Category Archives: Bloga ieraksts

Vai Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana palīdzēs samazināt klimata pārmaiņas

Pēdējo četrdesmit gadu laikā, veicinot attīstību, cilvēce nepārtraukti ir zaudējusi bioloģisko daudzveidību, dubultojusi emisiju līmeni, iedzīvotāju skaitu, vienlaikus mazinot dabas kapitālu. Finanšu resursi ir koncentrējušies attīstītajās valstīs, savukārt jaunattīstības valstīs attīstīto valstu uzņēmumi ir izvērsuši masu patēriņa preču ražošanu, nereti izmantojot lētu darbaspēku un zemākas vides prasības. Pagaidām nav pazīmju, ka šis finanšu kapitāla SDGkoncentrēšanās process būtu pārtraukts, tomēr ir pazīmes, kas liecina par esošās sistēmas “ļodzīšanos” un ekonomika nav tā, kas spētu uzturēt šo disbalansu – sociālo vai vides.

Ir nepieciešama pilnīgi jauna sistemātiska pieeja – jauna paradigma, kas veido ekonomisko, sociālo un vides līdzsvaru. Tas ir milzu izaicinājums globālai sabiedrībai, jo jāpanāk ne tikai sabiedrības vēlme pārmaiņām, bet arī institucionāla iesaiste. Šobrīd ANO ir apstiprināti jaunie 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kuru virsmērķis ir nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas attīstības panākšana līdz 2030. gadam. Šo mērķu izstrādi varētu uzskatīt par pirmo īsteno ANO valstu centienu skatīt vides un sociālās un ekonomikas problēmas integrēti – 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ar 169 apakšmērķiem, kas konkretizē katra mērķa prioritātes, tiecas panākt līdzsvaru starp ilgtspējīgas attīstības trim dimensijām – vides, sociālo un ekonomisko. Citiem vārdiem, parakstot šo Agenda 2030 – vienošanos par kopīgajiem ilgtspējīgās attīstības mērķiem (IAM), valstu līderi apliecināja, ka saprot saikni starp vides un socio-ekonomiskām problēmām, proti, ka visām negatīvām ietekmēm uz vidi pamatā ir sociāla vai ekonomiska rakstura cēloņi, un ka arī pretējais ir spēkā – vides problēmas lielā mērā rada vai katalizē sociālas un ekonomiskas problēmas.

Lielākā problēma, kam ir un būs milzīga ietekme uz vides veselību un cilvēka labklājību, ir klimata pārmaiņu izraisītā globālā sasilšana. Nosaucam tikai dažus lielākos izaicinājumus – paaugstinātā ūdenslīmeņa izraisītie bojājumi infrastruktūrai, enerģijas apgādei, sausuma izraisīts pārtikas trūkums, karstuma izraisīta mirstība un slimības, biežās dabas stihiju izraisītās kataklizmas. Šīs negatīvās ietekmes ir savā starpā saistītas. Ekonomiskie zaudējumi izraisa un stiprina sociālās problēmas – badu, nabadzību, kā arī katalizē nemierus. Skaidrs, ka vissmagāk klimata pārmaiņu negatīvā ietekme iedarbosies uz nabadzīgākajiem cilvēkiem un valstīm, kam ir viszemākā kapacitāte reaģēt uz pārmaiņām. Piemēram, arī Sīrijā 2011. gadā aizsāktais konflikts ir vismaz daļēji saistīts ar ilgstošo sausumu reģionā, kas noveda pie ūdens nepietiekamības un lieliem ražas zudumiem, līdz ar to radīja lielu iedzīvotāju neapmierinātību.

Šobrīd katra valsts, kas ir apstiprinājusi šos mērķus, strādā pie mājas darba – lēmumu pieņemšanas par to, kā ilgtspējīgie attīstības mērķi īstenojami pašu valstīs. Tā ir nacionāla politika, kas tiek atbalstīta starptautiskā līmenī. Ir būtiski, ka mērķu sasniegšana ir viendabīgs process, kur vienlīdzīgi tiek ņemtas vērā visas vajadzības, kur attīstība tiek skatīta kā progress, kas neizslēdz potenciāla esamību nākotnei.

