LZK programmas “Saglabāsim Latvijas kāpas” ietvaros, vairāku gadu garumā tiek organizēti dažādi projekti un rīkoti pasākumi, kas vērsti uz piekrastes kāpu saglabāšanu. Kampaņa „Zaļā Jūra” ir izglītojošs projekts, kura galvenais uzdevums ir izglītot un iesaistīt piekrastes skolas kāpu saglabāšanā.
26.maijā notika „Tīrās Spēles” (Clean Games), kas ir sakopšanas talka ar sacensību elementiem, kurā piedalījās komandas no Upesgrīvas, Talsu, Tārgales un Zūru pamatskolām, kā arī no Engures vidusskolas un Ventspils 4.vidusskolas.
Par globālajiem procesiem, kurus mēs neredzam
Tēma, kas skar mūsu ikdienu un procesi, kas notiek pasaulē, tai skaitā vides aizsardzībā, tika apspriesti mūsu ilggadēja drauga un atbalstītāja Dr. Elmar Römpczyk lekcijā – Citādu pasauli tagad – Jā, mēs varam, kas notika 28.aprīlī, viesnīcā Baltic Beach Hotel.
Ar sev raksturīgo analītisko pieeju un spēju atšifrēt mums dažkārt nesaprotamus globālos procesus, Dr. Elmar Römpczyk iepazīstināja semināra dalībniekus ar savu redzējumu kā šobrīd attīstas pasaule. Būdams aktīvs Vācijas Fridriha Eberta Fonda (FES) darbinieks, kas vadījis FES birojus dažādās pasaules vietās, kā piemēram Latīņamerikas valstīs, ir ieguvis milzīgu pieredzi ne tikai politikas procesu vērošanā, bet arī ilgtspējības un globālo vides tendenču analizēšanā.
Pelēkās kāpas atjaunošana turpināsies
Ir noslēdzies aktīvs Pelēkās kāpas atjaunošanas talku posms Bērzciema un Mērsraga piekrastēs. Aprīlī pēdējās divas talkas tika rīkotas, Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta „Kampaņa „Zaļā Jūra 2022-2023”” ietvaros, kurās piedalījās skolēni no Engures vidusskolas un Talsu un Upesgrīvas pamatskolām.
LZK pievienojas kampaņai – Apturēsim Ekocīdu
2017.gadā vides tiesību juristi un vides aktīvisti no visas pasaules nodibināja kustību – Stop Ecocide International (Apturēsim Ekocīdu).
Šajā plašajā pasaules mēroga kustībā šobrīd apvienojušās dažādas vides NVO un vides tiesību eksperti, ar mērķi definēt plaša mēroga noziegumus pret dabas vidi par Ekocīdu. Visā pasaulē tiek vākti paraksti un rīkotas kampaņas, lai šis jaunais vides noziegumu pret cilvēci jēdziens – Ekocīds, tiktu iekļauts starptautiskās likumdošanas aktos un ANO, uz Romas statūtu pamata, dibinātās Starptautiskās Krimināltiesas jurisdiskcijā.
Tiek atjaunota Pelēkā kāpa
Sestdien, Mērsraga piekrastes Pelēkajā kāpā, notika jau trešā Pelēkās kāpas atjaunošanas talka. Eiropas Savienības un Asociācijas Eiropas Zaļā Josta (European Green Belt Association) izveidotās BestBELT programmas ietvaros, 2022.gadā. LZK saņēma atbalstu mūsu projektam – Eitrofikācijas samazināšana Pelēko kāpu biotopos , kura ietvaros, divu gadu laikā, atmežosim no mazajām priedītēm, kārkliem un krūmiem Pelēkās kāpas teritorijas Mērsraga un Engures piekrastē, kā arī Jūrmalas pilsētas Raga kāpā.
