Tūkstošgades attīstības mērķi

Fons ANO Tūkstošgades attīstības mērķi infografikai

 

[lzk-img]tam-1[/lzk-img]

1. mērķis. Samazināt nabadzību

Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai Latvijā 2012.gadā bija pakļauti 740 tūkstoši iedzīvotāju jeb 35,2% – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs .
Latvijas iespējas ienākumu nevienlīdzības samazināšanai ekonomiskās krīzes un tās seku pārvarēšanas laikā 2009.-2011.gadā bija visai ierobežotas, un tāpēc sociālā palīdzība mērķtiecīgi tika novirzīta pašiem trūcīgākajiem, kas deva pozitīvu impulsu ienākumu nevienlīdzības samazināšanai. Līdz ar to pēc 2008. gada krīzes bijis neliels nevienlīdzības samazinājums.

[lzk-img]tam-2[/lzk-img]

2. mērķis. Nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, kā arī iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību

Ir veiktas investīcijas, lai nodrošinātu izglītības pieejamību bērniem ar invaliditāti; pašvaldības piešķir līdzekļus, lai nodrošinātu bezmaksas pusdienas bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Veiktie pasākumi ir veicinājuši vispārēju pamatizglītības pieejamību. 2011.gadā 98,6% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju bija ieguvuši vismaz pamatizglītību.

Ir gūti ievērojami panākumi vidējās izglītības pieejamības paplašināšanā. 2000.gadā tikai 68,9% pilngadīgu jauniešu apmeklēja kādu izglītības iestādi. 2010.gadā šis rādītājs bija paaugstinājies līdz 88,5% un 2011.gadā – līdz 89,2%. Latvija savu mērķi ir sasniegusi.

Lai arī ir pieejami kvantitatīvie rādītāji, par izglītības pieejamību visiem vienlīdzīgi joprojām var dikutēt, tāpat arī nevar izmērīt iegūtās izglītības kvalitāti.

[lzk-img]tam-3[/lzk-img]

3. mērķis Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem

Latvija vēlas samazināt mūža garuma atšķirības starp dzimumiem un pietuvināt tās Eiropas vidējam rādītājam, kā arī samazināt atšķirības starp sieviešu un vīriešu rīcībā esošo finanšu daudzumu.

Latvija ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību gan likumdošanā, gan praksē. Piemēram, viena trešdaļa valdības ministru ir sievietes, kas ir vislabākais rezultāts starp Austrumeiropas valstīm.

Joprojām Latvijā ir vērojama nevienlīdzība pēc ienākuma līmeņa (sieviešu vidējā bruto alga salīdzinājumā ar vīriešu ir bijusi par 15% – 19 % zemāka (2007.-2013. gadā). Atsevišķās nozarēs pat vēl augstāka – līdz pat 60%.

[lzk-img]tam-4[/lzk-img]

4. mērķis. Mazināt bērnu mirstību

Bērnu mirstības īpatsvars ir vienmērīgi sarucis. 2005. gadā uz 1000 dzīvi dzimušu bērnu bija 7,8 zīdaiņu nāves gadījumi, turpretī 2010. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 5,7 un nu ir nedaudz tuvinājies ES-27 vidējam rādītājam – 4. Ir gūti ievērojami panākumi, samazinot par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstību. 2005. gadā par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstība bija 2,0 bērni no 1000, kamēr 2011. gadā šis īpatsvars jau bija 1,4. Laika gaitā Latvijā samazinājusies perinatālā mirstība.

Lai arī traumas joprojām ir viens no galvenajiem bērnu mirstības cēloņiem, mirstība no ārējiem cēloņiem turpina samazināties. 2005. gadā ārēju cēloņu dēļ dzīvību zaudēja 18,8 bērni no 0 līdz 14 gadu vecumam uz 100 000 iedzīvotāju. 2012. gadā šis īpatsvars saruka vairāk nekā par pusi – līdz 7,9.

[lzk-img]tam-5[/lzk-img]

5.mērķis. Uzlabot mātes veselību

Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem aizvadītajā desmitgadē mātes mirstības līmenis Latvijā svārstījās no 4 līdz 46 nāves gadījumiem uz 100 000 dzīvi dzimušiem, kamēr ES vidējais mātes mirstības rādītājs bija aptuveni 6/7 nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušiem. Absolūtos skaitļos vērtējot, 2012. gadā tika reģistrēti 4 mātes nāves gadījumi, 2011.gadā – tikai viens mātes nāves gadījums, 2010. gadā bija 5 gadījumi, 2009. gadā – 10 gadījumi, 2005. gadā – viens gadījums. Bieži vien mātes nāvi izraisa cēloņi, kas nav saistīti ar grūtniecību, piemēram, gripa vai vēzis.

[lzk-img]tam-6[/lzk-img]

6. mērķis. Ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes un difterijas izplatību, kā arī citus novēršamus nāves cēloņus

HIV/AIDS statistikas analīze par laika periodu no 2004.-2012.gadam liecina, ka situācija ir salīdzinoši stabila: 14,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2004.gadā, 14,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2011.gadā un 16,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2012. Gadā. Sadalījumā pa inficēšanas veidiem ar HIV, visbiežāk inficējas heteroseksuālu kontaktu ceļā (38% no kopējā inficēšanās gadījumu skaita laikā no 2004. līdz 2012.gadam). Samērā bieži ar HIV inficējas, arī injicējot narkotikas (34% no kopējā inficēšanās gadījumu skaita no 2004. līdz 2012.gadam).

Pirmreizējo tuberkulozes gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir samazinājies par 32%; mirstība no tuberkulozes ir mazinājusies 2,5 reizes.

Latvijā ik gadu mazinās mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ. 2000. gadā bija 152 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un 2010. gadā – 84,94 uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs bija aptuveni 36,5 uz 100 000 iedzīvotāju.

Latvija ir viena no valstīm ar visaugstāko pašnāvību līmeni Eiropā – no 2009.-2012. gadam tas pieauga par 15%

[lzk-img]tam-7[/lzk-img]

7. mērķis. Nodrošināt vides ilgtspēju;

Saskaņā ar Jēlas Universitātes izstrādāto Vides stāvokļa indeksu (Environmental Performance Index) Latvija 2014. gadā ierindojās 40. vietā pasaulē (šis rādītājs pēdējos 10 gados uzlabojies par 5,7 %). SEG emisijas ir nedaudz samazinājušās 2013. gadā, sasniedzot 10,9 Mt CO2e. 2012. gadā Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars bija 35,8 % (galvenokārt, biomasa).

Piesaistītas ievērojamas investīcijas ēku siltināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai.

340 tūkstoši ha Latvijas mežu ir iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģiskajā tīklā NATURA 2000. Lai saglabātu dabas resursus, 18 % mežu teritorijas ir noteikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Kopumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem aptuveni 18 % Latvijas sauszemes platības un 34 % teritoriālās jūras.

2012. gada beigās līdz 61,96 % ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem ir nodrošināta centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība. Līdz 2012. gada beigām pabeigti 164 ūdenssaimniecības projekti, no tiem 137 ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projekti apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 un 27 projekti aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2000.

[lzk-img]tam-8[/lzk-img]

8. mērķis. Palīdzēt cilvēkiem mazāk attīstītajās valstīs (attīstības sadarbība).

Saskaņā ar ANO un ES attīstības palīdzības mērķiem Latvijas individuālās attīstības palīdzības finansējuma saistības ir 0,33% no nacionālā kopienākuma (NKI) līdz 2015.gadam. 2012.gadā Latvijas oficiālās attīstības palīdzības īpatsvars NKI bija 0,08% (~16,4 miljoni eiro).