Aktuālie projekti

2018.gada projekti

“NaaC” sertifikāts – piekrastes kāpu un infrastruktūras sakopšana, labiekārtošana un sertificēšana

Lai veicinātu kāpu dabas daudzveidības saglabāšanu, maksimāli informējot sabiedrību un ārvalstu tūristus par mūsu piekrastes dabas bagātībām un nepieciešamību tās nosargāt. 2007.gadā, piesaistot vietējos un ārvalstu fondus, Latvijas Zaļā Kustība uzsāka kampaņu Saglabāsim Latvijas Kāpas, Izplatot bukletus vairākās valodās, rīkojot sabiedriskās kontroles reidus kāpās, veicot informatīvu kampaņu masu medijos, to maksimāli plaši atspoguļojot televīzijā un radio. Trīs gadu laikā situācija krasi uzlabojās.

Tomēr 2016. Gadā, kad LZK veica reidus visā piekrastē, nācās secināt, ka situācija piekrastes kāpās kopumā pasliktinās – kāpas atsevišķos piekrastes posmos tiek izbraukātas un tādējādi pakļautas iznīcībai. Pieaugošais tūristu un pašmāju atpūtnieku skaits, kā arī kvalitatīvas infrastruktūras, konkrēti atpūtas vietu un auto stāvvietu trūkums, veicināja strauju kāpu dabas daudzveidības iznīcināšanu un kāpu joslas degradāciju kopumā. Neorganizētas atpūtnieku pārvietošanās rezultātā negatīvi tika ietekmētas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un piekrastes dabas daudzveidība. To veicināja arī informācijas trūkums par saudzējamajām kāpu teritorijām un aizsardzību kopumā, atpūtas un auto stāvvietu trūkums.

2017. gadā, izmantojot informāciju no MK 17.11.2016. Rīkojuma Nr.692 Tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, LZK un biedrība “Apeirons” visā Latvijas piekrastē veica kāpu infrastruktūras monitoringu, apmeklējot vairāk kā 47 vietas, tikās ar piekrastes pašvaldību politiķiem un iedzīvotājiem, kā arī rīkoja Starptautisku konferenci par Piekrastes aizsardzības risinājumiem. LZK un tā sadarbības partneris “Apeirons” veicināja dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, tās aicinot aktīvi piedalīties. Monitoringa rezultātā tika izvēlēti vairāki piekrastes objekti, kuri būtu labiekārtojami, sasniedzot labāko no iespējamajiem rezultātiem. LVAF finansētā monitoringa eksperti vienojās Gala ziņojumā, kas tika nosūtīts gan VARAM, gan Latvijas Pašvaldību savienībai.. Tas pieejams arī LZK mājas lapā – www.zalie.lv

Ar šo projektu 2018.gadā bija paredzēts labiekārtot līdz 10 piekrastes infrastruktūras objektus, kuri tiks saskaņoti ar piekrastes konkrētām pašvaldībām. Ar Vācijas “Baltijas Jūras aizsardzības fonda” (BaltCF) atbalstu, LZK, sadarbībā ar “Apeironu” un pašvaldībām, līdz 2020.gadam uzstādīs vairākas universālā dizaina tualetes, informatīvās zīmes un labiekārtos koka laipu takas, arī atbilstoši Universālā dizaina un pieejamības principiem. Savukārt vietās, kur antropogēnā slodze ir lielākā, atjaunosim Kāpu sakopšanas talkas tradīciju un sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts Meži, atjaunosim priežu audzes. Lai aktualizētu kāpu saglabāšanu un unikālās dabas aizsardzību, tiks atsākta arī kāpu sakopšanas talkas tradīcija, katra gada pēdējā maija sestdienā aicinot piekrastes skolas un vietējos aktīvistus sakopt savu piekrastes kāpu un liedaga joslu,. 2018.gadā Kāpu sakopšanas talka notika 26.maijā. Savukārt Priežu stādīšananotika pirmajā septembra sestdienā – 8.septembrī.

Lai veicinātu vides un piekrastes dabas pieejamību, mēs uzsveram, ka nepieciešams jauns standarts, ka esošajos un no jauna būvējamos objektos svarīgs ir ne tikai dabas aizsardzības aspekts, bet arī pieejamības faktors, proti, Universālā dizaina, principu īstenošana, kas nozīmē atpūtas vietas pieejamību gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan sirmgalvjiem. Šādiem kāpu joslas atpūtas objektiem būtu jāatbilst labākajiem vides aizsardzības un pieejamības standartiem, tādējādi vienlaikus atbalstot vietējo ekonomiku un uzņēmēju intereses. Šādus objektus paredzēts izvērtēt ar jaunu sertifikātu “NaaC” (Nature Accessible) un izstrādātiem sertifikāta kritērijiem, kurus paredzēts ieviest projekta ietvaros. Šāda sertifikāta ieviešanu, kā starptautisku Dabas pieejamības nodrošināšanas mehānismu, atbalsta arī LZK ārvalstu partneri un Baltijas jūras reģiona NVO apvienība – Coalition Clean Baltic – CCB.

