Category Archives: Dažādi

Diskusija par nevienlīdzību

Otrdien, 20.oktobrī, plkst.18:00 Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15, notiks atklāta profesionāļu diskusija par Latvijas lomu globāla un nacionāla mēroga nevienlīdzības mazināšanā.

Diskusijas dalībnieki:
Ilze Viņķele – 12.Saeimas deputāte, LR Labklājības ministre 2011 – 2014;
Mārtiņš Krieviņš – Valsts Kancelejas direktors;
Gints Turlajs – pieredzējis ekonomists un pētnieks;
Māra Sīmane – Pārresoru koordinācijas centra konsultante;
Āris Adlers – Latvijas Zaļās kustības pārstāvis, pētījis investīciju ietekmi uz valstu attīstību;
Zanda Kalniņa – Lukaševica – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Diskusijas moderatore – Elīna Kolāte.

Viens no šī gada septembrī pieņemtajiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem jeb post-2015 mērķiem, kas iezīmē pasaules attīstību līdz 2030.gadam, ir mazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē gan valstu sociālās attīstības jomā, gan ekonomiskās attīstības jomā. Lai šo mērķi sasniegtu, ikvienai valstij jāstrādā lokāli, mazinot nevienlīdzības izpausmes valsts iekšienē, savukārt attīstītajām valstīm sava darbība jāvērš arī uz nevienlīdzības mazināšanai starp valstīm.

Diskusijas laikā tiks analizēti jautājumi par Latvijas lomu globāla un nacionāla mēroga nevienlīdzības mazināšanā, ņemot vērā Latvijas līdzšinējo politiku uz nevienlīdzības mazināšanu valsts iekšienē un sasniegtajiem rādītājiem, kā arī pievēršoties Latvijas ārpolitikai starptautiskas nevienlīdzības mazināšanas kontekstā – dalībai ES institūcijās, attīstības sadarbības projektiem u.c.

Uz diskusiju aicināts ikviens interesents.

Ukraiņu lauku kopienas cieš no nekontrolētas lauksaimniecības ražotņu ekspansijas, atzīst divos jaunos ziņojumos

Ukraiņas dieznvidrietumos dzīvojošie ļaudis ES finanšu institūciju finansētu agrouzņēmumu darbības rezultātā saskaras ar vides un dzīves kvalitātes samazināšanos kā arī iebiedēšanu no uzņēmēju un atsevišķu ierēdņu puses. Augstākminēto izraisa strauja Eiropas lielākās mājputnu fermas izplešanās, ziņo CEE Bankwatch tīkls (bankwatch.org). Ukraiņu lielākās putnu fabrikas īpašnieks Mironivski Hliboproduct (MHP) saņem dāsnu finansiālu atbalstu no Eiropas publiskajām finanšu institūcijām un pasaules bankas, un tiek plānots dubultot ražošanas apjomu, pastiprinot šī biznesa ietekmi un apkārtni gan sociālajā, gan vides jomā, apgalvo cits ziņojums, ko klajā laidis Multinacionālo korporāciju izpētes centrs SOMO.

Ukraina

Bankwatch ziņojums “Melnā pasaule: Ukrainas Agrobizness un lauku kopienu marginalizācija” (“Black Earth: Agribusiness in Ukraine and the Marginalisation of Rural Communities”) atrodams šeit:

http://bankwatch.org/publications/black-earth

SOMO ziņojums: “Vistas skrien: Biznesa stratēģja un putnu ražotāja MHP negatīvā ietekme Ukrainā” (“Chicken Run: The Business Strategies and Adverse Impacts of Poultry Producer MHP in Ukraine” ) atrodama šeit:

http://www.somo.nl/publications-en/Publication_4228?set_language=en

Blogs ar augstas izšķirtspējas bildēm un publiskās naudas finansējumu un to saņēmējiem Ukraiņu agrobiznesa sektorā ir atrodams šeit:

http://bankwatch.org/news-media/blog/images-and-graphs-large-scale-agribusiness-ukraine-and-local-communities

Izpētes misija, ko īstenoja Ukraiņu un starptautisku pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji apmeklēja Ukrainas dienvidrietumu reģionu un tikās ar 100 vietējiem iedzīvotajiem 2015. gada maijā. Šajā laikā tika saņemts liels daudzums liecību, ka vietējie iedzīvotāji tiek agresīvi ietekmēti no MHP kompānijas pauses, lai tie iznomātu savas zemes un atļautu putnu fabrikas paplašināšanos.