Par klimata pārmaiņām globāli tiek runāts jau sen. Arī IAM klimata pārmaiņām ir veltīts 13. mērķis – “strauji rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un tās ietekmi”, šī mērķa apakšmērķos ir minēts, ka “visās valstīs jāstiprina spēja pielāgoties un adaptēties ar klimatu saistītām ietekmēm un dabas parādībām”, “jāuzlabo izglītība un informētība – gan iedzīvotāju, gan valsts pārvaldībā strādājošo.” 13. mērķis piemin arī attīstīto valstu apņemšanos ieguldīt 100 miljardus gadā klimata pārmaiņu seku mazināšanā jaunattīstības valstīs. Turklāt nevalstiskās organizācijas norāda, ka ir svarīgi šos līdzekļus izmantot efektīvi. Taču arī citos IA mērķos ietvertie centieni visticamāk netieši samazinās klimata pārmaiņu ietekmi, ja tie tiks veiksmīgi īstenoti, piemēram, 12. mērķis – nodrošināt ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas tendences, kā arī 15. mērķis – ilgtspējīga zemes ekosistēmu izmantošana un meža pārvaldība, pārtuksnēšošanās un zemes erozijas apturēšana. Vienlaicīgi ļoti svarīgs uzdevums ANO dalībvalstīm būs klimatam draudzīgā veidā (attīstība ar zemām CO2 emisijām) īstenot mērķos iekļauto darba pieejamības un ekonomisko izaugsmi, pilsētu un kopienu dzīves vietu attīstību, infrastruktūras, industrializācijas un inovāciju attīstību. Lai tā notiktu, ir vajadzīga īpaši pārdomāta, koordinēta valstu rīcība, pretējā gadījumā klimata pārmaiņas tiks tikai veicinātas.

Ja ANO valstis cer sasniegt nupat kā Parīzē noteikto mērķi – noturēt globālās temperatūras izmaiņas 1.5 C grādu robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālajiem laikiem, būs nepieciešamas radikālas pārmaiņas – valdībām jānosaka ambiciozi siltumnīcas gāzu samazināšanas mērķi, jālikvidē subsīdijas fosilo kurināmo izmantošanai, reāli jāstimulē pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, pārtikas apgādes politika jāpārorientē uz vietējo produkciju un drošu pārtiku. Viennozīmīgi skaidrs, ka intensīva, vienveidīgu kultūru lauksaimniecība ir pretrunā ar šiem mērķiem, tāpat radikāli jāsamazina globālais dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš. Attīstītajām ANO dalībvalstīm būs jāpieliek reāli centieni mainīt domāšanu attiecībā uz zema oglekļa politiku – rūpniecības pārorientēšana uz Āzijas valstu lēto darbaspēku nav reāla savas oglekļa pēdas samazināšana, bet gan savas rīcības seku nomaskēšana.

Starp Eiropas un ANO sabiedrības interešu grupām ir pieaugošas diskusijas par to, vai attīstītajām valstīm vispār ir nepieciešama tālāka ekonomiskā izaugsme, jo tā līdz šim vienmēr ir bijusi saistīta ar pieaugošām emisijām. Arvien biežāk izskan viedoklis, ka attīstītajām valstīm ar savu ekonomisko izaugsmi ir “jāpiebremzē”, lai ļautu attīstīties nabadzīgākajām valstīm. Tāpat arī ir izskanējis, ka IKP uz iedzīvotāju ir novecojis valstu attīstības rādītājs – izvērtējot valsts ilgtspējīgu attīstību, jāņem arī vērā resursu sadalījums sabiedrībā – nevienlīdzības rādītājs, emisiju apjomi u.c. ilgtspējas rādītāji. Svarīga ir arī izpratnes par ilgtspējīgu attīstību iekļaušana izglītības darba kārtībā, lai mainītu dominējošās ekonomiskās attīstības izpratni, ka izaugsmei nepieciešami pēc iespējas lētāki resursi, tai skaitā enerģijas, un pēc iespējas lētāks darbaspēks.