Projekts “ZAĻAI LATVIJAI – ZAĻAI JŪRAI”

Projekta pasākumu nepieciešamība pamatojas vajadzībā papildināt skolas interešu izglītības vides programmas, kas  veicina  bērnu  un  jauniešu  interesi  par  vidi, izpratni par vides problēmu cēloņiem, veido atbildību un vides apziņu. Projekta aktivitātes orientētas uz jauniešu  izglītošanu un  praktisko  darbību vides daudzpusīgā iepazīšanā, problēmu  apzināšanā  un  risināšanā.

Projekta vadmotīvs “zaļā jūra” ir izvēlēts nolūkā veidot jauniešu jēgpilnu izpratni par planētas resursu kopību – ūdens, zemes un klimata savstarpējo mijiedarbību. Līdzīgi kā vides politikā tiek runāts par “zaļas Latvijas” tēlu, tā “zaļā jūra” rosinātu jauniešus uztvert jūru un tās piekrasti kā vienu “zaļu” veselumu, unikālu Latvijas dabas resursu, kura saglabāšana ir atkarīga no cilvēku izpratnes un rūpēm par to. Šo kopsakarību izpratni veidos arī piekrastes erozijas procesu un kāpu bioloģiskās daudzveidības pētījumi laivošanas ekspedīciju laikā un priežu stādīšana kāpās, kā pret-erozijas pasākums. Priežu stādīšanas pasākumi plānoti piekrastes vietās, kuras būtu apmežojamas un saskaņotas ar VAS “Latvijas Valsts meži” speciālistiem.

Izzināšana, izpratne un rīcība –  jauniešu  tiešā  pieredze  dabas  vidē kampaņu laikā,  novērojumu  un  pētījumu  veikšana ekspedīcijās, iesaistot viņus reālās dzīves situācijās, attīsta  kritisko  domāšanu,  darbības motivāciju un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.

Projekta norisē veidojot un nostiprinot sadarbības  prasmes savas grupas ietvaros, kā arī projekta pasākumos realizējot kontaktus ar sadarbības partneriem, tiek izkoptas komunikācijas un sava viedokļa prezentācijas prasmes.  Noslēgumā – Piekrastes Jauniešu Forums, kurā notika pieredzes un iegūto zināšanu apmaiņa, kā arī aktīvāko skolu, skolēnu un skolotāju apbalvošana.

Projekta mērķi:

Īstermiņa:  iesaistīt jūras piekrastes novadu skolu jauniešus informatīvi izglītojošās dabas un vides aizsardzības aktivitātēs starptautiski atzīmējamo vides aizsardzības dienu pasākumu ietvaros un Latvijas 100-gadei veltītajās kampaņās jūras piekrastes kāpu teritorijās.

Ilgtermiņa: Unikālā dabas resursa – jūras piekrastes iepazīšana līdzdarbojoties tās saglabāšanā un aizsardzībā, izveidojot izpratni par globāliem vides procesiem un katra cilvēka lomu tajos, motivējot atbildīgai attieksmei un ilgtermiņa jēgpilnai rīcībai.

2017. GADA PROJEKTI

Kampaņa “SAGLABĀSIM LATVIJAS KĀPAS 2017”

Piedalīties – Sadarboties – Aizsargāt

Projekta mērķis bija – iesaistīt interešu grupas kvalitatīvas un daudzfunkcionālas piekrastes infrastruktūras objektu izveides plānošanā un labiekārtošanā, nodrošinot piekrastes unikālās dabas un kultūras objektu aizsardzību un vides pieejamību.

Tas bija sasniedzams ar profesionāla monitoringa / audita palīdzību, kas tika izdarīts projekta īstenošanas laikā. Visas Latvijas piekrastes garumā (500 km) tika apmeklēti vairāk kā 40 kāpu publiskās infrastruktūras objekti. Šajos monitoringa reidos mūsu eksperti tikās ar piekrastes pašvaldību, vietējās sabiedrības (NVO) un valsts dabas aizsardzības iestāžu pārstāvjiem, lai dalītos informācijas apmaiņā un meklētu konkrētus risinājumus.

