Latvijas Zaļā kustība, sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām šī gada 19.martā nosūtīja vēstuli Reģionālās un pilsētvides politikas Ģenerāldirektorāta direktoram, kurā vēršas pie Eiropas Komisijas atbildīgās institūcijas Kohēzijas politikas plānošanas un ieviešanas kontekstā pieprasot vairāk kontrolēt dalībvalstu virzību uz sadarbību ar sabiedrību un nodrošināt iespēju pēc tehniskās palīdzības, kā arī pēc finansējuma sabiedrības virzītiem projektiem ar mērķi nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku Eiropas Kohēzijas politikas īstenošanu. (Vēstuli var lasīt zemāk)
Līdz šim vairākās valstīs ir novērots, ka partnerības princips ir ieviests nepietiekami zemā kvalitāte un, ka netiek stiprināta sociālo partneru un NVO kapacitāte ES Fondu plānošanas procesā. Kā to nosaka jaunais Partnerības Kodekss un aktīvi pozicionē Eiropas Komisija, dalībvalstīm ir jāstiprina partneru loma ES Fondu plānošanā, ieviešanā, uzraudzībā un novērtēšanā, lai veiksmīgāk sasniegtu Eiropas Kohēzijas politikas mērķus. NVO var kalpot kā zinoši eksperti un nodrošināt caurspīdīguma procesu politikas plānošanas un ieviešanas procesā. Valstīm ir pienākums stiprināt NVO lomu šajos procesos un nodrošināt, ka visa nepieciešamā informācija ir pieejama laikā, ka komentēšanai un dokumentu izpētei ir dots pietiekami ilgs laiks un, ka tiek iesaistīti darba grupās, kā arī EK norāda, ka lai stiprinātu partneru lomu valstīm būtu jāparedz tehniskās palīdzības nodrošinājums. Tas nozīmē, ka dalībvalstīs ne tikai būtu jāpalielina NVO līdzdarbība Fondu plānošanas un ieviešanas procesos, bet arī jānodrošina praktisks atbalsts, lai NVO spētu pilnīgāk ņemt dalību šajos procesos.
Kamēr tiek diskutēts kā palielināt un stiprināt NVO lomu Kohēzijas politikas ieviešanas procesos, pastāv bažas, ka jau esošais partnerības princips, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību ES Fondu plānošanas procesos nav ticis ievērots vairākās valstīs.
Par problēmām partnerības nodrošināšanā dažādās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, var lasīt CEE Bankwatch Network sagatavotajā ziņojumā. Latvijas gadījumā partnerības principa ievērošana ir vērtējama kā apmierinoša, formāli NVO tika aicināti izteikt viedokli un piedalīties plānošanas procesos, taču tika radīti dažādi apgrūtinājumi, piemēram, ļaujot iepazīties ar Darbības Programmas „Izaugsme un Nodarbinātība” drafta variantu, kad tas jau ir bijis vairāk kā 350 lapas pušu garš dokuments (šeit der atcerēties, ka NVO iesaistīšana tieši agrīnākā stadijā veicina daudz pozitīvāku rezultātu),pie kam šī dokumenta komentēšanai atvēlētais laiks bija 3 stundas! Tāpat arī daudzi no sniegtajiem priekšlikumiem ir palikuši bez atbildēm, kāpēc tie ir noraidīti. Tuvojoties dokumenta gala varianta sadarbība bija izveidojusies jau krietni labāka nekā sākuma posma, taču diezgan daudz joprojām bija atkarīgs no nozaru ministrijām un to vēlmi uz sadarbību ar NVO. Pilnu ziņojumu (angļu valodā) var lasīt zemāk.
Šī gada 28.februārī Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja vadīja diskusiju ar Finanšu Ministru A.Vilku kurā galvenais diskusiju objekts bija partnerības nodrošinājums NVO un citiem sociālajiem partneriem. Sarunas gaitā vairāki partneri minēja savu pieredzi par partnerības principa neefektīvu ieviešanu Latvijā ES Fondu plānošanas procesā un aicināja uz sadarbību turpmākajos procesos, īpaši vēršot uzmanību uz nepieciešamību sadarboties MK noteikumu plānošanā. Tāpat tika izdiskutēta ES Fondu Uzraudzības komitejas loma un nepieciešamība atbalstīt iesaistīto partneru kapacitāti. Kā zināms NVO pārstāvji tiek iesaistīti arī projektu vērtēšanā un kamēr tieši šo pašu darbu darot valsts ierēdņi par to saņem atalgojumu, NVO šos pienākumus nodrošina no pašu resursiem. Ministrs Vilka kungs arī pateicās par NVO lomu un aktīvo darbību ES Fondu plānošanā un atzina to par nozīmīgu. Jautājot par iespējamo tehniskās palīdzības nodrošinājumu, Ministr teica, ka šobrīd tiek plānots kā palielināt Uzraudzības komitejas dalībnieku kapacitāti un lomu un, ka drīzumā varētu tikt organizēti kādi apmācību vai pieredzes apmaiņas kursi, lai palielinātu iesaistīto dalībnieku prasmes, taču nav zināms, kad un kā tas notiks. Šobrīd Ministrija pēta un analizē citu valstu piemērus un pieredzi sadarbībā ar NVO, lai zinātu kā turpmāk uzlabot šo darbību, bet par konkrētām rīcībām un secinājumiem Ministrs apsolīja, ka būs zināms tikai šī gada rudenī. NVO gan uzsver, ka šādas ,labās prakses piemēru analīzes ir jau plaši pieejamas un arī EK ir izstrādājusi darbības dokumentu tieši sadarbības veicināšanai, ko Ministrija varētu izmantot jau šobrīd. MK un NVO Sadarbības memoranda padomes locekļi klātesot ierosināja šo tematu atkārtoti izskatīt kādā no padomes sēdēm un par to informēt arī pārējos interesentus.
Jāpiemin vien tas, ka Latvijas Zaļā kustība pie šiem jautājumiem turpina darboties un arī pēc diskusijas ar Finanšu Ministriju devās uz Briseli, kur tikās ar DG Regio (Reģionālās un pilsētvides politikas Ģenerāldirektorātu), lai informētu par situāciju Latvijā un iespējamiem ierosinājumiem kā stiprināt NVO līdzdalību Kohēzijas politikas īstenošanā. Atgādinām, ka Latvijas Zaļā kustība darbojas CEE Bankwatch Network tīkla ietvaros, kas ļauj arī Latvijas problemātiku izcelt un aktīvi aizstāvēt Latvijas vides NVO intereses arī Eiropas Komisijā.
Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja
Selīna Vancāne