Kopsummā, pasaules attīstības kontekstā ir jādomā par iedvesmojošiem un mazāk tehniskiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai, kas vērsti uz sociālo vienlīdzību, domājot par resursu godīgu un ilgtspējīgu izmantošanu pilnīgi visiem. Svarīga loma šo mērķu sasniegšanai būs tieši sabiedrībai un tās pieprasījumam, tajā skaitā kustību un sabiedrisko organizāciju formā, jo pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un aktīva rīcība var padarīt Ilgtspējīgas attīstības mērķus no jauki izstrādātiem lozungiem un formāliem plānošanas dokumentiem par līdzekļiem, kur esošo vajadzību nodrošināšanai nav apdraudētas nākamo paaudžu iespējas.

Viedokļu raksta autori:

Āris Ādlers Latvijas Zaļā kustība / CEE Bankwatch

Valters Kinna Zaļā Brīvība

EU Flag

Šis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par pasākumu saturu atbild biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un nekādā mērā nevar būt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli

Kafija, klimats, nodokļi un attīstība – studentu debates par aktuāliem attīstības sadarbības jautājumiem

b3267848-1f95-4f8d-996d-ff24936ecf91-2060x1236

Dzerot savu rīta kafiju mājās vai kādā no Rīgas kafejnīcām, Tu ne vienmēr aizdomājies, kā šis ikdienas rituāls ietekmē Ugandas ilgtspējīgu attīstību…

Latvijas Zaļā kustība sadarbībā ar Latvijas Debašu asociāciju “Quo tu domā?” rīko publiskās studentu debates par aktuāliem attīstības sadarbības jautājumiem.

2015. gads ir īpaši attīstībai veltīts gads. Tas ir visu laiku pirmais Eiropas gads, kura laikā tiek pievērsta uzmanība Eiropas Savienības ārējai darbībai un Eiropas lomai pasaulē. 2015. ir arī gads, līdz kuram (pēc pasaules valstu vienošanās 2000. gadā) vajadzēja sasniegt.

Lasīt tālāk… →

Latvijas Zaļā kustība aicina paplašināt diskusiju par Rail Baltica projekta ietekmi

Gatavojoties Rail Baltica trases sabiedriskajai apspriešanai, kas notiks no 19. novembra līdz 1. decembrim 15 pašvaldībās, kuras skar trase, Latvijas Zaļā kustība sadarbībā ar speciālistiem no Vides Aizsardzības kluba un Latvijas Dabas fonda, aicina paplašināt diskusiju par Rail Baltica trases lietderību.

vilciensŅemot vērā milzīgās publiskās investīcijas projektā Rail Baltica (3.6 miljardi eiro, no tām Latvijā līdz 2 miljardiem eiro (AECOM dati, precīzas izmaksas būs zināmas Nacionālās izpētes rezultātā 2016.gadā)), Latvijas Zaļā kustība 2015. gada 4. novembrī nosūtīja vēstules LR Satiksmes ministrijai, LR Ekonomikas ministrijai un LR Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu sniegt detalizētu informāciju par projekta finansēšanas modeļiem un projekta ietekmi ne tikai uz vidi, bet arī uz tautsaimniecību kopumā, kā arī uz reģionālo attīstību.

Mūsu lielākās bažas ir saistītas ar projekta ietekmi uz vietējām kopienām pie dzelzceļa, kas ietver faktu, ka tiks atsavināti īpašumi cilvēkiem, kam tie piederējuši vairākās paaudzēs, attīstība koncentrējās uz mērķtiecīgu valsts urbanizāciju, projektam būs negatīva ietekme uz jau esošās transporta infrastruktūras uzturēšanu, vietējo pašvaldību attīstības plānu nesaskaņotību ar plānu būvēt dzelceļa līniju. Tāpat Latvijas Zaļo kustību satrauc projekta neskaidrie ekonimiskie ieguvumi kopīgās valsts depopulācijas kontekstā kā arī plānoto finanšu investīciju alternatīvu valsts ekonomikā analīzes publiska neesamība.