Konkrētu priekšlikumu apspriešana notika Reģionālajos semināros, kuri notika Nīcas, Rojas, Saulkrastu un Salacgrīvas pašvaldībās. Ārvalstu pieredze tika apspriesta Starptautiskā konferencē Jūrmalā, kas notika 26. un 27. septembrī.

Piekrastes publiskās infrastruktūras pieejamība ir arī sabiedrības tiesību jautājums, kas ir definēts Orhūsas konvencijā. Par šo tēmu tika rīkots seminārs, kurā piedalījās VARAM amatpersonas, Eksperte Orhūsas tiesību jomā, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas eksperti. Pasākumu ar bezmaksas telpu izmantošanu atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Rīgā.

Projekta rezultātā:

  1. tika panākta vienošanās ar pašvaldībām par konkrētu kāpu publiskās infrastruktūras objektu uzlabošanu un līdzekļu piesaisti 2018.gadā;
  2. izvēlēti konkrēti kāpu objekti, kuru labiekārtošanai jāsāk saskaņošanas procedūras
  3. LZK un Apeirons vienojās par jauna Dabas pieejamības sertifikāta – NaaC izstrādi;
  4. konferences dalībnieki un īpaši piekrastes pašvaldību pārstāvji izteica interesi par pieredzes apmaiņas vizīti uz Vācijas Baltijas jūras piekrasti, ko koordinēs LZK.
  5. ārvalstu partneri ierosina aktivizēt Orhūsas konvencijas ieviešanas problēmu plašāku diskusiju, tādēļ 2018. gadā.Latvijā tiks izplatīts buklets “Zini savas tiesības”.

Atbalsts jaunas perspektīvas ilgtspējīgas lauku ekonomikas

Plānošanai Ukrainas reģionos

Ukrainas parlaments 2015. gada novembrī apstiprināja Ukrainas Vietnotās un Visaptverošās Lauksaimniecības un Lauku attīstības stratēģiju 2015- 2020 gadam. (Single and Comprehensive

Strategy and Action Plan for Agriculture and Rural Development in Ukraine for 2015.- 2020).

Valsts grūtās ekonomiskās situācijas dēļ, vairāku stratēģijas prioritāšu īstenošana nodota Ārzemju donoru rokās.

Latvijas Zaļās kustības 2017. gada projekta uzdevums bija atbalstīt Ukrainas nacionālās stratēģijas 7. Prioritātes, kas saistīta ar lauku ekomomikas dažādošanu, īstenošanu, organizējot informatīvi atbalstošas aktivitātes Čerņigovas, Čerkasi, Ļvovas, Viņņicas, Ivano Frankovskas reģionos

Projekta laikā, kopā ar sadarbības partneriem Ukrainā, īstenotas informatīvi izglītojošas aktivitātes lauku iedzīvotāju, galvenokārt mazo lauksaimnieku, zināšanu vairošanai par pievienotās vērtības radīšanu lauksainiecības produktiem, vietējo ekonomiku, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, ekonomiskās diversifikācijas jautājumiem, kopienu enerģijas, kooperācijas, lauku tūrisma un vietējo iniciatīvu veicināšanas jomām. Projektā iesaistītajiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņā uz Latviju, lai teorētiski iegūtās zināšanas piedzīvotu praksē īstenotas.

Projekta rezultāti kalpos par būtisku balstu, Ukrainas lauku attīstības kursa virzīšanai Eiropas Savienības izpratnes virzienā.

Starptautiska konference

“Ilgtspējīgas attīstības mērķi: Sabiedrības iesaistīšana un izglītošana

 ilgtspējīgas Baltijas jūras piekrastes attīstības veicināšanā”

Baltic Beach Hotel, Jūrmala, Latvija

2017. gada 26.-27. septembris

Latvijas Zaļā kustība, Koalīcija par tīru Baltiju un Frīdriha Ēberta fonds organizēja Starptautisku konferenci “Ilgtspējīgas attīstības mēŗķi: Sabiedrības iesaistīšana un izglītošana ilgtspējīgas Baltijas jūras piekrastes attīstības veicināšanā”.

Baltijas jūras reģiona valstīm ir senas tradīcijas tirdzniecības, tūrisma kā arī dažādu kultūras un izglītības projektu sadarbības jomā. Ir pienācis laiks veicināt pieredzes apmaiņu un jaunus aktuālus sadarbības projektus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un piekrastes unikālo dabu saudzējošu reģiona attīstību, vienlaikus veicinot arī piekrastes ekonomiku. 

