Par kādu bezjēdzīgu 5G tīkla iedarbības pētījumu

Saskaņā ar avīzē (NRA 28.04.2020) sniegto informāciju (citēju): “Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas juristu apvienība sadarbībā ar Latvijas jauno zinātnieku apvienību veic pētījumu par 5G iespējamo ietekmi un analizē arī specifiski Latvijas apstākļiem interesējošus jautājumus. Tostarp ziņas par […] cilvēka organisma reakcijām uz elektromagnētisko lauku u.c. Pētījums tuvojas noslēgumam.”

Uzskatu, ka šis pētījums ir bijis pilnīgi bezjēdzīgs, pirmkārt, zinot to, ka 5G tīklā izmantojamās frekvences (3,5 GHz) pieļaujamās jaudas jau nosaka priekšstandarts [1], kas izstrādāts (citēju no standarta): ”… uz labi zināmām īslaicīgām iedarbībām, kuras, atkarībā no frekvences, ietver elektriski uzbudināmu nervu un muskuļaudu stimulāciju un silšanu”. Šis standarts nosaka pamatierobežojumus, lai novērstu šīs iedarbības kaitīgās sekas.

Tātad 3,5 GHz frekvences īslaicīgās iedarbības sekas ir zināmas un pieļaujamās jaudas ir noteiktas.

Otrkārt, jautājumā par 5G mobilo skaru tīklā izmantotām jaudām pētījums Latvijā jau ir bijis, kurā konstatēts, ka (citēju no [2]): “3,5 GHz frekvenču diapazonā, laižot 5G, atļautā jauda ir 10 vati uz 1 kvadrātmetru, bet mēs sasniedzam tikai 135 mikrovatus uz kvadrātmetru. Tas ir 0,36% no atļautās normas. Šī jauda ir tik niecīga, ka cilvēka veselību neapdraud,” raidījumā norāda “Bite” tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.”

Ņemot vērā augstāk minēto< nav saprotams, ko jaunu cenšas atklāt  Latvijas juristu apvienība un Latvijas jauno zinātnieku apvienība. Ja nu vienīgi pārbaudīt jau agrāk iegūtos rezultātus.

Latvijas Zaļās kustības speciālisti nenoliedz, ka 5G tīklā izmantoto frekvenču un jaudu kaitīgā iedarbība var atklāties ilglaicīgas (5 līdz 10 gadi) iedarbības rezultātā, līdzīgi kā tas ir izrādījies ar Zemfrekventā elektromagnētiskā lauka  iedarbību. Bet, diemžēl, to mēs uzzināsim tikai pēc 5 vai 10 gadu (kaut ko varbūt pat ātrāk) ilgas 5G tīkla ekspluatācijas.

To, ka dažādu fizikālo un ķīmisko faktoru īslaicīga un ilglaicīga iedarbība var būtiski atšķirties, liecina gan rūpnieciskās frekvences (50 Hz) ilglaicīgas iedarbības sekas, gan DDT, gan azbesta izmantošanas sekas. Rūpnieciskās frekvences ilglaicīgas iedarbības sekas (audzēji, leikēmijas u.c.) lika samazināt pieļaujamās apstarošanas jaudas, bet DDT un azbesta iedarbības sekas lika pat pilnīgi aizliegt šo izstrādājumu izmantošanu saimniecībā. Tāpat neviens nevar zināt, kādas sekas būs no 5G ilglaicīgas (5–10 gadi) izmantošanas, jo tādas pieredzes līdz šim mums nav. Visi 5G frekvenču iedarbības īslaicīgās iedarbības pētījumi jau ir veikti un to atkārtojumi nekādu jaunu pienesumu te nevar dot. Taču neapšaubāmi ir tas, ka tās valstis, kuras pirmās ieviesīs 5G, izrausies tehniskā progresa un rūpniecisko ražojumu konkurētspējas ziņā. Sekas būs (vai varbūt nebūs) – tas viss būs pēc tam.

Atsauces:

[1]. Elektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēku. Priekšstandarts  LVS ENV 50166-2 1995.

[2] 5G raidītājiem Rīgā izmērīts elektromagnētiskais starojums (skat.: https://www.apollo.lv/6778673/5g-raiditajiem-riga-izmerits-elektromagnetiskais-starojums).