Latvijas Zaļā Kustība uzskata, ka ir svarīgi projektu Rail Baltica vērtēt plašākā – ietekmes uz vidi, sabiedrības un reģionu attīstības kontekstā, un neaprobežoties tikai ar diskusijām par projekta ietekmi uz īpašumiem, caur kuriem plānots izbūvēt dzelzceļa līniju, un projekta tehniskajiem risinājumiem, kā piemēram, pieturu skaitu un savienojumu ar Rīgas Starptautisko lidostu.

 

Starptautiskā Valūtas fonda politika attīstības valstīs: veselība un nekontrolētie izdevumi

Mūsu programmas ir kā zāles. Dažām zālēm ir kaitīgi blakusefekti, un ir svarīgi noteikt pareizo devu. Labākais, uz ko varam cerēt – ka mēs izrakstām daudz maz pareizās zāles un plus mīnus pareizo devu.” /Maikls Mussa, SVF ekonomists/

Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Tūkstošgades mērķi ilgtspējīgai attīstībai sevī iekļauj gan nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, gan arī veselīgu sabiedrību kā vienu no galvenajiem mērķiem. Kā prioritātes minētas bērnu mirstības samazināšana, grūtnieču un jauno māmiņu veselības uzlabošana, kā ar arī HIV/AIDS, malārijas un citu “lielo” slimību izskaušana.

Tas, cik veselīgi un ilgi dzīvos cilvēks, lielā mērā atkarīgs no tā, kur viņš piedzimis. Protams, pastāv arī kaut kādas ikdienas izvēles, kas ietekmē katra paša fizisko formu, taču nav iespējams sasniegt labu sabiedrības veselību bez pienācīgas veselības aprūpes sistēmas, kas, protams, prasa ilgtermiņa ieguldījumus. Ilgtspējīga un efektīva veselības aprūpes sistēma ir ne tikai katras valsts atbildība – to var būtiski ietekmēt arī dažādu starptautisko organizāciju īstenotā politika.
Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) kreditē valstis, kuras nonākušas finansiālās grūtības. Ja valsts ir nonākusi finansiālās grūtībās, ļoti iespējams, tā noticis, jo tā gana ilgstoši ir darījusi kaut ko nepareizi, piemēram, tērējusi vairāk naudas nekā spēj nopelnīt. Tāpēc SVF, aizdodot naudu, liek naudas ņēmējiem veikt reformas savā valstī. Tiktāl viss pareizi – ja ir izveidojies parāds, skaidrs, ka ir bijusi kaut kāda kļūda saimniekošanā, kuras dēļ iztērēts vairāk nekā nopelnīts. Tas nozīmē, ka, lai izkļūtu no parādiem, kaut kas jāmaina savos paradumos. Pārsvarā SVF mēģina panākt, lai kredītu saņēmēji stimulētu eksportu un samazinātu tēriņus valsts iekšienē. Dažkārt tas var atstāt graujošu iespaidu uz sabiedrības veselību.

Lasīt tālāk… →

Bezmaksas elektrības slazds Gruzijā, …ko mēs esam gatavi ziedot, lai tiktu pie vairāk investīcijām

01Viens no Gruziju raksturojošiem elementiem ir kalnu ciemati. Cilvēki šajos ciematos jau gadu simtiem nodarbojās ar piemājas lauksaimiecību un lopu audzēšanu. Mūsdienās ierasto kalnu ciemu ainavu papildina elektrības vadi, satelītšķīvji un aizvien biežāk- lieli džipi vai visurgājēji.   Lai arī kopīgo ekonomisko situāciju nevar nosaukt par izcilu, jo daudziem cilvēkiem nav darba, ļaudis šajās apdzīvotajās vietās ir optimisma pilni un, ar nelieliem izņēmumiem, negrasās pamest savu dzimtu mājas un zemes labākas dzīves meklējumos.