2015. gadā, ANO valstis vienojās par 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un uzdevumiem to sasniegšanai, laika periodam līdz 2030.gadam. Konferencē tiks diskutēti 8.,11.,14.,15.,16. un 17. mērķu uzdevumi un to izaicinājumi Baltijas jūras reģionā.

Viena no Konferences tēmām bija Baltijas jūras piekrastes infrastruktūras risinājumi, kas nodrošinātu dabas daudzveidības aizsardzību un pieejamību, ievērojot Universālā dizaina principus. Latvijas Zaļajā kustība un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir uzsākusi darbu pie vienota dabas pieejamības sertifikata “NaAc” (Nature Accessible) izstrādes, par kura darbības mērķiem un principiem informēsim konferencē. Jaunā sertifikāta uzdevums būs nodrošināt pieejamību pie dabas objektiem – Baltija jūras piekrastes teritorijās, ievērojot visus dabas aizsardzības principus un arī veicinot mazo uzņēmēju un pašvaldību ekonomisko izaugsmi.

Baltijas jūras reģions var lepoties ar dažādām starpvalstu institūcijām valstu un NVO sadarbības veicināšanai, kurām ir vienots mērķis – dabas daudzveidības, kultūrvēstures mantojuma aizsardzība un saglabāšana, kā arī līdzsvarota un ilgtspējīga piekrastes attīstība. Pateicoties mūsu partneriem – Koalīcijai par tīru Baltiju, Frīdriha Ēberta fonda Baltijas birojam, Latvijas Vides aizsardzības fondam, CEE Bankwatch, Zviedrijas vēstniecībai Latvijā, Rojas novada un Jūrmalas pilsētas domēm, kā arī Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”, konferencē piedalījās eksperti un praktiķi, kas dalījās pieredzē ar inovatīviem un aktuāliem plānošanas risinājumiem, kā arī īstenotiem projektiem, kas veicinājuši piekrastes dabas daudzveidības saglabāšanu un vienlaikus arī nodrošinājuši to pieejamību.

Šī bija pieredzes apmaiņas konference, kuras otrā diena bija paredzēta izbraukumam uz Rojas pludmali un Kolkas raga Priežu taku, kur pieejamības un dabas saglabāšanas principi ir sabalansēti un veiksmīgi arī īstenoti. Ekspertu prezentācijas, “Dialogs ar…” (Paneļdiskusijas) un World Café diskusijas bija veltītas divām tēmām:

  • Reģionālā identitāte, sabiedrības izglītošana un dabas vērtību saglabāšana kā Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pamats;
  • Tūrisma infrastruktūras risinājumi, lai saglabātu piekrastes dabu, nodrošinātu pieejamību un veicinātu vietējās ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras piekrastē.

Konferences rīkotāji bija aicinājuši piedalīties ekspertus, politiķus, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, žurnālistus un NVO aktīvistus no visa Baltijas jūras reģiona, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas.

PROGRAMMA

Otrdiena, 26. septembris

08.00 Reģistrēšanās
09.00 Konferences atklāšana: Jānis Matulis, Latvija Zaļās kustības (LZK) Valdes priekšsēdētājs Alda Ozola, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Dr. Tobias Mörschel, Frīdriha Ēberta fonda (FES) Baltijas biroja direktors Mikhail Durkin, Koalīcijas par tīru Baltiju (CCB) izpilddirektors
   
1.tēma Reģionālā identitāte, sabiedrības izglītošana un dabas vērtību saglabāšana kā Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības pamats
Moderators: Mikhail Durkin (Zviedrija)
09.30 – Mikhail Durkin, CCB izpilddirektors – “Baltijas jūras reģiona identitāte un dabas vērtību mantojums”  (Zviedrija) Dr. Elmar Römpczyk, Ilgtspējības eksperts – “Ilgtspējīga Baltija – kā tai kļūt par veiksmes stāstu?” (Vācija) Dr. Ingela Isaksson, Rietumgotlandes reģiona pārvaldes Plānošanas un būvniecības departamenta reģionālā koordinātore “Labāki un stiprāki kopā – sadarbība bez robežām Baltijas jūras vārdā” (Zviedrija)
11.00 Kafijas pauze
11.30 Dialogs ar….  – Moderē Mikhail Durkin
13.00 Pusdienas
2.tēma Tūrisma infrastruktūras risinājumi, lai saglabātu piekrastes dabu, nodrošinātu pieejamību un veicinātu vietējās ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras piekrastē
  Moderators:      Jānis Matulis (Latvija)
14.00 – Dr.-Ing. Frank Weichbrodt, Mecklenburg-Vorpommern reģiona Lauksaimniecības un Vides ministrija –  „Piekrastes aizsardzība Mecklenburg-Western Pomerania reģionā – organizācija, piemēri un izaicinājumi“ (Vācija) Gunta Lukstiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Attīstības un plānošanas jautājumos – “Skatījums uz piekrastes attīstību  – Latvijas pieeja” (Latvija) – Svetlana Nigmatulina, Neatkarīgās NVO “Sociālo un izglītības projektu attīstības centrs “AURA”” direktore – “Iekļaujošs un pieejams tūrisms Baltijas piekrastē un projekts “Dream adventure”” (Krievija) Ivars Balodis, “Apeirons” Valdes priekšsēdētājs – “Dabas pieejamības sertifikāta “Nature-Accessible” idejas prezentēšana” (Latvija)
15.30 16.00                 Kafijas pauze World Café diskusijas, moderē Dr. Elmar Römpczyk
17.30 18.00 Diskusiju apkopojums un ierosinājumi Izstāde un domu apmaiņa
19.00 Jūrmalas pilsētas domes pieņemšana un priekšsēdētāja vietnieces Ritas Sproģes uzruna konferences delegātiem Jūrmalas pilsētas Muzejā, Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala

Trešdiena, 27. septembris

  Rojas pašvaldības publiskās pludmales un Kolkas raga Priežu takas apmeklējums
08.00 Izbraukšana no viesnīcas
10.00   11.30 Rojas pludmales apmeklējums, piedalās Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja Kolkas raga “Priežu takas” apmeklējums, piedalās Vilnis Skuja, DAP Slīteres Nacionālā parka vecākais eksperts
13.30 17.00 Pusdienas Rojā Atgriešanās Jūrmalā, viesnīcā

Projekta nosaukums: Nevalstisko organizāciju spējināšanu ilgtspējīgas enerģijas izmantošanas veicināšanai vietējās ekonomikas stiprināšanai un klimata aizsardzībai (Saīsināti: Inforce 2016)

Projektā iesaistītās valstis: Dānija, Norvēģija, Krievija, Latvija, Baltkrievija

Projekta mērķi:

  • Stirpināt NVO to darbā, kas saistīta ar zema oglekļa risinājumu popularizēšanu, īpaši enerģijas efektivitātes jomā, kas skar vietējās pašvaldības.
  • Atbalstīt NVO lomu kā enerģijas efektivitātes un atjaunīgās enerģijas veicinātājus.
  • Dalīties labajā praksē un pieredzē starp Ziemeļu un Baltijas valstīm enerģijas efektivitātes un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā
  • Veicināt interēsu aizstāvības darbu vietējās ilgtspējīgas enerģijas risinājumu ziņā Krievijā, Baltkrievijā un Latvijā
  • Iesaistīt vairāk NVO Ziemeļu- Baltijas sadarbībā klimata un enerģijas jautājumu risināšanā

Projekta vadošais partneris: International Network for Sustainable Energy- Europe (Saīsināti Inforce)

Projekta ieviešanas ilgums (12 mēneši) : Līdz 2016. gada decembrim.

Kopīgais projekta budzēts: 4523000 Dāņu kronas (Lavijas Zaļās kustības un Vides Aizsardzības kluba budžēts:15940 Dāņu kronas

Projekta angliskais nosaukums: Strengthening NGOs in promotion of sustainabe energy for local developemnt and climate protection

Oficiālā projekta mājas lapa: http://www.inforse.org/europe/

Projekta mērķa grupas:

  • Iedzīvotāji un NVO Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā un Dānijā
  • Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas lēmumu pieņēmēji

Projekta būtiskākās aktivitātes:

  • Projekta uzsākšanas pasākums Oslo un Kopenhāgenā
  • Mobilās izstādes izveide (Uz LaZK neattiecas)
  • Seminārs Latvijā
  • Informatīvā biļetena izstrāde (Uz LaZK neattiecas)
  • Seminārs Baltkrievijā
  • Apmācības skolu mācību spēkiem (Uz Latvija neatiecas)
  • Mobilās izstādes popularizēšana (Uz Latviju neattiecas)
  • Izlgtspējīgas enerģijas ziņu apkopošana
  • Noslēguma seminārs Pēterburgā
  • Projekta aktivitāšu apkopošana un ziņošana

Projekta ieviešana:

Projektu Latvijā ievieš atvijas Zaļā kustība ciešā sadarbībā ar Vides Aizsardzības klubu

Projekta finansētājs:

Norden

___________________________________________________________________________________________________

Projekts “Attīstības finansējums un finansēšanas attīstība Eiropas attīstības gadam 2015: Eiropas mēroga kampaņa, lai saskaņotu Eiropas investīcijas attīstības valstīs ar globālajiem attīstības mērķiem pēc 2015. gada, kā arī Eiropas Savienības politikas kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības mazināšanu”