Misijas pārstāvji vizītes laikā bija liecinieki arī spēcīgai smakai, kas nāca no vistu fermas, lielam daudzumam vistu mēslu, kas bija vienkārši izmesti Viņņitsas (Reģions Ukrainas Dienvidrietumos) apkārtējos laukos. Papildinot to, misijas pārstāvjiem bija iespēja pārliecināties par palielinātās transporta plūsmas negatīvo ietekmi lauku ciemos- plaisām mājās un bedrēm lauku ceļos. Šie un citi atklājumi tiek detalizēti aprakstīti Bankwatch ziņojumā.

MHP līdz šim ir saņēmusi vairāk par 500 miljoniem Eiro kā aizdevumus no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (EBRD) un Eiropas Investīciju bankas (EIB), un primāri no Pasaules bankas starptautiskās finanšu korporācijas (IFC)

Šis finansu atbalsts, kura daļa tika izmantota Viņņicas kompleksa būvniecībai, paredzēja, ka MHP ieviesīs vairāku drošības un vides standartus. Kompānija ziņo, ka tās darbība atbilst Ukraiņu likumdošanai un tā seko līdz pasaules labās prakses standartiem.

Tomēr, vietējo iedzīvotāju liecības rāda, ka sociālās un vides ietekmes negatīvā puse no šāda kompleksa darbības ir nepietiekami mazināta, neskatoties uz saņemtajām pretenzijām.   Kompānija ne tikai izvairās no konsultācijām ar vietējiem iedzīvotājiem, bet arī nekad nav paudusi informāciju, kas izskaidrotu vietējo cilvēku bažas, neskatoties uz nepārtrauktiem pieprasījumiem. Tā rezultātā, MHP nevēlēšanās komunicēt ar bažīgajiem iedzīvotājiem, ir radījusi dabīgu savstarpēju neuzticēšanos.

SOMO analīze liecina, ka negatīvā ietekme, ko izjūt vietējās kopienas ir saistīta ar putnu fabrikas straujo izplešanos. Jau 2014. gadā, pirmajā kompleksa darbības gadā, Viņņicas putnu fabrika ražoja 205 000 tonnas putnu gaļas. Otrā ražotņu fazes būvēšana sāksies šī gada beigās un tiks pabeigta 2018. gadā, kad tiks saražots jau 900 000 tonnu putnu gaļas un liela daļa no tās tiks eksportēta.

Turklāt, negatīvās ietekmes uz vietējām kopienā un vidi mazināšana tiek kavēta, jo MHP turpina neizpaust nepieciešamo informāciju un piedāvā novecojušu pārsūdzību mehānismu izmantošanu. Piedevām, kopš 2014. gada Ukraiņa valdība ir ieviesusi moratoriju iznspekcijām, kas tiešā veidā apdraud veselības un vides standartu ievērošanu ražotnē.

“ES un investīciju bankas pieeja Ukrainas ekonomikas izaugsmei kalpo kāda interesēs, kas nav vietējās kopienas” saka Tim Steinwegs, SOMO vecākais pētnieks. “MHP stāsts rāda, ka ir izplešanās limiti industriālām fermām ir, jo tie sāk traucēt vietējās kopienām”

“Finansu institūcijas, kas MHP redz kā nopietnu spēlētēju Ukrainas ekonomiskajā atlabšanā un Ukrainu kā būtisku spēlētāju globālās pārtikas piegādē, ir jāprioritizē caurspīdīgums, atbildība un vietējo kopienu līdzdalība, nevis to izslēgšana un kontroles uzspiešana tikai dažu cilvēku rokās” saka Fidanka Bacheva- McGrath, EBRD koordinatore CEE Bankwatch tīklā.

http://bankwatch.org/news-media/for-journalists/press-releases/rural-communities-ukraine-bearing-brunt-unchecked-agribusi

No Latvijas Zaļās kustības misijā Ukrainā un CEE Bankwatch ziņojuma tapšanā piedalījās Āris Ādlers