02Tomēr, ierasto dzīves ritmu apdraud mūsdienu attīstības procesi, ar ko industriālā pasaule saprot investīcijas infrastruktūrā un enerģētikas sektorā. Tā kā nacionālai valdībai nav iespējams finansēt savas „attīstības vajadzības”, talkā nāk dažādi ārzemju fondi un bankas. Viens no būtiskākajiem attīstības projektu finansētājiem ir Eiropas Investīciju un Attīstības banka (European bank for Reconstruction and Development) (EBRD). Šī banka tika dibināta 1991. gadā, lai Centrāl un Austrumeiropas valstīm palīdzētu pārstukturēt savas ekonomikas atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. Svarīgi arī piebilst, ka šī banka pieder 64 valstīm, tātad, šo valstu pilsoņiem, arī Latvijas iedzīvotājiem.

Lai šādas publiskās investīcijas veicinātu valstu attīstību, finanšu institūcijas izstrādā vadlīnijas, kuras jāievēro īstenojot banku pilnīgi vai daļēji finansētos projektus, un tās attiecas gan uz sociālo, gan vides ietekmi. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja projekts ietekmē vietējos iedzīvotājus, pirms tam ir jānotiek noteikta standarta publiskām apspriedēm ar cilvēkiem, kurā tiek iztirzāti pilnīgi visi projekta faktori, bet ja zaudējumi ir neizbēgami, tie ir pienācīgi jākompensē.

03Būvējot jaunus infrastrukturas projektus vairumā gadījumu notiek lielāka vai mazāka negatīva ietekme uz dabas un sociālo vidi. To ietekmē pats būvniecības kā arī ietekme no objekta ekspluatācijas. Mūsdienās, Eiropas Savienībā tiek noteikti dažādi mehānismi kā novērtēt sociālo un vides ietekmi kā arī kompensācijas procedūras apkārtnē dzīvojošajiem.

Pagājušā gada 70-tajos gados Svanetijā (Gruzijas Ziemeļrietumi) tika būvēta Enguri hidroelektrostacija, kuru veidoja 271 metru liels megadambis, kuru vēl šobrīd uzskata par otru augstāko dambi pasaulē.

Būvniecības rezultātā upes augštecē ir izveidojies milzu ūdens rezervuārs, kurš nodrošina tehnoloģisko elektrības radīšanai nepieciešamo infrastruktūru, vienaicīgi, radot milzu ietekmi uz reģionu un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem (Appludinātas teritorijas, apkārtnes klimata izmaiņas u.c.).

Lai vietējiem iedzīvotājiem kompensētu milzu ūdens rezervuāra radītās klimata (Būtiski palielinājies gaisa mitrums reģionā ar visām no tā izrietošajām sekām videi) izmaiņas, viens no „labumiem” bija bezmaksas elektrība, ko 40 km rādiusā dzīvojošie cilvēki varēja izmantot neierobežotā daudzumā.

2015. gada jūnijā neliela attīstības ekspertu grupa no Čehijas, Latvijas, Igaunijas un Gruzijas devās uz reģionu, lai izpētītu esošu un potenciāli būvējamu milzu hidro būvju ietekmi uz vidi un cilvēkiem kā arī to, cik lielā mērā Gruzijas valdība, investori un būvnieki iesaista vietējos iedzīvotājus šādu objektu būvniecības plānošanā.