Projektā iesaistītās valstis: Čehija, Polija, Ungārija, Bulgārija, Slovēnija, Rumānija, Igaunija, Latvija, Horvātija, Slovākija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, Beļģija, Itālija un Spānija

Galvenās aktivitātes:

  • Informētības un izpratnes vairošana pilsoniskās sabiedrības vidū un tieši saskarsme ar iedzīvotājiem;
  • Iesaistīt mēdijus ar radošu komunikāciju sistemātiksai Eiropas mēroga iesaistei
  • Interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanas procesā
  • Kapacitātes veicināšana pilsoniskās sabiedrības akvīvistiem, lai radītu izpratni par Finansu investīciju uz Globālo attīstības mērķu pēc 2015 sasniegšanu

Projekta vadošais partneris: CEE Bankwatch Network

Projekta ieviešanas ilgums: Līdz 2017. gada decembrim

Oficiālā projekta mājas lapa: http://bankwatch.org/campaign/development

EU FlagŠīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid

_________________________________________________________________________________

Projekts “Sabiedrības izpratnes vecināšana Tūkstošgades Attīstības Mērķu (TAM) sasniegšanā – Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un jaunattīstības valstu parādu pārvaldības lomas nozīmība”

Šī attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicināšanas projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Starptautiskā Valūtas Fonda un jaunattīstības valstu parādsaistību ietekmi uz klimata pārmaiņu procesiem un vides ilgtspējas un klimata pārmaiņu nozīmību TAM kontekstā, kā arī stiprināt pilsoņu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā, veicinot ilgtspējīgas vides attīstību ieviešot tam labvēlīgu finanšu politiku. Bez tā, projekta virsmērķis ir veicināt ES un dalībvalstu valdības izpratni par starptautiskās fiskālās un parādsaistību politikas nozīmību TAM sasniegšanā, kā arī sekmēt tādas finanšu politikas virziena attīstību, kas veicina jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību un TAM sasniegšanu 2015.gadā.

Projekta mērķa grupas:

  • pilsoniskā sabiedrība,
  • arodbiedrības,
  • jauniešu organizācijas,
  • politikas veidotāji, jo īpaši – finanšu ministrijas un centrālās bankas.

Projekta iesniedzējs:

vadošais partneris ir Jubilee Debt Campaign (UK).

Projekta partneri:

“Latvijas Zaļā kustība” kopā ar citām biedrībām no Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Rumānijas, Spānijas un Lielbritānijas.

Galvenās aktivitātes:

  • Informācijas analīze un izplatīšana par SVF ietekmi uz valstu attīstību, īpāsi vides jomā.
  • Darba grupas un kampaņas plānošana ar iesaistītiem jomas ekspertiem.
  • Informatīva kampaņa, kas ietver arī sabiedrisko organizāciju iesaistīšanos caur sadarbības platformām (Vides konsultatīvo padomi, Pilsoniskās alianses padomi , LAPAS un ziņu izdevumiem).
  • Publikācijas un interaktīvi raksti medijos, iesaistot dažādas NVO un rīkojot informatīvus pasākumus, – regulāras preses relīzes.
  • Publiskas vēstules un publikācijas, ar kurām uzrunāti politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji.
    Pieredzes apmaiņas semināri.

Kopējais projekta budžets:

1373266,78 EUR (36 mēnešiem), no kuriem 72,82 % finansē Eiropas Komisija. Latvijā projekta aktivitātes tiek līdzfinansētas arī no LR Ārlietu Ministrijas.

Projekta īstenošanas laiks:

01.2013 – 12.2015

EU Flag Šīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma EuropeAid projekta „Prompting change in European attitudes towards the IMF’s development role and developing country debt management to help achieve the MDGs” ietvaros.


 

Kampaņa „EKOenerģijas sertifikāta popularizēšana Latvijā”

Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas, zaļas elektroenerģijas popularitāti, atpazīstamību un pieprasījumu pēc tās Latvijā, tādējādi samazinot ar elektroenerģijas ražošanu saistītās slodzes vidē. Projekta virsmērķis ilgtermiņā ir veicināt sabiedrības izpratnes paaugstināšanos par ilgtspējīgas enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā, lai veicinātu valsts virzību uz oglekļa mazietilpīgu attīstību un saudzīgāku attieksmi pret dabu.

