• Jaunumi
  • Publikācijas
    • Attīstības mērķi un dabas kapitāls
      • Infografika “Attīstība un vide”
    • Enerģētika un klimats
    • ES fondi
    • Vietējā ekonomika
  • Aktuālie projekti
    • Saglabāsim Latvijas kāpas
    • Ilgtspējīgu pasākumu vadības vadlīnijas
    • “Tūkstošgades Attīstības Mērķi – valstu finanšu vadība”
    • Līdzdalības veicināšana atkritumu pārvaldībā
    • “Diena bez auto”
    • „EKOenerģijas sertifikāta popularizēšana Latvijā”
    • Projekts “Vides aktīvistu prasmju banka”
    • Projektu ideju konkurss
  • Par mums
    • Darbība
    • Dalība NVO tīklos
    • Mūsu komanda
    • Reģionālās nodaļas
    • Rekvizīti | Kur mūs atrast?
    • Statūti
    • Interešu aizstāvība
  • Iesaisties
    • Vakances
    • Zaļie padomi
  • Foto galerija

Vides aizsardzība un ilgtspējīgas attīstības veicināšana Latvijā, Eiropā un pasaulē

  • Latvian Green Movement
  • Projects
  • Contact us

ES struktūrfondu investīcijas Latvijā: kas slēpjas aiz Latvijas “zaļā” tēla?

Enfants_terriblesKlimata pārmaiņas ietekmē mūs jau šobrīd un tas rada neatgriezeniskas sekas gan vidē, gan sabiedrībā, kas ar laiku var radīt neizmērojamus izdevumus nākamajām paaudzēm, pakļaujot tās vēl neapzinātiem riskiem un ierobežojot sabiedrības izaugsmes iespējas. Tādējādi Eiropa šobrīd ir saskārusies ar lieliem izaicinājumiem publisko investīciju jomā, lai līdz 2050.gadam sasniegtu tās nospraustos mērķus – pāreja uz ekonomiku, kas ir brīva no fosilās enerģijas, kas ir balstīta atjaunīgo energoresursu izmantošanā un vispārējā resursu efektīvā izmantošanā. Eiropas Savienības Struktūrfondiem 2014-2020.gada plānošanas periodā (turpmāk tekstā – ES Fondi) 351 miljardu EUR apmērā ir jānodrošina būtiska daļa šo investīciju, it īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, kur ES Fondi veido lielāko daļu no publiskajām investīcijām infrastruktūrā.

[su_pullquote align=”right”]CEE Bankwatch Network pētījums “Climate`s Enfants Terribles. How New Member States’ Misguided Use of EU Funds is holding back Europe`s Clean Energy Transition”[/su_pullquote]

CEE Bankwatch Network veiktais pētījums atklāj, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tikai 7% no 178 miljardiem eiro ES Fondu tērēs, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un pāreju uz tīru enerģiju. Dalībvalstis klimata integrēto pieeju ES Fondos ir veikušas pavirši un investīciju ieguldījums pārejā uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku ir nebūtisks. Klimata integrētā pieeja ir nostiprināta ES Fondus reglamentējošos normatīvajos aktos un tā paredz, ka ietekme uz klimata pārmaiņām ir jāizvērtē un jāņem vērā visās investīciju jomās, ne tikai tajās, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz klimatu.

Arī Latvija nav pacentusies, lai ilgtspējības un ietekmes uz klimata pārmaiņām apsvērumi tiktu ņemti vērā visos projektos un pasākumos, kas saņems ES Fondu atbalstu laikā no 2014. līdz 2020.gadam – kopumā 4,5 miljardi eiro.