Apmeklējot Čuberi (Chuberi) un Nakra kopienas, kas atrodas netālu no esošā rezervuāra (teritorija, kurā tiek nodrošināta bezmaksas elektrība), liels bija ekspertu pārsteigums par vietējo iedzīvotāju spītīgo vēlmi apkurei izmantot malku nevis elektrību. Izrādās, ka atbilde ir pavisam vienkārša:

Neskatoties uz reģiona lielo ietekmi Gruzijas elektrības nodrošināšanai, pats reģions cieš no nekalitatīviem un novecojošiem elektrotīkliem kā rezultātā mainīga sprieguma dēļ ir apdraudēta jebkādu elektroierīču izmantošana.

Vietējā skolā tika skaidrots, ka dēļ elektrības problēmām, skolā no ierindas izgājuši jau seši no 8 skolas datoriem. Līdzīgi var notikt ar jebkuru ierīci. Ja skolu vai māju apsildīšanai netiks izmantota malka, tad elektrības zudumu, mainīgā sprieguma dēļ cilvēki vairāk sals nekā priecāsies par bezmaksas elektrību

04

Problēmas sagādā fakts, ka energokompānija nemaz neplāno veikt nekādus ieguldījumus elektro tīklu modernizēšanā. Paradoskāli, bet sarunas par bezmaksas elektrības nodrošināšanu un tās turpināšanu/pārtraukšanu tiek izmantots kā arguments vēlēšanu kampānās vietējā un reģionālā līmenī jau vairākus gadu.

Daudzi vietējie iedzīvotāji saka, ka labprāt uztādītu sev elektrības skaitītājus un sāktu maksāt par pakalpojumu, ja tāds tiek nodrošināts, tomēr līdz šim centieni izmainīt situāciju ir bijuši neveiksmīgi.

Tā kā elektrība tiek nodrošināta bez maksas, neviens nav ieinteresēts modernizēt padomju laika infrastruktūru. Tā rezultātā teorētiski šīs enerģijas avots ir bezmaksas, tomēr šodien vieglāk ir nepaļauties uz elektrību nekā to izmantot kā ieguvumu apkārtnē dzīvošo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai.

Šobrīd Gruzijā līdzīgi kā Latvijā netiek saražots pietiekami daudz elektības, lai apmierinātu esošo pieprasījumu. Elektrība tiek importēta, kas rada energo atkarību no kaimiņu valstīm. Gruzijas Enerģētikas ministrijas augsti stāvošs ierēdnis, ar kuru tikāmies vizītes laikā Tbilisī, skaidroja, ka atkarība no kaimiņu valstīm ir kā vēzis, kas iznīcina valsti. Tieši tāpēc, valdība dara visu iespējamo, lai būvētu jaunas hidroelektrostacijas, tādā veidā, izmantojot kalnu upju potenciālu.

05Tā, jau vairākus gadus tiek strādāts, lai nedaudz kilometrus upes augštecē no Enguri dambja, būvētu citu milzu Hidoelektro staciju Kudoni (Khudoni), kas paredz 170 m augsta dambja būvniecību ar 406 hektāru lielas teritorijas appludināšanu. Šī rezervuāra dēļ plānots pārvietot Khaiši (Kaishi) kopienu, kura sastāv no aptuveni 2000 Svani (Svenetijas iedzīvotāji), kas apludināmajās teritorijās ir dzīvojuši gadsmitiem ilgi.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie finansējuma meklējumiem jauna projekta īstenošanai – Neskra Hidroelektro stacijas būvniecības, kas paredz 135 m augsta dambja izbūvi un spēkstacijas izbūvi 15 km no dambja netālu no Čuberi ciema.   Lai arī šī dambja būvniecības rezultātā netiks apludinātas teritorijas kur dzīvo cilvēki, šī vieta ir zināma kā reģions ar biežiem zemes nogruvumiem un dubļu lavīnām.