Projekta iesniedzējs:

nodibinājums Latvijas Dabas fonds

Projekta sadarbības partneri:

biedrība “Latvijas Zaļā kustība” un biedrība “Zaļā brīvība”

Projekta mērķa grupas:

  • ražotāji,
  • piegādātāji un konsultanti,
  • patērētāji,
  • tostarp lielie ražotāji, pašvaldības, ar vidi saistītās valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi, mājsaimniecības u.c., starptautiskie partneri, lēmumu pieņēmēji un citas iesaistītās puses.

Galvenās projekta aktivitātes:

  • Seminārs enerģijas ražotājiem un piegādātājiem;
  • Pastāvīgs stends izstādē „Vide un Enerģija 2014”;
  • Konference mērķa grupām “Vide un enerģija 2014” ietvaros;
  • Darbs ar ražotājiem, piegādātājiem un konsultantiem, patērētājiem, lēmumu pieņēmējiem un starptautiskajiem partneriem;
  • Informatīvās reklāmas medijos un vides reklāmas.

Projekta budžets:

Projekta kopējais budžets ir 30060 EUR, no kā 73% finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Projekta īstenošana laiks:

03.2014. – 12.2014

Latvijas vides aizsardzības fondsPROJEKTU FINANSĒ LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDS


Projekts “Diena bez auto” Kuldīgā, Valmierā un Ventspilī

Šī videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas pasākumu organizēšanas projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un videi draudzīgas mobilitātes risinājumiem, un aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākas alternatīvas automašīnu izmantošanai.

Projekta virsmērķis ir sekmēt Latvijas iedzīvotāju attieksmes un rīcības maiņu, veicinot videi draudzīgu dzīvesveidu, tādējādi mazinot cilvēka darbības radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. Kā arī veicināt ilgtspējīgas un veselīgas sabiedrības veidošanos, un sekmēt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībās.

Projekta mērķa grupas:

  • skolēni un jaunieši,
  • sabiedriski aktīvā sabiedrības daļa
  • Projekta iesniedzējs:
  • “Latvijas Zaļā kustība”

Galvenās aktivitātes:

  • Sabiedrības informēšana par videi draudzīgu mobilitāti un akcijas norisi sociālajos tīklos, pilsētu laikrakstos, portālos, radio, un citās informācijas platformās – regulāras preses relīzes;
  • Fotokonkursa izsludināšana un norise, aicinot sabiedrību apzinātu vietas, kas ir draudzīgas velosipēdistiem;
  • Diena bez auto velobrauciena kā vides izglītības aktivitātes un zibakcijas organizēšana 22.septembrī katrā no pilsētām;
  • Iedzīvotāju ieteikumu apkopošana un nodošana vietējām pašvaldībām.

Kopējais projekta budžets:

4283 EUR, no kuriem 70 % finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Projekta īstenošanas laiks:

08.2014 – 11.2014

Latvijas vides aizsardzības fondsPROJEKTU FINANSĒ LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDS


 

„Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana jautājumos, kas saistīti ar līdzdalību politikas plānošanā un ieviešanā par atkritumiem kā izmantojamiem resursiem”, kurā biedrība „Latvijas Zaļā kustība” ir sadarbības partneris „homo ecos:” īstenotajam Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajam projektam.

Projekta aktualitāte:

nepieciešams paaugstināt nevalstiskā sektora kā sabiedrības un valsts sadarbības veicinātāja zināšanas par līdzdalības iespējām politikas plānošanā jautājumos, kas saistītas ar atkritumiem kā izmantojamiem resursiem.

Projekta mērķis:

Paaugstināt biedrības “homo ecos:”, sadarbības partneru un Latvijas nevalstisko organizāciju administratīvo kapacitāti, zināšanas un līdzdalību politikas plānošanas un ieviešanas un lēmumu pieņemšanas procesā, sekmēt nevalstiskā sektora sadarbību un pozitīvās pieredzes pārņemšanu jautājumos, kas saistīti ar atkritumiem kā izmantojamiem resursiem.

Projekta mērķa grupas:

  • biedrības “homo ecos:” biedri,
  • sadarbības partneru organizāciju biedri,
  • NVO atbalsta centri Latvijā.

Projekta īstenotājs:

Biedrība „homo ecos:”

Projekta sadarbības partneri:

  • Biedrība “Latvijas Zaļā kustība”
  • Biedrība „Zaļā brīvība”

Projekta galvenās aktivitātes:

  • Ārvalstu prakses izpēte par NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanā, ieviešot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kā arī labās prakses piemēri, izmantojot atkritumus kā resursus.
  • Trīs darba grupas par NVO līdzdalības iespējām atkritumu kā resursu izmantošanā.
  • Vadlīniju izstrāde NVO kapacitātes stiprināšanai, zināšanu un līdzdalības politikas plānošanai un ieviešanai, lēmumu pieņemšanas procesam, pozitīvās pieredzes pārņemšanas jautājumos, kas saistīti ar atkritumiem kā izmantojamiem resursiem un resursu efektīvu izmantošanu.
  • Apmācību seminārs Latvijas NVO atbalsta centriem par NVO līdzdalības iespējām, labās prakses piemēriem un izstrādātajām vadlīnijām.