Līdz šim aktīvi Pelēkās kāpas atjaunošanā, kā brīvprātīgie, piedalās LZK biedri no vairākām reģionālajām nodaļām – Ziemeļkurzemes, Abavas, Gramzdas un Ventspils. Ir atjaunota dabiskā Pelēkās kāpas vide jau vairāku kilometru un hektāru platībā. Tuvojoties pavasarim, talkās aicināsim arī vietējos iedzīvotājus un piekrastes skolas, tādējādi izskaidrojot un izglītojot sabiedrību par mūsu kāpu daudzveidību un Pelēkās kāpas biotopu svarīgumu kopējā piekrastes ekosistēmā.
Talkas kāpās paredzētas divu gadu garumā, tādējādi palīdzot Latvijas valstij, nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu Natura2000 teritorijās – Engures ezera dabas parkā un dabas parkā „Ragakāpa”. Projekta aktivitātes nodrošina BestBELT programma, savukārt skolēnu iesaistīšanos Pelēkās kāpas izglītošanas procesā nodrošinās Latvijas Vides aizsardzības fonda un Koalīcijas par tīru Baltiju atbalsts.
Vairāk par mūsu BestBELT projektu lasāms:
Piekrastes jaunieši tikās 3. Piekrastes Jauniešu Forumā
Pēc divu COVID gadu pātraukuma, 6.decembrī vairāk kā 80 skolu jaunieši no 7 piekrastes skolām Ventspils novada Zūru pamatskolā tikās, Piekrastes Jauniešu Forumā. Šī, jau pēc kārtas 3. Foruma tēma bija Piekrastes dabas daudzveidība. Par skolām jau zināmo projektu “Piekrastes vērotāji” un skolu atklājumiem šosezon, pastāstīja projekta koordinātore Aija Svarinska. Ar savu pieredzi vides izglītības un arī “Piekrastes vērotāju” projektā dalījās Ventspils 4.vidusskolas skolotāja Ineta Kraule. Par mūsu Baltijas jūras piekrastes bioloģisko daudzveidību jauniešiem stāstīja biologs Ilmārs Bodnieks. Savukārt par to, kā veidot TikTok sižetus un kādus principus jāievēro runājot ar auditoriju sociālajos mēdijos, pastāstīja LZK aktīvists Artūrs Caune.
Ja es būtu lēmumu pieņēmējs
Ar tādu nosaukumu 17.novembrī Talsu novada Bērnu un Jauniešu centrā notika jūras plānošanas spēle. Spēles uzdevums bija divām valstīm (divām komandām) atrast labākos risinājumus savu unikālo dabas resursu saprātīgā izmantošanā, vienlaikus izmantojot piedāvātās investīcijas ekonomikas izaugsmei. Spēlē bija jāievēro savas valsts ekoloģiskās īpatnības, plānojot savu ekonomisko attīstību, kā arī jāsaskaņo savas darbības ar savu kaimiņvalsti. Tas nebija viegls uzdevums, ja sāk vērtēt visu apstākļus gan no vides saglabāšanas, gan ekonomikas viedokļa.
Ir sācies Piekrastes vērotāju laiks
Kopš 2019.gada, viens no Latvijas Zaļās kustības darbības virzieniem vides izglītības jomā, ir starptautisks pētniecības projekts skolām, kas saucas COAST WATCH, jeb Piekrastes vērotāji.
Šī projekta galvenā ideja ir skolēnu izglītošana, pētot vides situāciju un piesārņojumu veidus uz vietām jūras piekrastē, savus novērojumus fiksējot īpašās anketās.
Projekta SONET pirmais gads noslēdzies
Jūlijā būs pagājis gads, kopš LZK īsteno projektu SONET – (Save Our Nature and Environmental Treasures of the Baltic coast), kuru finansē Vācijas fonds – BaltCF. Projekta mēķis ir aizsargāt kāpu biotopus, sakārtojot kāpu infrastruktūru un pielietojot universālā dizana principus trīs piekrastes vietās. Pirmā vieta ir Ventspils novada Vārves pagasta piekraste, jeb bijušais armijas poligons, kura daļā arī šobrīd diemžēl notiek militāras aktivitātes. Otrā vieta ir Natura 2000 mitrā piekrastes pļava Mērsragā un trešā vieta – Bērzciema Pelēkā kāpa.