Nakra ciema iedzīvotāji (Ciems, kurš atrodas upes lejtecē aiz iespējamā dambja) jau piedzīvojuši zemes nogruvumus. Vienā no gadījumiem bijusi apraksta attālāka zemnieku saimniecība, kā rezultātā iznīcinātas ēkas, bet tikko iegātātais un apraktais traktors, vēljoprojām nav atrasts. Satiktie ietekmētās apkārtnes ļaudis ir pamatoti satraukti, ka, būvniecības un tālākas stacijas ekspluatācijas rezultātā šādu nogruvumu skaits varētu tikai palielināties. Vietējās skolas skolotāji saka, ka, ja gadījumā dambis tomēr tiks būvēts, sajūtas būs kā filmā, kur katru dienu jādzīvo bailēs no iespējamiem zemes nogruvumiem. Elektrostaciju darbināšanai tiek plānots izmantot arī upes, kuras pilda dubļu skalošanas funkciju. Tā kā šādos projektos parasti upes plūdumā paliek tikai 10% ūdens, arī šī upju funcija tiks iznīcināta.

06

Iedzīvotāju bažas apstiprina arī citi gadījumi, kur slikti plānotu hidro būvju būvniecības rezultātā, zemes nogruvumu dēļ aprakti dzīvi cilvēki. Tāds notikums noticis noticis Dariali hidro stacijas būvniecības rezultātē (Kazbegi kalnos, Gruzijas Ziemeļos)

Runājot par esošu elektrības ražotņu ekspluatāciju un jaunu hidrostaciju būvēšanu, vienā svaru kausā ir valsts energoneatkarība un ekonomiskie ieguvumi, bet otrā kausā ir iedzīvotāji, vietu vēsture un dažādi ilgtspējīgi vietas attīstības scenāriji.

Mūsdienu Gruzijā lielu lomu lēmumu pieņemšanai par attīstību spēlē dažādi lobiji, ārvalstu investori. Bieži vien, pieņemtie lēmumi ir triviāli- investīcijas par katru cenu- infrastruktūru par katru cenu. Runājot par energo jomas attīstību, tiek plānots iejaukties veselu reģionu ierastajā dzīves ritējumā, ignorējot šo kopienu alternatīvus attīstības scenārijus, iespēju, ka būvējot trīs kaskādē izvietotas hidro elektro stacijas, varētu samazināties jau esošās stacijas jaudas un citi faktori. Problēmas sagādā arī fakts, ka pie milzīgajiem investīciju apjomiem un milzīgajām izmaiņām apkārtējā vidē, Gruzijai nav savas enerģētikas stratēģijas.

Lielākās bažas par projektu lietderību rada fakts, ka Gruzijas valdībai nav izstrādāti nekādi aprēķini par atsevišķu investīciju pozitīvajām vai negatīvajām sekām uz valsti. Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējumi, ir pozitivi biznesa plāni investoriem , bet kādu ieguvumu gūst valsts un tās iedzīvotāji…?

Tā kā Nenskra hiroelektrostacijas projekts ir tikai izstrādes posmā un projekta īstenotāji ir pārrunu procesā par finansējuma iegūšanu no EBRD, tad mūsu kā Eiropas pilsoņu pienākums ir rūpēties lai bankas, kas strādā attīstības vārdā palīdz valstīm attīstīties ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju intereses, kuras tie varēs paust iedzīvotāju tikšanās reizēs, kas pateicoties pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbam tiks organizētas atbilstoši Eiropas Savienības labās prakses principiem.

Tomēr, pats būtiskākais, ir atcerēties, ka finansējums attīstībai ir domāts valstu un to pilsoņu labklājības celšanai, nevis investoru biznesa projektu īstenošanai, bet mēs kā Latvijas pilsoņi, kuru vārdā tiek veiktas publiskas investīcijas attīstības projektos, esam līdzatbildīgi par cilvēku radītajām sekām uz to valstu vidi un vietējo iedzīvotāju dzīves ritumu.

Autors: Āris Ādlers, Latvijas Zaļā kustība/CEE Bankwatch

 Attistibas_gadsEU FlagBilde

Šis materiāls ir ticis izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Materiāla saturs ir Latvijas Zaļās kustības atbildība un nekādā gadījumā nevar būt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.