Projekta īstenošana laiks:

11.2013. – 07.2014

Projekta budžets:

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Ieguldījums tavā nākotnē ESF VC SIF ES


Projekts “Vides aktīvistu prasmju banka”

Projekta “Vides aktīvistu prasmju banka” mērķis ir paaugstināt vides NVO darbinieku, biedru, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa NVO atbalsta grupu veiktspēju kvalitatīvai līdzdalībai vides politikas veidošanā un ieviešanā, kā arī palielināt izpratni par publiskajiem pakalpojumiem, ko sabiedrībai, īstenojot savus mērķus, vietējā līmenī var piedāvāt vides organizācijas, un uzlabot šo publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, to veicināšanā iesaistoties plašākam NVO lokam.

Projekta mērķa grupas:

  • nodibinājuma „Vides izglītības fonds“,
  • biedrības „Latvijas Zaļā kustība“,
  • biedrības „Zemes darugi“, biedrības „Vides izglītotāju asociācija“, biedrības „Vides aizsardzības klubs“ darbinieki un biedri.

Projekta iesniedzējs:

Nodibinājums „Vides izglītības fonds“

Projekta partneri:

  • biedrība „Zemes draugi“,
  • biedrība „Latvijas Zaļā kustība“,
  • biedrība „Vides izglītotāju asociācija“,
  • biedrība „Vides aizsardzības klubs“.

Galvenās projekta aktivitātes un sagaidāmie rezultāti:

  • Dažādmācības kursa „Sabiedrības līdzdalība un vides aktīvisms” izveide;
  • Dažādmācības kursa „Klimats un enerģija” izveide;
  • Dažādmācības kursa „Vides vietējās iniciatīvas” izveide;
  • Dažādmācības ciklu īstenošana (apmācības apguve Moodle platformā ar pieejamu kursa vadītāja atbalstu un kursa dalībnieku komunikācijas iespējām e-vidē kombinācijā ar praktiskās pieredzes apgūšanu kontaksemināros un lauka studijām) kursiem „Sabiedrības līdzdalība un vides aktīvisms“ „Klimats un enerģija” un „Vides vietējās iniciatīvas” (kopumā apmācīti 60 dalībnieki).

Projekta budžets:

Projekta kopējais budžets ir 17154,80 LVL.

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Ieguldījums tavā nākotnē ESF VC SIF ES


Projektu ideju konkurss par vietējo kopienu ilgtspējīgu un “zaļu” attīstību

Starptautiskā vides organizācija CEE Bankwatch Network sadarbībā ar Latvijas Zaļo kustību izsludina konkursu projektu idejām, kas ilgtspējīgā un “zaļā” veidā veicinātu vietējo kopienu attīstību, trim labāko priekšlikumu autoriem paredzot naudas balvas 1000 eiro apmērā.

Nupat ir sācies ES fondu plānošanas periods 2014. – 2020. gadam, tāpēc visas dalībvalstis gatavo priekšlikumus, kam tieši šo fondu līdzekļus novirzīt. Lai šajos priekšlikumos tiktu ņemts vērā vietējo kopienu redzējums, Latvijas Zaļā kustība sadarbibā ar citām NVO izstrādās konkrētus ieteikumus, kā tieši ES fondu līdzekļus vajadzētu lietot Latvijā, lai tie nestu vislielāko iespējamo labumu. Izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti Finanšu ministrijai un Eiropas Savienības fondu Pagaidu uzraudzības komitejai.

Šī konkursa mērķis ir saprast, kas ir svarīgi tieši vietējiem iedzīvotājiem, lai izvairītos no riska, ka, plānojot nākotnē pieejamo ES fondu izlietojuma virzienus, vietējās vajadzības nav ņemtas vērā.

Projektu idejas konkursam dalībnieki aicināti iesniegt līdz 30. oktobrim, plašāka informācija par pašu konkursu, pieteikumu veidlapa un cita informācija pieejama mājas lapā http://bankwatch.org/konkurss.

Šīs aktivitātes īstenošanu finansiāli atbalsta ES programma „Eiropa Pilsoņiem” un Eiropas klimata fonds.