Zemes dienas talkas Ventspils piekrastē
Atzīmējot Starptautisko Zemes dienu, 22. un 23.aprīlī LZK rīkoja divas kāpu sakopšanas talkas Vārves pagasta piekrastē, bijušā armijas poligona teritroijā. Ar aktīvu Zūru pamatskolas dalību tika savākti kāpās, meža joslā un liedagā esošie sadzīves atkritumi. Talkā piedalījās 4 klases, vairāk kā 60 dalībnieki, kuri vairāku stundu garumā vāca gan izskalotos, gan cilvēku izmestos atkritumus 2 kilometru garā un aptuveni 150 metru platā liedaga – kāpu joslā. Aktīvākie talcinieki tika pie vērtīgām balvām un rīkotajā balvu loterijā, katrs talkas dalībnieks saņēma piemiņas balvu.
LZK nodaļu pārstāvji tikās Lielupē
Lai ievēlētu LZK vadības institūcijas, pārrunātu darbības virzienus un plānotās aktivitātes, 26.martā, Lielupē, tikās nodaļu pārstāvji.
Pēc vadības ziņojuma par sasniegumiem 2021.gadā, nodaļu pārstāvji no 8 klātesošajām reģionālajām un interešu nodaļām, ievelēja LZK valdes priekšsēdētāju, valdi, revidentu un Ētikas komisiju. Par valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Matulis, par valdes locekļiem – Inga Neimane, Aneta Pupene, Māris Narvils un Artūrs Undrests. Par revidentu ievēlēja Mirtu Jansoni, savukārt par Ētikas komisijas vadītāju Renāti Trumpekoju, par komisijas loceklēm – Rasmu Tīrumu un Ingrīdu Narvilu.
Jaunumi no INFORSE
Kopš 2021 gada septembra mūsu Valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Undrests aktīvi darbojas INFORSE (International Network for Suatainable Energy jeb Starptautiskais Ilgtspējīgas enerģijas tīkls) valdē.
Pa šo laiku pieņemti vairāki lēmumi par organizācijas turpmāko attīstību, kā arī parakstītas iniciatīvas, piemēram, iniciatīva par “Fosilo enerģijas ieguvēju, ražotāju un izplatītāju reklamēšanās aizliegumu”.
Kopš 1.februāra LZK ir uzņemta par biedru starptautiskā organizācijā Global Waste Cleaning Network – GWCN
Šis Globālais Piesārņojuma Problēmas risinātāju tīkls par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis globālu risinājumu izstrādāšanu, lai mazinātu atkritumu daudzumu uz mūsu planētas gan prakstiski rīkojot talkas un kampaņas, gan arī izstradājot projektus un izglītojošos materiālus plašas sabiedrības iesaistīšanai šīs augošās problēmas risināšanā. Šī vispasaules NVO tīkla mērķis ir mazināt visa veida piesārņojumu – okeānos, jūru ūdeņos un piekrastēs, uz zemes un gaisā.
Beidzot arī Latvijā sāks darboties depozītu sistēma
Kā informē Depozīta Iepakojuma Operators, jau pēc pāris nedēļām, 1. februārī, Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, kas pavērs iespēju iedzīvotājiem nodot tukšos depozīta iepakojumus kādā no ~1400 depozīta punktiem visā Latvijā. Aptuveni puse no tiem būs automātiskie depozīta punkti, kur iepakojumu varēs nodot taromātos, bet vēl nepilni 700 būs manuālie depozīta punkti, kur iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Kā darbosies šie depozīta punkti un kas jāņem vērā, dodoties nodot tukšos depozīta iepakojumus?