No 1.līdz 5.novembrim Melnkalnes (Montenegro) Adrijas jūras piekrastes pilsētā Ulcinjā, notika Eiropas Zaļās jostas asociācijas (EGB) conference, kurā piedalījās pārstāvji no 23 valstīm, kuras iekļaujas 12 000 km garās Zaļās jostas līnijā.

Ulcinjas pilsēta nebija izvēlēta nejauši. Uz jaukās smilšu pludmales un tūrismam pielāgotās infrastruktūras fona, pilsētā ir arī nozīmīgas ekoloģiskās un vides problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir sāls ieguves likvidētā rūpnīca, kuras milzīgajā teritorijā ir putnu ligzdošanas vietas un dažādu retu putnu migrācijas ceļš. Šo objektu, kā pirmo arī apmeklējām izbraukuma sesijas dienā. Nelielajos sāls ieguves dīķos redzējām gan flamingo, gan pelikānus, kas mūsu platuma grādos sastopami tikai zooloģiskajos dārzos. Dažādu koruptīvu darījumu rezultātā Ulcinjas sāls ieguves rūpnīca ir slēgta un visa milzīgā teritorija apdraudēta ar privatizācijas shēmām, kas nozīmētu putnu ligzdošanas teritoriju likvidēšanu. Tomēr, ar EGB aktīvu palīdzību un Eiropas institūciju piesaisti, ir cerības šo dabas teritoriju un putnu starptautiskas nozīmes liegumu saglabāt. Vienā no atjaunotajām nelielajām rūpnīcas ēkām, notiek dažāda veida vietējo uzņēmēju aktivitātes un arī mums bija iespēja iegādāties putnu formas konditoriju, olīvju ziepes un dažādus rokdarbus. Raksturīga Melnkalnes un tuvākā Adrijas jūras reģiona valstu problēma ir piekrastes un liedaga piesaŗņojums ar sadzīves atkritumiem, kurus savāc tikai sezonas laikā, kad liedagos uzturas tūristi. Nesezonā visi sadzīves un izskalotie atkritumi paliek liedagā.

Konferences laikā tika prezentēti arī EGB jaunās projektu iniciatīvas BESTBelt iesniegtie un atbalstītie projekti, kuru vidū bija arī divi Latvijas projekti.  Mūsu projektu – Bērzciema Pelēkās kāpas atjaunošana, prezentēja mūsu eksperts Ilmārs Bodnieks, savukārt par “Lauku Ceļotāja” projektu par vienotu lauku tūrisma piekrastes standartu izveidi pastāstīja projekta autors Juris Smaļinskis. Par konferences tradīciju jau izveidojusies katras valsts nacionālo ēdienu degustēšana, kas veicināja sarunas un jaunu kontaktu veidošanu.

Konferences galvenā tēma bija zaļo darba vietu definēšana (Green Jobs) un popularizēšana. Par šo nozīmīgo dabas saglabāšanas un sociālekonomisko modeļu sinerģiju, nolemts turpināt diskusiju arī turpmāk dažādu citu EGB forumu ietvaros. Izmantojot iespēju, LZK pārstāvji iepazinās arī ar Serbijas un Horvātijas dabas objektiem.