Attistibas_gads

Klimats mainās

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Itergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) 5. ziņojums pierāda, ka atmosfērā ir sasniegta pēdējo 800 000 gadu laikā nebijuši augsta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju koncentrācija. Šobrīd oglekļa dioksīda koncentrācija – ir par 40% lielāka nekā pirms industrializācijas un Zemes vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni 0,7°C. Savukārt vidējā gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 1oC, un ir paredzams, ka nākamajā simtgadē tā pieaugs vēl par 2–6oC. Globālā sasilšana ir nepārprotama parādība un daudzas no pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gs. 50. gadiem, nekad iepriekš nav piedzīvotas. Arvien biežākas un postošākas kļūst klimata pārmaiņu ekstrēmās izpausmes, kuru rezultātā cieš cilvēki, valstu ekonomikas un ekosistēmas. Klimata pārmaiņu dominējošais cēlonis ir bijusi cilvēka darbība.

Lai arī zinātnieki ir vienisprātis, ka siltumnīcefekta gāzu īpatsvars atmosfērā un vidējā gaisa temperatūra uz Zemes palielinās un tieši cilvēka darbība ir tā iemesls, nevienam nav zināms par cik pieaugs Zemes vidējā temperatūra un tieši kā šīs tendences varētu ietekmēt laika apstākļus un klimatu. Dažādi klimata modeļi paredz, ka:

  • pieaugs nokrišņu daudzums;
  • būs vairāk vētras, viesuļvētras, sausums un plūdi;
  • nākamo 100 gadu laikā, ledāju kušanas rezultātā, celsies jūras līmenis.

Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas; siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās vietām, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas iedzīvotāju patēriņa emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni un tuvojas 8 tonnām CO2 uz cilvēku gadā. Mums ir jāsamazina piesārņojums, lai mēs paši un nākamās paaudzes varētu dzīvot labāk.

Galvenie soļi klimatam draudzīgam dzīvesveidam:

  1. solis. Pārtika

Visvieglāk un efektīvāk samazināt savu ietekmi uz klimata pārmaiņu var mainot savus ēšanas paradumus. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku!

  1. solis. Mājoklis

Vislielāko kopējo SEG emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis – apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju, iegādājies tikai energoefektīvas ierīces.

  1. solis. Transports

Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem.

  1. solis. Iepirkšanās

Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūrai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus.

  1. solis. Stādi!

Kokus, dārzeņus vai ko citu.

  1. solis. Politika

Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas un klimata politiku.

  1. solis. Kopiena

Atrodi domubiedrus, kam arī rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.

Autors: Jānis Brizga

EU FlagŠīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid projekta „Prompting change in European attitudes towards the IMF’s development role and developing country debt management to help achieve the MDGs” ietvaros.

Aicinām parakstīt petīciju “Pārraujiet Grieķijas parāda važas!”

Cilvēkus Eiropā nomoka taupības pasākumi, šī neveiksmi cietusī politika un aplamais risinājums pieaugošajiem valdību parādiem, no kuriem lielu daļu radījusi finanšu palīdzības sniegšana bankām.  Viņi tāpat kā miljoniem iedzīvotāju attīstības valstīs turpina izjust dziļas vairākkārtēju valsts parādu krīžu un desmitiem gadu ilgstošu taupības pasākumu sekas.

Lasīt tālāk… →

Piesakies starptautiskai apmācībai projektā “Decarbonize our Future!”

Ja tu organizē pasākumu vai redzi sevi kā pasākumu organizatoru nākotnē, tad projekts “Decarbonize our Future!” meklē tieši tevi!

Piedalies neformālās izglītības apmācībā par to, kā padarīt pasākumus videi draudzīgākus, un kopā ar citiem Latvijas, Dānijas un Baltkrievijas jauniešiem izmēģināt un eksperimentēt ar un par dažādām tēmām, kas tiks iekļautas videi draudzīgu pasākumu vadlīnijās, kas būs lielisks palīgs ikvienai organizācijai un pasākumu organizatoriem uzlabot pasākumu kvalitāti, padarot tos videi draudzīgākus.

Lasīt tālāk… →