstākļos.
Pilna un vispusīga novērtējuma uz sociālajiem un vides aspektiem novērtējuma trūkuma dēļ, pastāvīgi dokumentācijā tiek mazināta kompānijas MHP darbības negatīvā ietekme.
Zemju paplašināšanās un spiediens uz kopienām
Lauksaimniecības zeme Ukrainā ir sadalīta gabalos, kas ir aptuveni divu hektāru lielumā un ir sadalīta vietējo iedzīvotāju vidū. Valstī valda moratorijs pārdot lauksaimniecības zemi, tāpēc vietējie iedzīvotāji var tikai iznomāt zemi. Tā kā MHP aizvien meklē iespējas iznomāt vairāk zemes Ladižinas apkārtnē, lai paplašinātu Viņņicas kompleksu, dažādu vides organizāciju ekspedīcijā, kas notika 2015. gada maijā, tika intervēti vietējie iedzīvotāji Ulianovkas un Bilousivkas ciemos, kuri atzina, ka izjutuši spiedienu iznomāt viņu zemi kompānijai. Vietējie iedzīvotāji atzina, ka sistemātiski tiek spiesti parakstīt nomas līgumus ar kompāniju. Cilvēki tiek regulāri apmeklēti individuāli, pat līdz četrēm reizēs. Kompānija no sākuma vēršas pie neaizsargātajiem iedzīvotājiem, īpaši veciem ļaudīm, vientuļām atraitnēm, tomēr arī strādnieki un ģimenes tiek spiestas un pierunātas iznomāt viņu zemes gabalus.
Ilgtspējīga ekonomikas attīstība prasa caursaktāmību, atbildību un lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Tādas kompānijas kā MHP ir jāiesaista atklātā dialogā ar vietējām kopienām pilsonisko sabiedrību, lai nodrošināt to jautājumu un bažu kliedēšanu par potenciālo sūdzību izvērtēšanu. Publiskiem attīstības finansētājiem nevajadzētu sadarboties ar kompānijām, kas neievēro šos standartus.
Rakstā izmantoti www.bankwatch.org materiāli. Foto: Āris Ādlers un Kadri Green
Šis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.