Piemēram, statistikas dati liecina, ka atjaunīgo energoresursu daļa kopējā enerģijas galapatēriņā ir 37% (Eurotst, 2013) un prognozes liecina, ka Latvijas sasniegs mērķi – līdz 2020.gadam palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu 40% apmērā no enerģijas galapatēriņa. Ar šiem rādītājiem Latvijas atrodas otrajā vietā Eiropā. Tikai Zviedrijā ir lielāks atjaunīgo energoresursu patēriņš – vairāk kā puse no enerģijas galapatēriņa. Lai arī atjaunīgo energoresursu izmantošanas pieaugums izklausās pēc pozitīvas tendences, tomēr pastāv daži riski. Latvija lepojas ar to, ka ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā – vairāk kā 50% no teritorijas klāj meži. Ar to arī ir izskaidrojams, ka enerģijas ražošanā 82% no visiem atjaunīgajiem energoresursiem ir biomasa, no kuras 98% ir kurināmā koksne (Centrālās Statistikas pārvalde, 2013). Arī ES Fondu investīcijas 26.6 miljonu eiro ampērā atbalstīs tikai biomasas izmantošanu, atstājot saules un vēja enerģiju bez jebkāda atbalsta.

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam norāda uz risku, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana, ar to saprotot kurināmās koksnes izmantošanu, var intensificēt mežsaimniecību, kas atstāj negatīvu ietekmi uz dabas daudzveidību un apdraud dabīgu mežu veidošanos un saglabāšanos. Turklāt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš norāda, ka problēmas var radīt arī tas, ka jebkādas infrastruktūras attīstība Latvijā notiek galvenokārt uz valsts mežu rēķina un atmežošanas radītās emisijas varēsim kompensēt tikai ar meža ieaudzēšanu. Pašreiz atmežošana rada aptuveni 50 reizes lielākas emisijas nekā meža ieaudzēšanas radītā CO2 piesaiste.

Vairāk par ES Fondu investīcijām energoefektivitātes pasākumos un transporta sektorā un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un klimatu var atrast šeit (angļu valodā).

Juris Dilba

Latvijas Zaļā Kustība / CEE Banwatch Network

CEE Bankwatck Network kampaņu koordinators Latvijā

juris.dilba@bankwatch.org

2016-01-29 LZK

Post navigation

Kas ir Dienvidu Gāzes koridors? Kāpēc mums to nevajag finansēt! → ← Enerģētiskā nabadzība Latvijā – eksperta analīze

Jaunumi

  • Vēl divi 2018. gada projekti
  • “TRADĪCIJA 22”
  • Plakātu konkurss „Zaļai Latvijai – zaļu jūru“

Temati

  • Attīstības Sadarbība (9)
  • Enerģija (23)
  • ES fondi (15)
  • Klimats (18)
  • Sabiedrības līdzdalība (21)
  • Saglabāsim Latvijas kāpas! (14)
  • Vides izglītība (6)
  • Vietējā ekonomika (1)

Meklēt lapā

Sadarbības partneri

Sadarbības partneri ārvalstīs:

 

Coalition Clean Baltic

 
 
Baltic Sea Conservation Foundation
 
Inforse
 
 

Friedrich Ebert Stiftung

 
Zviedrijas vēstniecība
 
 

Sadarbības partneri Latvijā:

Latvijas Vides aizsardzības fonds

LR Ārlietu ministrija

 

LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minitrija

 

Apeirons

 

Vides aizsardzības klubs 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

 
  • Jaunumi
  • Publikācijas
    • Attīstības mērķi un dabas kapitāls
      • Infografika “Attīstība un vide”
    • Enerģētika un klimats
    • ES fondi
    • Vietējā ekonomika
  • Aktuālie projekti
    • Saglabāsim Latvijas kāpas
    • Ilgtspējīgu pasākumu vadības vadlīnijas
    • “Tūkstošgades Attīstības Mērķi – valstu finanšu vadība”
    • Līdzdalības veicināšana atkritumu pārvaldībā
    • “Diena bez auto”
    • „EKOenerģijas sertifikāta popularizēšana Latvijā”
    • Projekts “Vides aktīvistu prasmju banka”
    • Projektu ideju konkurss
  • Par mums
    • Darbība
    • Dalība NVO tīklos
    • Mūsu komanda
    • Reģionālās nodaļas
    • Rekvizīti | Kur mūs atrast?
    • Statūti
    • Interešu aizstāvība
  • Iesaisties
    • Vakances
    • Zaļie padomi
  • Foto galerija
Latvijas Zaļā Kustība